×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
5. marts, 2018
Drukāt

Vecās skolas atrod pielietojumu (14)

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Dvietes pamatskolas ēkā izveidots daudzfunkcionāls centrs vecāka gadagājuma cilvēkiem – "Mūsmājas "Dižkoks"".

Pašā sala spelgonī konkursa “Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrija devās uz Latgali, kas viņus iepriecināja ar sniegainām ainavām un būvēm, kuras kā pirmie sniegpulkstenīši pēc garās ziemas rāda uz agrīnu pavasari.

 

Skola pārtop pansionātā

Lauku iedzīvotāju skaitam mazinoties, aktuāls kļūst jautājums, ko darīt ar vairs nefunkcionējošajām sabiedriskajām ēkām. Labs piemērs, kā mainīt tukšas, bet staltas ēkas pielietojumu, redzams Ilūkstes novada Dvietes pagastā, kur bijušajā Dvietes pamatskolas ēkā izveidots daudzfunkcionāls centrs vecāka gadagājuma cilvēkiem – “Mūsmājas “Dižkoks””. Modernajā pansionātā iekārtoti 24 numuriņi, nodrošinot vietu 42 iemītniekiem. Centrā ir ār-sta un fizioterapeita kabineti, ēdamzāle un virtuve. Katrā numuriņā ir viss dzīvei nepieciešamais, gulta, galds, skapis, sanitārais mezgls. Ir interneta pieslēgums un televizors. Pa logu paveras plaša un skaista ainava, kuru vainago izskatīgā Dvietes katedrāle. Ēkas iekšpagalmā izveidota terase un labiekārtojuma elementi – soliņi, šūpoles un puķu dobes. Iekārtota centra apkārtne, dārzā sastādīti košumkrūmi, krūmāji un augļkoki. Ir radītas 16 jaunas darba vietas.

“Šo vietu taisījām tādu, lai tā būtu mīļa. Lai šeit būtu patīkami ierasties un uzturēties,” saka pasūtītāju pārstāvis Reinis Līcis, Ilūkstes novada būvvaldes vadītājs. “Mūsmāju” fasādē ir redzams no koka detaļām veidots liels koks. “Tam ir divas nozīmes. Vecs cilvēks pats ir kā liels koks ar bagātīgu mūžu. Otra simboliskā nozīmē ir tā, ka lielais koks pāri ieejai sargā vecos ļaudis. Šis ir jauna tipa pansionāts, ar augstiem griestiem, plašām telpām un lieliem logiem. Mani gandarī arī skaistais pagalma bruģa zīmējums, kurā izmantoti trīs krāsu un četru izmēru bruģ-akmeņi. Veco ļaužu vajadzībām speciāli tika atvesta melnzeme un izveidoti mazdārziņi, kur audzēt augus un pie reizes arī izkustēties,” stāsta projekta galvenā arhitekte Ineta Buka.

 

Vietējie ražotāji paplašinās

Ja Jēkabpilī vajag paēst, cilvēki paošņā gaisu, no kurienes nāk labākā smarža, un dodas uz SIA “Margret” piederošo “Gaļas namu”, kas atrodas pilsētas centrā tipveida daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves rajonā. Nesen SIA “Margret” paplašināja ražotni, veicot jauna korpusa izbūvi. Šeit tiek ražoti gaļas produkti un konditorejas izstrādājumi. Ir iegādātas jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas un cits aprīkojums, kas ļauj piedāvāt gaļas apstrādi arī medniekiem.

“Viens no svarīgākajiem mērķiem bija, lai apkārtējiem iedzīvotājiem šis objekts izskatītos skaists un pievilcīgs,” spriež Normunds Teicāns, SIA “Margret” valdes priekšsēdētājs. “Ir izbūvēta ugunsdrošā siena, kā arī izveidoti ugunsdrošie logi. Sienas apdares materiāls ir izcilais “Glasbord”. Kad to uzlīmē uz sienas, tur nekad neradīsies plaisas vai pelējums. Tāpat šī virsma ir mazgājama.” “Tas noteikti bija ļoti liels izaicinājums šeit – blakus daudzstāvu mājām – būvēt ražotni, bet es uzskatu, ka tas ir izdevies,” atzīst žūrijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents.

