Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

Vai skolotāji gatavi streikot? (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Ziedonis Rubezis, Limbažu 3. vidusskolas direktors: “Esošā situācija nav normāla. Kā var sakārtot nozari, ja nerunā ar tiešajiem darītājiem? Uzskatu, ka streiks ir vajadzīgs. Līdz šim bijuši vien tādi piketi. Dod Dievs, lai skolotāji iesaistītos un piedalītos. Esam nesadzirdēti jau vairākus gadus. Svarīgi, lai skolotāji saprot šī streika nozīmi. Jāiet visiem neatkarīgi no tā, kāds ir atalgojums. It kā modulē nākamā gada darba algu sistēmas maiņu. Būs kaut kas citādāks, bet vai labāks? Tas ir jāizrunā. Sarunas notiek jau daudzus gadus. Jājautā – kas vainīgs pie visām problēmām? Domāju, ka visas arodbiedrības prasības ir pamatotas. Skolotājiem saka, ka valstij nav naudas, bet, ja jau vienai otrai nozarei pieliek, tātad nauda ir! Ja neieguldīs izglītībā un zinātnē, nākotne būs drūma.”

 

Anda Lukstiņa, Skujenes pamatskolas direktore: “Personīgi man streiki un šādi pasākumi nav īsti saprotami. Man vairāk patīk diplomātija, izrunāšanās. Protams, ja neklausās, tad jāmeklē citi risinājumi. Mūsu skola sajūt lielu pašvaldības atbalstu. Pašvaldība nav no tām bagātākajām, bet sadarbība ir pozitīva. Valstiskā līmenī grūti spriest, jo problēmas ir plašākas. Uzskatu, ka finanšu līdzekļi izglītībā būtu jānovirza ne tikai skolotāju algu celšanai, bet arī materiālās bāzes uzlabošanai. Ja izziņos streiku, tad neteikšu skolotājiem, lai obligāti brauc, bet nekādā gadījumā arī neteikšu – nē. Došu pilnīgu izvēles brīvību.”

 

Inese Didže, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore: “Diplomātiski risinājumi meklēti jau gadiem. Ja tik ilgi nekas nav darīts, jāmeklē citi ceļi. Nekādus šķēršļus saviem darbiniekiem nelikšu. Viņi ir tiesīgi aizstāvēt savas intereses. Politiķi it kā piešķīra izglītībai trešo prioritāti, bet izskatās, ka mūsu valstī tie solījumi nav tik stipri, kā vajadzētu. Nešķiet, ka tiek izvirzīti kādi mērķi, kur nu vēl sasniegti. Gribētu, lai izglītību un zinātni uzlūkotu plašākā kontekstā. Nepieciešama pašu pedagogu izaugsme – vai mums ir iespējas celt kvalifikāciju, doties uz semināriem, vai saņemam pienācīgu palīdzību no organizācijām. Šobrīd rodas situācijas, ka varam dienām sēdēt semināros un žāvāties, jo sen jau tur stāstīto zinām. Savukārt jāiet mums obligāti. Sagaidu risinājumus arī no zinātniekiem, no universitātēm. Nezinu par citām pašvaldībām, bet mūsējā ļoti uzmanīgi iesaistās jebkādā palīdzībā. Palīdz vien tad, kad jau ūdens smeļas mutē. Mums, piemēram, trūkst dabaszinību skolotāju. Labprāt ņemtu kādu no laukiem, kur kāda skola ir slēgta, taču rodas vairāki jautājumi. Vai viņi būs gatavi vadīt klasi ar 30 bērniem, ja nekad mūžā nav tik lielu klasi redzējuši? Kā būs ar braukāšanu? Vai kāds to nodrošinās? Vai varbūt nodrošinās dzīvesvietu? Par to visu ir jārunā. Tikai algu palielināšana nav vienīgā problēma.”

