Ventspilī slimnīcai nopūš jumtu 0
Pirmdien pirms pulksten septiņiem rītā vējš norāva Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas korpusam jumta segumu, kas nokrita uz piecām blakus ēkai novietotām automašīnām. Par laimi, cilvēki tajās nav bijuši. Arī pacienti un mediķi, kas atradušies cietušajā ēkā izvietotajā ginekoloģijas, dzemdību un intensīvās terapijas nodaļā, kā arī uzņemšanas nodaļā un apvienotajā acu, ausu un kakla slimību nodaļā, nav cietuši, jo zem divslīpju skārda seguma jumta atrodas vēl padomju laikā liktais ruberoīda segums. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Gīlis pastāstīja, ka pārvietots vienīgi traumpunkts, jo virs tā vētru nav izturējusi jumta konstrukcija.
Tas, ka rudens un ziemas periodā vējš pastiprinās visā Latvijas teritorijā, it īpaši Kurzemes Baltijas jūras piekrastē, vairs nespēj pārsteigt. Bet dīvaini ir tas, ka pa gaisu aizlido ēkas jumts, kurš nav nemaz tik vecs – pie slimnīcas vadītāja noskaidroju, ka jumts uzlikts 2008. gadā. To vēl varētu saprast, ja Ventspilī vēja ātrums būtu sasniedzis 1967. gada 17. un 18. oktobra rādītājus, kad tika reģistrēts līdz šim lielākās vēja brāzmas – 48 metri sekundē. Taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna pastāstīja, ka pirmdienas rītā vēja sensors Ventspilī uzrādījis vēja ātrumu, kas nav lielāks par 28 metriem sekundē. Tas nav nekas neparasts pilsētai pie jūras, atzina vairāki ventspilnieki, piebilstot, ka pilsētnieki pārdzīvojuši daudz stiprākas vētras, kad naktī pat gulēt nav varējuši.
Ventspils slimnīca un pilsētas dome ziņo, ka vējš pūtis ar ātrumu 34 metri sekundē. D. Gīlis sacīja, ka tāda informācija saņemta no kapteiņu dienesta, kas vēju mēra uz jūras, kur tas vienmēr ir stiprāks nekā uz sauszemes. Bet arī tās nav tik lielas brāzmas, lai aizpūstu jumtu.
Leonīds Jākobsons, bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs, bet patlaban Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors un Būvinženieru savienības valdes loceklis, kurš darbojas būvspeciālistu kvalifikācijas novērtēšanas komisijā, pastāstīja, ka Būvinženieru savienība ne reizi vien analizējusi līdzīgus gadījumus un konstatējusi, ka gandrīz visos pie vainas bijis nekvalitatīvs darbs.
“Jumts nedrīkst tā vienkārši aiziet pa gaisu. Tiesa, jumti nolietojas, tāpēc tie ir jākopj un jāpieskata. Jāņem vērā arī – ja gribam būvēt kvalitatīvāk un drošāk, tas maksā naudu. Pasūtītājs nereti cenšas samaksāt mazāk, tāpēc nevar cerēt uz lielisku iznākumu.
Ja ir kļūda projektēšanā, par to atbild projektētājs. Ja būvnieks ir profesionāls un to redz, viņš ziņo projektētājam, un kļūda tiek novērsta. Ja neziņo un tik būvē pēc apšaubāmā projekta, likums vaino projektētāju nevis būvnieku,” secina L. Jākobsons.
Kamēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, kā arī lielākie Ventspils būvniecības uzņēmumi likvidē postījumu sekas, pacienti, kuriem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, tiek hospitalizēti citās slimnīcās, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses sekretāre Ilze Bukša.
Vakar un šodien netiek pieņemti ambulatorie pacienti acu, ausu un kakla slimību nodaļā un ginekoloģijas nodaļā, kā arī netiek veikti datortomogrāfiskie izmeklējumi. Slimnīcas vadība solīja, ka apmeklētāji tikšot telefoniski informēti par citu pieņemšanas laiku.
D. Gīlis pastāstīja, ka slimnīcā strādā Ventspils domes norīkota komisija, kas izmeklē postījuma cēloņus.