“Izveidot modernu ražotni pilsētas centrā tā, lai tā vairāk izskatītos pēc elegantas sabiedriskas ēkas, nevis tipiskas ražotnes, bija izaicinājums. Toties tagad gan ēka ir simpātiska, gan vilinoša ar svaigo maizīšu smaržu,” atzīst Ineta Buka, projekta galvenā arhitekte.

Arī Madonā nesnauž. Maizes, kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražotājs “Junge”, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, šeit ir uzcēlis jaunu konditorejas izstrādājumu ražotni, kas ļaus paplašināt produkcijas sortimentu. Projekts veidots, ievērojot visus vācu standartus, tāpēc ražotne ne pēc izmantojamā materiālu klāsta, ne pēc tehnoloģijas būtiski neatšķiras no līdzīgas Vācijā.

 

Apsildāmais baseins gaida hokeja ledu

Rēzeknieši ar mērķtiecīgām investīcijām infrastruktūrā panākuši pilsētas uzplaukumu – uzbūvēta koncertzāle “Gors”, kultūras centrs “Zeimuļš”, ar pietāti pret koka arhitektūru restaurēta Zaļā sinagoga. Tagad uzbūvēts āra apsildāmais peldbaseins.

“No jauna izveidotais sešu celiņu 25 metrus garais peldbaseins atrodas blakus Rēzeknes Olimpiskā centra jaunajai viesnīcai. Tas ir modernākais atklātais un apsildāmais peldbaseins Baltijas valstīs. Baseins tika būvēts ne tikai sportistu vajadzībām, bet arī kā daļa no atpūtas kompleksa. Tas ir mākslīgi apsildāms, tajā uztur aptuveni 27 grādu temperatūru. Laikā, kad to neizmanto sportisti, baseinā relaksējas pilsētas ļaudis. Apsaimniekošana pagaidām izmaksā dārgāk, bet, kad tiks uzcelta hokeja halle, varēs ņemt pāri palikušu siltumu no ledus saldēšanas un tad jau tas nebūs tik dārgi,” spriež Vladimirs Bogdanovs, SIA “Olimpiskais centrs” vadītājs.

Konkursam “Gada būve Latvijā” Latgalē izvirzīti

INŽENIERTEHNISKĀ BŪVE

Dunduru ielas pārbūve posmā no Stiklu līdz Nometņu ielai un divu pievedceļu pārbūve Daugavpilī.

 

PĀRBŪVE

Dvietes sociālo pakalpojumu centrs, Dvietes pagasts, Ilūkstes novads. Pasūtītājs: Ilūkstes novada pašvaldība. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Jēkabpils PMK”.

SIA “Margret” ražošanas ēka, Jēkabpils, Viestura iela 35. Pasūtītājs: SIA “Margret”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Jēkabpils PMK”.

 

PUBLISKĀ JAUNBŪVE

Konditorejas izstrādājumu ražotne, Madona, Dārza iela 16. Pasūtītājs: SIA “Junge”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Wolfsystem”.

Rēzeknes Olimpiskā centra atklātā baseina komplekss. Pasūtītājs: Rēzeknes pilsētas dome. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Latgalija” – Mihails Bartaševičs.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. klava, ja hujeju! Atbildēt

    Zeibis! Gluži kā krievu laikā: baznīcas par klētīm vai darbnīcām pārtaisīja …

  2. Vecāki dzīvo Ilūkstes novadā Atbildēt

    Ilūkstes dome skolu iznīcināja, skolotājus atlaida, bet par kredītā ņemto naudu uztaisīja pansionātu, kurā dzīvo nevis 42, bet tikai kādi 5 cilvēki, jo maksa ir augsta (18 euro x 30 dienas = 540 euro mēnesī). Lauku cilvēki par saviem vecākiem tādu simbolisku naudiņu, protams, visi var samaksāt. Toties pagastā vairāk nav bērnu un nekad nebūs, jo ir tikai tas pansionāts, nevis skola vai vismaz bērnudārzs.

