Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Vecā komjaunieša rūgtums un škrobe 16


Jānis Urbanovičs
Jānis Urbanovičs
Foto-LETA

Jāņa Urbanoviča dvēseles trauciņš atkal piepildījies un rūgtums plūst pār malu. Nekas dzīvē nenotiek, kā “Saskaņas” garīgais tēvs izsapņojis, viņš dusmīgs pamodies ar šķērsu sagriezušos naktsmici un nodevis uguņus intervijā “Neatkarīgā” avīzē. Viltīgais, izmanīgais rēzeknietis ir gudrs uz saviem miltu maisiem un siera rituļiem, labi zinot, kādā noskaņojumā pret valdīšanu ir vidusmēra letiņš. Mūsu draugs kārtējoreiz ir nobēdājies un raižpilns, ka latviskās partijas nedalās varā un atgrūž krietno “Saskaņas” partiju, kur taču pilns ar spožiem intelektiem, asi uztrītiem prātiem un izdarīgiem ziķeriem, kas sen pelnījuši pielaikot ministra krēslu. Kur priekšgalā ir taisns kā miets sociķis Nils, pazīstamais klusētājs Elk-sniņš un Jānis pats, svēts vīrs, Aglonas dievlūdzējs, grēku nožēlotājs, ka runājis rupjos vārdus, kurš, pa Latgali joņodams, ar džipu piestāj pie katra krucifiksa. Tā vietā, lai feini puikas draudzētos, ir rīdīšana pret Urbanoviča–Ušakova partiju, baidīšana ar “krievi nāk” – kuru gan pirmā lietoja Ždanoka 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās.

Saskaņietis atzīstas: “Mūsu vēlētājs no mums neko lielu negaida un arī neprasa. Savukārt latviešu vēlētājs tiek nemitīgi biedēts, ka tūliņ krievi nāks un beigu stundiņa būs klāt.” Krievijas Tautu Draudzības ordeņa kavalierim, ar spilgtu literāta talantu apbalvotajam politiķim varētu vien vēlēt lielāku paškritiku un mazāk nopūtu par citiem. Citādi ceļas pamatīga disproporcija starp pārmetumiem latviešu partijām un personīgās darbošanās analīzi. Vai kādā intervijā kaut jel reizi paplaiksnījies krievpartijas tēva – skolotāja aicinājums cittautiešiem ciešāk pieslieties Latvijas valstiskumam, būt lojālākiem, dedzīgāk apgūt valsts valodu un integrēties? Urbanovičs nodēvējies par Latvijas patriotu, bet šis patriots ne uz to pusi un neko tādu nav bildis. Protams, kāpēc gan mudināt savu elektorātu ieaugt Latvijas vidē, novērsties un stiprāk norobežoties no Krievijas propagandas kanāliem, ja cilvēku stulbināšanas informatīvajā telpā “paēdinātās” masas balso un sagādā siltas vietas laba barojuma “Saskaņas” biedriem uz četriem gadiem Latvijas Saeimā! Turklāt – neko neprasot, kamdēļ uz opozīcijas taburetēm 25 apvēlušies vīri var dirnēt bezdarbībā.

Par ko vēl Urbanovičam škrobe un cemme? Ka tiek aizskarts varenais cilvēks aiz Kremļa sienām un viņa valsts. Saeimas deputāts notamborē “Saskaņas” ārpolitisko sedziņu: “Tas nesākās ar Krimu. Visu laiku Krievija ir sliktā… Kurš kuru kad sāka, ko sāka? Kas mums, Latvijai, par to? Vajag rūpēties par savu valsti.”

Lielajam aprūpētājam laikam nav pa spēkam aptvert, vai Ukraina iebrukusi Krievijas teritorijā vai otrādi, bet pavisam izolacionists rēzeknietis nav. Lai gan latvieši sen izvēlējušies būt ar Rietumiem, nevis zem Āzijas varas, visu interviju caurauž sarkans pavediens, cik vērts būtu kooperēties ar Krievzemi, kur ir neizmantota dārgumu raktuve, lai Latvija kļūtu bagāta, un lielā laime – blakām esošs neaptverami plašais tirgus. Ja Urbanovičs dabūtu rīkoties kā Putina vicekaralis Latvijā, latviešiem vaigi spīdētu no taukuma un zeltenes miesās pušu plīstu.

Maskavas gultas klājējam un tiltu būvētājam derētu ievērot, ka rusofobijas vārošo katliņu visvairāk ar benzīnu kurina neviens cits kā Putins pats un bailēm ogles pastāvīgi piemet tādi tipāži kā Vladimirs Volfovičs. Urbanovičs taču dzīvi interesējas par vēsturi. Vecmamma tik daudz bijušam komjaunietim iemācījusi, ka brīvā Latvijā ienāca krievu okupanti, neatkarības slepkavnieki, brīvestības iezārkotāji, bet vecākais biedrs straujajam audzēknim Ušakovam roku vis neaptur zīmēt karikatūras par Latvijas tautai okupācijas gados nodarīto postu un zaudējumiem. Var just, ka tagad latgalietim ne visai patīk NATO klātbūtne un ka mūsu armijai pieved haubices, bet vai gan nav jāuzmanās no tādas kaimiņzemes, kur valsts vadība ir lielos draugos ar meliem un mēdz nolaist kaimiņiem asinis – kā 1940., tā vēl 2014. gadā.

Tikām Latgalē pie bodes vīri mēļoja. Novecojas Joņs, muld tavu muldēšanu, galīgi pa tukšo. Laikam torīt bijis kaltētājs.

LA.lv