Mobilā versija
+2.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
29. jūnijs, 2017
Drukāt

Valdība un sociālie partneri vienojas par diferencēta IIN ieviešanu (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Valdības pārstāvji un sociālie partneri ceturtdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē vienojās par diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešanu.

Vienošanās paredz, ka IIN likmes tiks diferencētas pa ieņēmumu veidiem, proti, ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%. Tomēr šodien vēl netika panākta vienošanās par IIN likmi lielo algu saņēmējiem – virs 55 000 eiro gadā.

Finanšu ministrija piedāvāja transformēt solidaritātes nodokli, piemērojot solidaritātes nodokļa aprēķināšanas principu IIN aprēķinā. Tādējādi lielo algu saņēmējiem IIN būtu 33,5%. Pret šo principu iebilda darba devēji, jo šis maksājums būs pārāk liels.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka minētais jautājums tiks apspriests pirmdien, 3.jūlijā, gaidāmajā koalīcijas sēdē un tiks meklēts kompromisa variants.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pēc NTSP sēdes žurnālistiem skaidroja, ka diskusijas turpināsies par proporciju, kādu lielo algu saņēmēji novirza savām iemaksām 2.pensiju līmenī, tas patlaban noteikts 6%, un līdzekļus, kādi novirzāmi sociālajā budžetā mazo algu saņēmējiem, kas patlaban piedāvāta 17% apmērā.

Savukārt Kučinskis informēja, ka pirmdien koalīcijā notiks sarunas par šīs proporcijas maiņu, ļaujot lielo algu saņēmējiem 2.pensiju līmenī novirzīt nedaudz lielāku summu, bet pārējo summu novirzīt sociālajā budžetā.

Tāpat NTSP vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

Nodokļu reformas ietvaros notiks arī pakāpeniska uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas īstenošana. NTSP šodien vienojās saglabāt UIN avansa maksājumu sešus mēnešus, proti, līdz 2018.gada vidum, bet pēc tam pilnībā atteikties no UIN avansa maksājuma.

Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums. Ar nodokļi neapliekamo minimumu paredzēts palielināt līdz 200 eiro no 2018.gada, līdz 230 eiro no 2019.gada un 250 eiro no 2020.gada. Palielinātais neapliekamais minimums netiks piemērots sākot ar ienākumiem no 1200 eiro.

Minimālā alga tiks pakāpeniski palielināta no esošajiem 380 eiro līdz 430 eiro. Par šī priekšlikuma ieviešanas grafiku vēl paredzētas koalīcijas partneru sarunas.

No 2018.gada atvieglojums par apgādībā esošu personu būs 200 eiro mēnesī, bet līdz 2020.gadam tas sasniegs 250 eiro mēnesī.

Veselības nozares finansēšanai par procentpunktu tiks palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Valdība par nodokļu reformas likumprojektiem lems divās daļās – 4.jūlijā un 11.jūlijā. Bet pēc tam likumprojekti tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas nodokļu reformai nepieciešamo likuma grozījumu skatīšanu varētu noslēgt augusta beigās vai septembra sākumā.

Nodokļu politikas reformas kontekstā Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumi virknē likumu, tostarp Solidaritātes nodokļa likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par akcīzes nodokli”, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī jāizstrādā atsevišķi Ministru kabineta noteikumu projekti.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Visi ar algu virs 55 000 eiro gadā nav bāžami vienā maisā. Bagātniekiem (ar ienākumu virs 150 000 EUR gadā būtu jāmaksā 45% IN.

  2. Diferencēts PVN-atbalsts visai tautai. Atbildēt

    “Neapšaubāmi,ka lielu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un arī uzņēmējdarbības attīstību pašmāju tirgū atstāj pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielums.Gandrīz visās pasaules valstīs,kurās iekasē PVN,uz atsevišķām precēm un pakalpojumiem nodokļa likmes ir diferencētas: zemākas par standartlikmi ir pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,augstākas-luksusa precēm un pakalpojumiem.Tautai īpaši svarīgas preces un pakalpojumi vispār atbrīvoti no PVN maksājumiem.ES prasība par PVN-standartlikme nedrīkst būt mazāka par 15% un samazinātā likme par 5%.Praktiski visās ES valstīs samazināta PVN likme ir pārtikas un lauksaimniecības precēm.Piemēram,Vācijā kopš 1993.gada standartlikme ir 16%,bet galvenajām pārtikas precēm-7%.PVN dzimtenē Francijā-standartlikme-19,6%,bet vairumam pārtikas preču,medikamentiem,grāmatām-5,5%.” Skat.”Diferencēts PVN-atbalsts visai tautai”,E.Skudriņa,ekonomiste,Rīgas Balss,29.10.2004.
    Tagad,kad smagais vezums ir beidzot izkustējies no vietas,jācer,ka jau visdrīzākajā laikā sagaidīsim Latvijā arī diferencētu PVN,ar zemākām par standartlikmi,likmēm,tādām pirmās nepieciešamības precēm kā pārtikas preces.

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+