  3. Un pēc dažiem gadiem tur jau būs dzīvnieku patversme….

  4. Bēdīgi, palikuši veci ļaudis, kuri prasa kopšanu. Bērnu nav, tie mirst arī onkoloģijas slimību dēļ, jo BKUS valsts personā nenodrošina ar vajadzīgajiem medikamentiem. Vai pietiktu drosmes atskaitīties, cik bērni aizgājuši aizsaulē nepareizu diagnožu un ārstēšanas rezultātā, cik bērnu mirušu pēdējos 3 gados kaut? Kauns muti dzesināt ministrijai par atbalstu onkoslimajiem, visi vācam naudu no tautas, visu izpārdodam, kas vēl pieder. BKUS atrakstās un nebāl no bailēm kā nabaga bērni.

  5. Toties par pusmiljonu renovētā Mālupes pamatskola Alūksnes novadā ( ar modernu sporta angāru) stāv tukša un iet bojā. Kurs atbildēs un atmaksās?

  6. Toties par pusmiljonu renovētā Mālupes pamatskola Alūksnes novadā ( ar modernu sporta angāru) stāv tukša un iet bojā. Kurs atbildēs un atmaksās?

  7. Tu idiņ,kad vienreiz aizvērsies?

  8. Sveiciens manai Dzimtenei! Gribētu ieteikt LA un citiem žurnālistiem vairāk pamācīties Latvijas ģeogrāfiju! Daugavas kreisajā krastā nekad nau bijusi latgale! Tā ir vēsturiski senā SĒĻU zeme!!! Tad jau Daugavpils ir Krievijā, ja Dviete latgalē. Paldies Tautas posta partijai un citiem dižvadoņiem, kuri izkāva lauku skolas un izdzina mūsu jauno pāaudzi trimdā! Jūs 100 gudrie tā sauktos zaļos zemniekus ieskaitot iznīdējāt Latvijas laukus un zemniecību kā tādu. Tuvojas saimas vēlēšanas, un Brigmanis no savas sarkanās tribīnes Jums lauciniekiem atkal solīs debesu mannu! Tauta esiet modri!

    • Tik ļoti ienīsti Latgali, ka pat 2 vietās to uzrakstīji ar mazo sākumburtu?

    • Sveiciens arī Tev!
      Vārds nav nekad nerakstās naU…
      Latgale vienmēr ar lielo burtu. Un t.t.

    • Lai arī pieļautas sīkas gramatiskas kļūdas, taisnība Jurim ir. Esmu pārliecināts, ka dvietieši, tāpat kā Bebrenē un Ilūkstē dzīvojošie, nesauc sevi par latgaliešiem. Zinu, ka viņi neapvainojas, ja nezinātājs viņus par tādiem nodēvē, jo šis Daugavas kreisā krasta nostūris iekļauts Dienvidlatgales reģionā gan LAD, gan PVD, gan citu institūciju kartēs, lai atvieglotu jau kopš padomju laikiem iestādēs iedibināto kārtību. Jo šie trīs pagasti (arī Eglaine, Subate un Šedere) kādreiz ietilpuši Daugavpils rajonā.
      Bet tādas Sēlijas jau kartē nav. Ir citas kartes, kur teritorija gar Daugavas kreiso krastu līdz pašai robežai ir iekļauta Zemgalē.
      Kas jūs īsti esat? Varbūt ir laiks atdzīvināt sēļu teritorijas ne tikai mūsu sarunās, bet arī kartēs?

  9. Skolas japarbuve par bernudarziem,kuri valsti katastrofali trukst.

Draugiem Facebook Twitter Google+