 

Egons Brazauskis, Vecsaules pamatskolas direktors: “Daudzās nozarēs jau pierādījies, ka streiki nav guvuši panākumus. Ja arodbiedrība teiks, ka jāstreiko, tad domāsim, bet jāvērtē, vai tas netraucē mācību procesam. Esam jau iepriekš piedalījušies streikos, bet svarīgi, ka tas nav traucējis mācību procesam. Parasti deleģējam sporta skolotājus vai tādus, kuriem stundas nav regulāri. Galvenais jau ir pievērst uzmanību, ka skolotāji un skolas nestāv malā. Mani gan sarūgtina pārāk daudzie strīdi – viens otram grib pierādīt savu taisnību, tādējādi rodas konflikti. Šobrīd notiekošās pārmaiņas mazās skolas var nepārdzīvot un radīsies bezdarbs. Ja šīs vietas pazudīs, valdībai vienalga būs jādomā, ko darīt ar šīm ēkām. Mums gan novadā nesamazinās bērnu skaits, šogad pat nedaudz audzis. Ja tā tendence tāda arī saglabāsies, viss būs kārtībā, bet dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku sāk bāzēties Rīgas pierobežā. Vislielāko atbalstu vajadzētu skolotājiem, jo ar materiālo bāzi mums labi palīdz pašvaldība. Jādomā, kā palīdzēt tiem skolotājiem, kuri dara papildu darbus par pliku velti. Galvenais sākt pirmo kārtu algas modeļa īstenošanai. Tas būs garš process, bet jāsāk ir.”

 

Uzziņa

LIZDA izvirzītās prasības, sākot streika procedūru:

2016. gadā piešķirt adekvātu finansējumu pedagogu darba samaksas jaunajam modelim;

nepieļaut darba algas samazinājumu izglītības iestādēs, kontaktstundu skaita palielinājumu un apmaksāto papildus veicamo darbu samazinājumu;

palielināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, daļai no atbalsta personāla, augstskolu un koledžu pedagogiem;

noteikt vidējo izglītojamo skaitu klasē – 10 skolēni pirmajā skolu grupā;

veicināt jaunu pedagogu piesaisti darbam nozarē.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Paldies Doma!!! Labāk nepateikšu!

  2. atkal viens runā par MĀCĪBU PROCESU….KAS IR GALVENAIS: 1) MĀCĪBU PROCESS ar nomāktu skolotāju, kurš katru dienu gadiem ilgi pacietīgi gaida SOLĪTO samaksu par darbu, VAI 2) skolotāja pazemošanas un izsmiešanas izbeigšana LIZDA nolemtā streika sakarā??? KĀPĒC direktori necīnās kopā ar saviem padotajiem un stāv mierīgi maļiņā??? KĀPĒC VIŅI NAV PIRMIE SAVU PADOTO DZĪVES LĪMEŅA UZLABOTĀJI??? Kad pienāks tie laiki, kad skolotājiem samaksās par padarīto darbu??? Skolotājam par darbu ticis samaksāts vienīgi brīvvalsts laikā ( no piezīmēm un nostāstiem!?), bet ne padomju, ne tagad tas nav noticis??? NEVAJAG skolotājus rīdīt vienu pret otru ar samaksu 1000 eiro pilsētās un par to pašu atdevi laukos 300 eiro??? NEVAJAG!!! Visiem ir atbilstoša izglītība ( atceramies, kā skolotājus dzina mācīties 90-tajos gados??????!!!) TAS BIJA VĀJPRĀTS!!? CIK ILGI NESAKĀRTOS ŠO NOZARI??? Tas pats par medīķiem un pensionāriem?!! 80 miljoni “Air BLATIC” ir??? KĀ TO SAPRAST???

  3. Iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc mēs nevaram atļauties uzturēt tik daudz ministrijas un tik daudz deputātu, ierēdņu! Ja 90 gados bija 2.5 miljoni iedzīvotāju un 100 deputātu ok, bet šobrīd , kad iedzīvotāju skaits ir 1.9 miljoni , tad pienāktos saeimā būt tikai 76 deputātiem .Deputātu skaitam ir jābūt proporcionāla iedzīvotāju skaitam un ne citādi! Tā kā tas ir ES parlamentā!!!
    Samazināt uzblīdušo arī ministriju skaitu, jo iedzīvotāju ir daudz mazāk.
    1. aizsardzības ministrija +ārlietu ministrija,
    2. ekonomikas ministrija,+ finanšu ministrija,
    3. iekšlietu ministrija, tieslietu ministrija
    4. izglītības un zinātnes ministrija + kultūras ministr ija
    5. zemkopības ministra.+ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
    6. veselības ministrija un labklājības ministrija
    7. tieslietu ministrija un satiksmes ministrija,
    Tad vēļ IZM , VISC u VIAA strādā vairāk nekā 300 ierēdņi ar fantastiskām algām , kas gadā veido 30-40 miljonus!Ja no viņiem atlaistu vismaz 80 vai skolās darbs apstātos???Neapstātos, jo skolām ne viņu darbošnās vai nedabošanās ne kādi nav jūtama.Latvijā šobrīd ap 800 vispārizglītojošām skolām un uz 3 skolām viens ierēdnis .Labi dzīvojam!!!!

