Mobilā versija
+2.5°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
24. janvāris, 2017
Drukāt

Valsts šauj pa uzņēmējiem, bet korumpētos ierēdņus saudzē (1)

Skaidrīte Ābrama: "Uzņēmējus ļoti uzmanām, bet nerisinām galveno problēmu, kad publiskais sektors izmanto savu pozīciju, diskriminējot tirgus spēlētājus – šim došu, tam nedošu! Pārkāpumu ir ļoti daudz." Foto - Ivars Bušmanis.Skaidrīte Ābrama: "Uzņēmējus ļoti uzmanām, bet nerisinām galveno problēmu, kad publiskais sektors izmanto savu pozīciju, diskriminējot tirgus spēlētājus – šim došu, tam nedošu! Pārkāpumu ir ļoti daudz." Foto - Ivars Bušmanis.

Kad valstij jāuzmana uzņēmēji, tā ar Konkurences likumu noteikusi plašas sankcijas, bet, kad valsts pārvaldei jākontrolē pašai sevi, tad Valsts kontroles rokās ir tikai secinājumi un rekomendācijas. “Tas nav pareizi,” intervijā “LA” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

“Likums dod iespēju Konkurences padomei vērsties tikai divos gadījumos: kad uzņēmums ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli un aizliegtās vienošanās gadījumā. Bet kādas ir galvenās konkurences problēmas Latvijā? Sabiedriskās domas aptaujā Konkurences padome konstatēja: publisku personu – valsts un pašvaldību – nepamatota iesaiste komercdarbībā, dibinot savus uzņēmumus, kā arī piešķirot dažiem uzņēmumiem privilēģijas, diskriminējot citus,” norāda Ābrama.

Pētījumu aģentūra “Factum” aptaujā rudenī kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos konstatēja publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, ko atzina 61% uzrunāto uzņēmēju un 50% asociāciju. Šai sakarā 68% uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80% asociāciju un 57% pašvaldību.

“Ir izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, kas dotu iespēju prasīt atbildību arī publiskām personām. Augustā tos sagatavoja Ekonomikas ministrija, saskaņoja ar ministrijām, bet decembrī saskaņošanas process ir palēninājies, jo pašvaldības uzskata, ka tas ir vērsts pret to tiesībām dibināt jaunus uzņēmumus,” informē Konkurences padomes priekšsēdētāja.

Valsts pārvaldes likuma 88. pants paredz pašvaldībām tiesības dibināt kapitālsabiedrības, kad ir tirgus nepilnības vai stratēģiskas vajadzības. “Ar šo piesedzoties, pašvaldības dibina jebkādas kapitālsabiedrības. Uzņēmējus ļoti uzmanām, bet nerisinām galveno problēmu, kad publiskais sektors izmanto savu pozīciju, diskriminējot tirgus spēlētājus – šim došu, tam nedošu! Pārkāpumu ir ļoti daudz. Arī šī iemesla dēļ mūsu ekonomika ir iestagnējusi.
Netaisnīgi, ka Konkurences likums paredz iespēju vērsties tikai pret komersantiem. Tāpēc Latvijai tik grūti ar investīcijām un inovācijām,” intervijā norāda Skaidrīte Ābrama.

Savukārt Valsts kontrolei neesot iespēju vērsties pret publiskām personām, lai tās arī atbild par savu rīcību. “Sankcijām ir jābūt – mums nepietiek ar pirksta pakratīšanu. Paskaidroju, ka Konkurences likuma grozījumi neierobežotu pašvaldību tiesības, bet prasītu vienādu attieksmi pret visiem komersantiem. Tas dotu pilnvaras Konkurences padomei atrisināt tādus gadījumus kā ar “Mobilly”,” viņa uzskata.

Atgādināšu, ka pēc tam, kad “Mobilly” sāka sniedza Rīgas pašvaldībai autostāvvietu elektroniskās apmaksas pakalpojumu, “Rīgas satiksme” nokopēja pakalpojumu un liedza konkurentiem iespēju uz norēķinu automātiem izvietot informāciju par pakalpojumu. Pašreiz Konkurences padome var sniegt tikai juridiski nesaistošus ieteikumus, ko tā arī darīja.

Savukārt pēc Konkurences likuma pieņemšanas jaunajā redakcijā, Konkurences padome varētu veikt pārrunas un pieņemt saistošu lēmumu par negodīgās prakses pārtraukšanu.

Interviju ar Skaidrīti Ābramu lasiet trešdienas, 25.janvāra, numurā vai meklējiet musu e-izdevumu sadaļā un lasiet internetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ierēdņu dēļ nesamazina pat PVN pārtikai un neatjauno slimokases,kā Lietuvā un Igaunijā!

Draugiem Facebook Twitter Google+