Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. marts, 2012
Drukāt

Veselības ministre: Naudas aizvien nepietiek

circene3_km_5

To vien dzirdam, ka medicīnai atkal nav iedota nauda, ka slimnīcas protestē, ka slimniekiem ilgi jāgaida rindās, lai izmeklētos… Veselības ministre 
Ingrīda Circene žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Mārai Libekai izskaidroja, kādus pakalpojumus saņems cilvēki, kam tie vajadzīgi. 


 

I. Circene: – Tāpēc ka naudas veselības aprūpei ir krietni par maz, valdība katru gadu vairākus miljonus latu iedod papildus. Pēc ilgiem gadiem ir pirmā reize, kad četru mēnešu laikā pamatbudžetā medicīnai ir ielikti 20 miljoni. Taču tas nenozīmē, ka ar tiem pietiks, jo, lai pacientiem nav jāgaida ilgās rindās, lai ārsti par savu darbu saņemtu vairāk par 300 – 350 latiem par astoņu stundu darba slodzi, lai viņiem mazo algu dēļ nebūtu jāstrādā divās trijās darba vietās, veselības aprūpes izdevumiem ir jābūt daudz lielākiem.

V. Krustiņš: – Cik, jūsuprāt, lielam vajadzētu būt normālam ārsta atalgojumam? Vai pašreizējais atalgojums ir atkarīgs no ārsta darba sarežģītības pakāpes, piemēram, no tā, cik smaga operācija tiek veikta?

– Ārsts, kurš strādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, saņem noteiktu algu par minēto darba slodzi, bet tā ir trīsreiz mazāka nekā kaut vai Igaunijā. Tur ārstam par slodzi mēnesī maksā 2200 eiro jeb Ls 1540. Nē, Latvijā ārsta alga nav atkarīga ne no darba apjoma, ne sarežģītības pakāpes.

– Kāpēc nav? Vai tas ir pareizi? Jūsu priekšteči taču arī bija ārsti, vai tad viņi nespēja nokārtot, lai algu aprēķina atbilstoši veiktajam darbam? Tas būtu taisnīgi.

– Būdama Saeimas deputāte, 2007. un 2008. gadā izstrādāju koncepciju, lai arī Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, varētu ieviest obligātu veselības apdrošināšanu. Igaunijā to ieviesa 2005. gadā, bet Lietuvā – 2009. gadā. Ja tā būtu arī Latvijā, veselības aprūpe saņemtu būtiski lielāku finansējumu ilgtermiņā. Veselības ministrija četros mēnešos ir sagatavojusi oficiālu konceptuālu piedāvājumu, un patlaban Finanšu ministrija, piesaistot savus ekspertus, ir iesaistījusies tālākā koncepcijas izstrādē.

Tad veselības aprūpes budžetā nonāks iezīmēta iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, bet pensionārus, bērnus, invalīdus, studentus un citas no iemaksām atbrīvotās kategorijas apdrošinās par valsts budžeta naudu.

 

Pats ienākuma nodoklis lielāks nekļūs, bet daļu no tā iezīmēs kā veselības nodokli un novirzīs medicīnai. Ja kāds nestrādā un nemaksā nodokli, viņš varēs apdrošināties pats, iemaksājot par sevi attiecīgu naudas summu. Ja nemaksā nodokli un neveic arī šo iemaksu, tad par medicīnas pakalpojumiem būs jāmaksā pilna summa.