  4. Visiem redzams, ko nozīmē veikli arodbiedrībā pie stūres IEFILTRĒTS
    d**sā līdējs !

  5. Direktori nemitīgi uztraucas par MĀCĪBU PROCESU!?? Vai visas runas būtu bijušas vajadzīgas, ja nemitīgi NESPĻAUTU SKOLOTAJIEM SEJĀ UN NEŅIRGĀTOS PAR VIŅIEM!!! parsliņ, bērniņ, PAĒNO VIENU DIENU LĪDZI SKOLOTĀJAM, tad Tu redzēsi īstenību un Tev žoklis atkārsies… Cien.skolotāji!!! UZSPĻAUJIET VIENREIZ ARĪ JŪS VISAM!!! KĀPĒC JŪS NEVARAT, BET UZ JUMS SPĻAUT VAR NEMITĪGI!!! NEKAS NENOTIKS!?? VARBŪT VECĀKI ATMODĪSIES…. Arī pacienti vēl nav atmodušies kopīgām darbībām, kad mediķi VIENI CĪNĀS PAR SAVU PAR SAVAS NOZARES LABKLĀJĪBU….Ja nebūsim visi kopā, NEKAS NETIKS DARĪTS NE NO VALDĪBAS, NE NO SAEIMAS PUSES… Viņiem mēs un mūsu vajadzības pie vienas vietas.. Paņirgt par citiem protam visi… Ne velti skolotāji strādā 2 darba vietās…ZINU, PAR KO RUNĀJU!!???

    • Nav normāli, ka skolotāja alga tikai par kādiem padsmit eiro atšķiras no apkopējas un sētnieka ( ja tie saņem minimālo algu ) algas. Tad nevajadzēs brīnīties, ka skolotāju mācīšanas līmenis būs slotas vicināšanas līmenī. Ir kapitālisms un neviens nav likvidējis principu- kā maksā , tā strādā. Vecākā skolotāju paaudze vēl inerces pēc darbojas misionāru režīmā. Jaunākā paaudze to vairs nedara. Pēc paaudžu nomaiņas vecāki var cerēt uz strauju izglītības līmeņa kritumu un savlaicīgi meklēt privātskolotājus. Tā, ka mīļie vecāki un citi pilsoņi -turpiniet vien apriet skolotājus ! Tā patiesi būs viņiem jauka Skolotāju dienas dāvana !

  6. Smieklīgi! Visiem ir mazas algas! Nu neesat tak pārstrādājušies….

  7. traucē tieši skujenes blondīnes !
    Un ne tikai algu, bet VISOS jautājumos !!!
    Un tādas arī “štancē” pēc savas līdzības jauno paaudzi !

  8. Nesmīdiniet tautu. Jau 20 gadus gatavojaties streikot,čiks vien iznāk.

  9. Ja samazinās skolēnu skaits ,kāpēc netiek samazināta skolu administrācija? Par RD IKSD un IZM darbinieku skaitu labāk pat nedomāt. Kad mācījos Universitātē, mums skaidroja, ka Latvijā ir viens ierēdnis uz 3000 izglītojamiem, bet tad skolēnu bija vairāk kā 350000, neticu, ka administratīvais aparāts samazinājies proporcionāli skolēnu skaita samazinājumam (šobrīd ap 212000 uz papīra, ieskaitot aizbraukušos, kas vēl skaitās).

    • pagaidām vēl skolotāja Atbildēt

      Mūsu skolā direktore izveidojusi sev “karsējmeiteņu” komandu – vietnieces izglītības jomā strādā uz 0,25-0,3 likmi. Direktorei atbalsts garantēts, skolotājas baidās muti pavērt! Papīra birokrātija aug griezdamās! Spēj tik pildīt anketas, aptaujas un ciklogrammas! Kāda kolēģe pajokoja – varbūt, sadalīt arī direktores likmi 40 daļās pa 0,025, lai katra skolotāja vienu stundu nedēļā ir direktore! Būsim tad Ginesa grāmatas cienīgi!!!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+