Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. aprīlis, 2015
Drukāt

Valdība vēl nelemj par jauno KNAB likumu; Streļčenoks neapmierināts (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Valdība trešdien vēl nelēma par jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumu, ko izstrādājusi Valsts kancelejas direktores vadīta darba grupa, jo ministri norādīja, ka likumprojektu saņēmuši tikai no rīta un vēl ar to nav iepazinušies.

Savukārt KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks pauda neapmierinātību ar šādu Ministru kabineta lēmumu. “Izskatās, ka atsevišķu indivīdu interesēs šis likumprojekts tiek bremzēts un netiek virzīts uz priekšu, bet tas atrisinātu daudzas problēmas,” viņš sacīja.

Šāda biroja priekšnieka nostāja sadusmoja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (“Vienotība”). Viņa Streļčenokam teica, lai nosauc konkrētus cilvēkus, kuri šo likumu bremzējot. KNAB vadītājs atbildēja, ka tā ir bijusī biroja darbiniece, netieši norādot uz Diānu Kurpnieci, kura iepriekš ieņēma KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājas amatu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) norādīja, ka viņu neviens Kurpnieces vārdā nav uzrunājis, kā arī viņš viņu nepazīstot. Savukārt Streļčenoks pauda, ka lēmumu par likumprojekta apturēšanu Saeimā esot pieņēmusi tieši “Vienotība”.

“Kā var apturēt, ja šāds likumprojekts vēl Saeimā nav nonācis? Jūs tagad apvainojat vienu politisko spēku!” iesaucās Reirs.

Valdība nolēma jautājuma izskatīšanu pārcelt par divām nedēļām, lai ministriem būtu iespējams iepazīties ar likumu un paust izsvērtu viedokli.

Likumprojekts paredz noteikt konkrēti, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda KNAB likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes un priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu izpildes kontrolē.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējums attiecas uz Biroju, ciktāl KNAB likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība ietver Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt Biroja priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un uzdot Biroja priekšniekam atcelt prettiesisku pārvaldes lēmumu vai prettiesiskas bezdarbības gadījumā uzdot pieņemt pārvaldes lēmumu gadījumos, kas nav saistīti ar KNAB likumā noteikto Biroja funkciju īstenošanu.

Konkretizēta pārraudzības forma, nosakot, ka birojs ir tieši institucionālā pārraudzībā. Attiecībā uz pārrauga tiesību apjomu tas ir ierobežots, tādējādi pastiprinot biroja funkcionālo un daļēji arī strukturālo neatkarību. Konkrēti noteiktas pārrauga tiesību robežas, ņemot vērā arī OECD rekomendācijas, kurās uzsvērts, ka jābūt līdzsvaram starp neatkarību un atbildību.

Pārrauga tiesības ierobežotas līdz administratīvām vadības funkcijām, izslēdzot jebkādu iespēju iejaukties biroja funkciju izpildē. Pārraugam ir administratīvās vadības funkcijas, piemēram, apstiprināt iestādes darbības stratēģiju, piešķirt atvaļinājumu, norīkot komandējumā, noteikt mēnešalgu, piešķirt kategoriju, noteikt amatpersonu funkciju izpildei, ja biroja priekšniekam var būt interešu konflikts.

Paredzēts mehānisms situācijai, ja biroja pārraugs pirmšķietami pārkāpis pārraudzības robežas. Biroja priekšnieks ir tiesīgs lūgt likumā noteiktās komisijas atzinumu, kas savu atzinumu sniedz Ministru kabinetam, kura lēmums ir galīgs. Līdz ar to strīdīgie jautājumi netiek izlemti vienpersoniski, tādējādi samazinās vienpusējas politiskās ietekmes risks.

Noteikts, ka iekšējos normatīvos aktus biroja priekšnieks izdod bez īpaša saskaņojuma ar pārraugu. Tas novērsīs pārrauga iespējas ietekmēt KNAB darbības iekšējos procesus.

Darba grupa secinājusi, ka disciplinārās varas un ikgadējās darbības novērtēšanas vietā atbalstāms risinājums, ka jānodrošina KNAB priekšnieka neatkarība no atsevišķu amatpersonu lēmumiem, bet biroja vadītājs ir atbildīgs par KNAB funkciju efektīvu izpildi un par biroja darbības pārskatu ziņo Ministru kabinetā un Saeimā, kuras uzklausa ģenerālprokurora viedokli, bet Saeimā arī Ministru prezidenta viedokli par KNAB darbības rezultātiem.

Ja tiek konstatēts, ka biroja darbība nav pietiekami efektīva, Saeima vai tās atbildīgā komisija, Ministru kabinets, Ministru prezidents vai ģenerālprokurors var lūgt KNAB likumā paredzētās komisijas atzinumu, uz kura pamata Saeima lemj par turpmāko rīcību, tostarp, ja nepieciešams, parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.

Likumprojekts paredz noteikt konkrētu pamatu atbrīvošanai no amata, mehānismu atbrīvošanas pamata izvērtēšanai un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisija izvērtē atbrīvošanas pamatu un sniedz atzinumu Saeimai, kas lemj par turpmāko rīcību. Saeimas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams tiesā, ievērojot regulējuma samērīgumu, vienlaikus nodrošinot augstākas garantijas KNAB vadītāja neatkarīgai darbībai un nosakot augstāku atbildības līmeni un sarežģītāku atbrīvošanas procedūru.

Noteikti gadījumi, kad KNAB vadītāja amata pilnvaras izbeidzas bez īpaša Saeimas lēmuma, kā arī paredzēta iespēja Saeimai lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu termiņu. Sešus mēnešus pirms KNAB priekšnieka amata pilnvaru termiņa beigām viņš iesniedz Saeimā biroja darbības pārskatu, Saeima uzklausa ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedokli par Biroja darbības rezultātiem un lemj par amata pilnvaru termiņa pagarināšanu. Negatīva lēmuma gadījumā Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu uz biroja priekšnieka amatu.

Savukārt biroja darbinieks KNAB priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā. Precizēts, ka biroja darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšana līdz Valsts dienesta likuma spēkā stāšanās brīdim notiek reizi gadā sistēmā. Tādējādi biroja darbinieka atbrīvošanas vai disciplināratbildības piemērošanas gadījumā tiks noteikts tiesiskuma uzraugs – tiesa.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cik tie divi Sterļčenoks un Strīķe var ņemties – totāla ziepjopera nevis darbs Valsts labā. Abus pasūtīt un sāk beidzot tak strādāt!!!

  2. Vai tad tiešām ar to jefiņu nevar tikt galā?! Kauna traips valstij. Streļčenoks,Liepiņš, Kaimiņš u.t.t..No malas raugoties – Rīgas cirka filiāle.

  3. knāba karļiks uzmeta lūpu…

Draugiem Facebook Twitter Google+