Latvijā
Politika

Levits reformē attiecības ar vēsturniekiem: komisijas vietā “mobila sadarbība”1


Līdzšinējais Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītājs Inesis Feldmanis (no labās) pie prezidenta Egila Levita darbu neturpinās.
Līdzšinējais Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītājs Inesis Feldmanis (no labās) pie prezidenta Egila Levita darbu neturpinās.
Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits nolēmis Latvijas Vēsturnieku komisiju, līdzīgi kā citas jau ierasti pie Latvijas Valsts prezidenta administrācijas pastāvējušās komisijas, vairs neatjaunot tradicionālajā administratīvu struktūru formā, bet pārveidot “mobilākā formātā kā regulāru sadarbību”, apstiprināja Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga.

Stājoties amatā, katrs jaunievēlētais Latvijas prezidents līdz šim parasti pārņēma un atjaunoja teju visas priekšgājēju iedibinātās prezidenta administrācijas komisijas, tajā skaitā Latvijas Vēsturnieku komisiju, kas dibināta 1998. gadā.

Tomēr Egils Levits pēc pilnvaru pārņemšanas 8. jūlijā nesteidzās atjaunot ne vēsturnieku, ne arī citu komisiju darbu.

Kā skaidro prezidenta padomniece Rozenberga, Levita kungs ies citu ceļu. “Valsts prezidents nevis neatjaunos komisijas, bet tās pārtop mobilākā formātā – kā regulāras tikšanās, konferences ar, šajā gadījumā, valodas un vēstures nozares pārstāvjiem.

Šāda jauna mobilitāte paredz plašāku speciālistu loku, ar ko Valsts prezidents var uzturēt dialogu un aicināt uz konkrētiem pētījumu virzieniem.

Piemēram, jau ir skaidrs, pie kādiem tematiem strādās valodnieki starptautiskas konferences norises laikā Rīgas pilī nākamā gada sākumā. Par vēstures tematiem runājot, tas ir darbs pie nacionālās pretošanās un atmodas pētījumu tematikas,” tā Rozenberga.

Latvijas Vēsturnieku komisija tika nodibināta 1998. gada 13. novembrī pēc tābrīža Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Komisiju ar starptautisku vēsturnieku sastāvu lielā mērā veidoja, lai pretotos Krievijas mēģinājumiem izmantot vēsturi Latvijas tēla nomelnošanai Rietumos, kad Maskava centās nobremzēt Latviju ceļā uz NATO un ES, nopūloties parādīt latviešus kā aktīvus holokausta līdzdalībniekus, pat iniciatorus un “nacisma reabilitētājus”.

Komisija darbojās vispirms akadēmiķa Andra Caunes, tad LU profesora Ineša Feldmaņa vadībā. Savus ziedu laikus šī institūcija sasniedza prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas periodā.

Pateicoties Vēsturnieku komisijai, ļoti rūpīgi tika izpētīts vācu okupācijas laiks un holokausta traģēdija Latvijā, padomju okupācijas varas represijas.

Ikgadējo konferenču un citu pētījumu rezultāti publicēti 28 rakstu krājumos. Tomēr jau Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru laikā komisijā iezīmējās identitātes krīze, kā arī paaudžu pretrunas, kas atspoguļojās iekšējās diskusijās par komisijas funkcijām nākotnē. Prezidenta Raimonda Vējoņa darbības laikā komisijas darbs faktiski apsīka.

Prezidenta Levita ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos Jurģis Klotiņš izteicies, ka prezidents iecerējis turpmāk konsultēties ar vēsturniekiem, “izvirzot konkrētus mērķus, konkrēta darba virzienus”. Par tematiku runājot, uzsvars tikšot likts uz nacionālās pretošanās kustības piemiņu, kā tas jau parādījās Levita kunga priekšlikumā Saeimai 17. martu pasludināt par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu saistībā ar 1944. gada Latvijas Centrālās padomes notikumiem.

Klotiņš zina teikt, ka šobrīd tiekot apsvērta iespēja sarīkot Rīgas pilī nacionālās pretošanās kustības vēstures pētnieku un piemiņas vietu iekārtotāju no dažādiem Latvijas novadiem konferenci:

“Prezidents uzskata, ka lielāka vieta jāieņem tieši nacionālās pretošanās kustībai, jāuzsver latviešu nācijas pretošanās okupācijas varām.”
Saistītie raksti

Valsts vadītāja padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps paredz, ka turpmāk būs diezgan daudz vēsturnieku pasākumu, kuros uzstāsies pats Egils Levits. Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā prezidents jau uzstājās ar runu Kara muzejā 1919. gada notikumu līdzdalībnieka Latvijā, franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē grāmatas atvēršanā.

“Prezidents ar šiem [vēstures] jautājumiem mēģinās strādāt intensīvāk un savādāk. Pats veltot tiem vairāk uzmanības un attiecīgi liekot savā kalendārā šos notikumus, kas ļaus šīs tēmas izcelt. Domāju, ka uztraukumam nav pamata,” solīja Pleps.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Lielākie ieguvēji no nodokļu reformas būs strādājošie bez bērniem
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Madonas novadā vīrietis draud izrēķināties ar savu paziņu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Starptautiskas operācijas laikā Daugavpils tuvumā auto atrod 320 kg narkotiku
3 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Lielākie ieguvēji no nodokļu reformas būs strādājošie bez bērniem
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Vēl pēdējo dienu gaisa temperatūra saglabāsies virs nulle grādiem
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
Ziņu portālam LA.LV jauns auditorijas lieluma rekords! 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
IDB aizdomās par kukuļņemšanu aizturējis policijas amatpersonu
46 minūtes