 

M. Libeka: – Mediķi uzskata, ka daļu no alkohola akcīzes nodokļa vajadzētu novirzīt alkoholiķu ārstēšanai. Patlaban slimnīcas tērē lielus līdzekļus dzērājiem un naudas trūkst cilvēku ārstēšanai. Stradiņa slimnīcas plaušu ķirurgs Uldis Kopeika stāsta – ja parastam pacientam nepieciešama galvas smadzeņu tomogrāfija, par valsts naudu to var izdarīt tikai šā gada augustā. Bet atved dzērāju, kas kārtējo reizi ir zaudējis samaņu no alkohola surogātu intoksikācijas, viņam šī procedūra tiek taisīta steidzamā kārtā un par nodokļu maksātāju naudu. Slimnīcas servera sistēmā varot redzēt, ka konkrētajam alkoholiķim šo dārgo izmeklējumu veic gadiem katru sestdienu un svētdienu. Cik ilgi tas turpināsies?

– Uz šo jautājumu jāskatās no cilvēktiesību viedokļa. Tad, kad pacients nokļūst neatliekamās medicīniskās palīdzības centrā, tad neatkarīgi no tā, vai viņš lietojis vai nav lietojis alkoholu, mediķi dzīvību glābj visiem.

– Jautājums par ambulatorās aprūpes finansējumu – naudu uz vienu iedzīvotāju pa novadiem sadala ļoti atšķirīgi – vienā seši lati, citā – divdesmit pieci. Kur tad paliek apņemšanās vienmērīgi izlīdzināt šo finansējumu pa visu valsti, lai nebūtu tā, ka dažviet cilvēki tā apdalīti, ka naudas rentgena izmeklējumiem vai sonogrāfijai aptrūcies jau mēneša sākumā, bet citur tās pietiek visam mēnesim?

– Ja jūs dzīvojat Gulbenē vai Jelgavā, tad jums būs trīs četras reizes vairāk naudas ambulatorai aprūpei nekā tad, ja jūs dzīvojat, piemēram, Ādažos. Esmu šos datus apkopojusi, un nākamais darbs ir šo finansējumu sadalīt vienmērīgi pa novadiem katram iedzīvotājam. Es uzskatu, ka tiem, kam ir piešķirta lielāka naudas summa, neko nevajag ņemt nost. Tajos novados, kur naudas mazāk, jādabū klāt papildu nauda.

– Laikraksta lasītāji vaicā, kāpēc jāmaksā par neatliekamo palīdzību – par gulēšanu slimnīcā 9,50 latu, par izmeklējumiem – vairāki desmiti, par operāciju – 30 latu?

 

– Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir dzīvības glābšana, un tā ir bez maksas. Tajā brīdī, kad dzīvībai kritiskā situācija ir novērsta, sākas rēķins, jo sekojošā ārstēšana lielākajā daļā gadījumu nav neatliekamā palīdzība.

 

V. Krustiņš: – Vai slimnīcu vadītājiem ir tiesības noteikt ārstu atalgojumu? Piemēram, atbilstoši darba sarežģītības pakāpei? Es domāju ar nolūku tādas algas, kas viņus piesaistītu slimnīcai?

– Slimnīcu vadītāji to var darīt, jo slimnīca ir uzņēmums. Tajās slimnīcās, kur sniedz daudz maksas pakalpojumu, ārstiem tiek piemaksāts pie algas. Piemēram, P. Stradiņa universitātes slimnīcā strādā ārsti, kuri mēnesī nopelna vairākus tūkstošus latu.

– Vai cilvēkiem ir priekšstats, kāpēc ļoti atšķiras maksas pakalpojumu cenas dažādās slimnīcās?

– Slimnīcas ir kapitālsabiedrības, tāpēc tām ir tiesības pašām noteikt cenu. Parasti maksas pakalpojumu cenrādis tiek novietots pacientiem pieejamās vietās. Ministrija patlaban strādā, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu e-veselību. Lai cilvēkam būtu iespēja salīdzināt, kur medicīnas pakalpojums ir lētāks, kur – dārgāks.

– Vai ir izdots kāds katalogs, kur ikviens interesents var uzzināt, kur meklēt tuvāko speciālistu, viņu prakses vietu adreses ar tālruņa numuriem?

– Tāds reģistrs ir tikai Ārstu biedrībai. Daļa no ārstiem nevēlas publicēt ziņas par sevi. Viņi esot pietiekami noslogoti, un viņiem nevajagot jaunu klientūru. Jānodrošina, lai ārsti pacientus sūta uz izmeklējumiem pēc vajadzības un skaidriem kritērijiem.

 

Pagājušajā mēnesī ministriju galveno speciālistu sanāksmē galvenais neirologs teica, ka Latvijā 50% pacientu ar muguras sāpēm sūta uz magnētisko rezonansi, kas ir visdārgākais izmeklējums, kamēr Lielbritānijā sūta tikai divus procentus. Vai mēs to varam atļauties, un vai tas ir pacientu interesēs?

 

Galvenie speciālisti patlaban strādā, lai noteiktu kritērijus, standartus, pēc kuriem uz valsts rēķina vienam taisīs dārgos izmeklējumus, citam ne. Latvijā katrs otrais tiek izlaists caur visdārgākajiem izmeklējumiem, it kā mēs būtu viena no pasaules bagātākajām valstīm.

– Kā ir ar feldšeru darbu?

– Ministrija strādā arī pie tā, lai apmaksātu visiem lauku feldšeriem pilnu darba slodzi. Ministra Eglīša laikā feldšerus atstāja tikai uz pusslodzi un pat mazāk, jo ministrs uzskatīja, ka feldšeru punktos nonāk par maz slimnieku. Ja lauku feldšeri slēgs līgumus ar ģimenes ārstiem un iekļausies ģimenes ārstu komandā, ministrija viņiem maksās par pilnu darba slodzi. Jāteic, ka ģimenes ārsti varētu aktīvāk piesaistīt feldšerus. Tad uzlabotos darbs ar hroniskajiem pacientiem un viņi tik bieži nenonāktu slimnīcā.

– Kāda ir ģimenes ārsta izpeļņa mēnesī? Caurmērā?

– Ģimenes ārsta atalgojums atkarīgs no ārsta prakses, kuras ienākumus veido valsts apmaksātie pakalpojumi un maksas pakalpojumi. Finansējums par valsts pasūtītiem pakalpojumiem tiek aprēķināts pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, pēc veiktajām manipulācijām, pacientu skaita, prakses uzturēšanas izdevumiem utt.

 

Tā, Alūksnes novada domē deputāts Meldera kungs pastāstīja, ka no lielākajiem nodokļu maksātājiem pirmie seši bijuši ģimenes ārsti. Tas par kaut ko liecina.

 

M. Libeka: – Lasītāji sūdzas, ka ģimenes ārsti nedod čekus. Rodoties iespaids, ka ģimenes ārstus neviens nekontrolējot.

– Viņiem čeki ir jādod. Ģimenes ārsti ir individuālā darba veicēji, kam jāpilda līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Ja ir problēmas, mēs runājam ar ģimenes ārstiem, nevis pārtraucam attiecības, laužot līgumu.

V. Krustiņš: – Vai jūsu vērtējumā pašvaldības nodarbojas ar ģimenes ārstu piesaistīšanu, rūpējas, lai ārstiem būtu labi dzīves un darba apstākļi?

– Zinu daudzas pašvaldības, kuras prasa simbolisku samaksu par ārstu darba telpām. Ir vietas, kur nodrošina transportu un dienesta dzīvokli, kur piemaksā pat pie algas… Lielākā daļa pašvaldību ir ļoti atsaucīgas.

M. Libeka: – Kad Veselības ministrija lemjot stingrāk balstīsies uz statistikas datiem un to analīzi?

– Jaunā iestāde – Slimību profilakses un kontroles centrs – nodarbosies ar statistikas vākšanu un analīzi. Šajā iestādē atradīsies visi medicīnas reģistri un datubāzes, un centrs tos analizēs, lai sniegtu priekšlikumus, kas būtu uzlabojams un attīstāms.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+