Viegls ceļš uz Kastaņolu 0
26. novembrī atvērs pirmo tieši Raiņa un Aspazijas dzīvei un daiļradei veltīto virtuālo muzeju arlugano.lv.
Aspazijas un Raiņa pēdās Lugāno
Arlugano.lv ir daudznozīmīgs nosaukums, kas liecina – galvenais fokuss vērsts tieši uz Aspazijas un Raiņa trimdā Kastaņolā pavadīto periodu, kas vienlaikus ir gan ļoti aktīvs, īpaši Raiņa radošajā dzīvē, gan arī samērā maz pētīts un Latvijas iedzīvotājiem atklāts. Un tā ir arī iespēja virtuālā pastaigā iepazīt vietas, kuras Rainis apraksta “Kastaņolā” un šī perioda dienasgrāmatās – izstaigāt Lugāno, aplūkojot to gan senos, gan mūsdienu fotoattēlos, kā arī unikālos Niklāva Strunkes zīmējumos, kas glabājas Lugāno muzeja fondā.
Ideja par īpaši mūsu dižajiem dzejniekiem veltītas vietnes nepieciešamību internetā dzima Ilmai Elsbergai, jādomā, divu iemeslu dēļ: subjektīvais ir tas, ka savulaik, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, viņa pievērsās Raiņa un Aspazijas fonda izpētei, bet objektīvais – strādājot Kultūras ministrijas padotības iestādē “Kultūras informāciju sistēmu centrs”, daudz darbojusies ar kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācijas projektiem. Un visam pāri – apziņa, ka Rainis un Aspazija ir enerģētiski ārkārtīgi piesātināts fenomens latviešu kultūrā.
Aspazijas un Raiņa gads ir, protams, labs laiks, kad atvērt drošticamu interneta resursu par abiem dzejniekiem, tomēr tas kalpojis tikai par papildu motivāciju, nevis pamatiemeslu, norāda I. Elsberga: “Ir 21. gadsimts, tagad jau gandrīz katrai ievērojamai pasaules personībai ir savs interneta resurss, kurā atrodama autorizēta informācija. Protams, arī par Raini un Aspaziju šī gada laikā daudz nācis klāt, kaut vai vietne aspazijarainis.lv, kurā ir gan rakstnieku biogrāfijas dati, gan informācija par aktuālajām jubilejas gada norisēm. Taču, kad kopā ar uzņēmuma “Tilde” zinību krātuves “Letonika.lv” vadītāju Anitu Vasiļjevu formulējām ideju par šādas vietnes nepieciešamību, pirmais ieraksts, kas parādījās meklētājā, ievadot vārdu salikumu “Rainis un Aspazija”, bija šāda nosaukuma viesu nams Jūrmalā. Tādējādi varam drusku lepoties, jo esam tādi kā celmlauži šajā jomā, piedāvājot resursu, kurā atrodami gan viņu darbi, gan dzīve, gan idejas.”
Par idejas akadēmisko pamatojumu gādāja profesore Ausma Cimdiņa, saturiskais piepildījums – Raiņa un Aspazijas mājas speciālistes Gaidas Jablovskas un pašas Ilmas Elsbergas rokās, tehnisko nodrošinājumu uzņēmusies firma “Tilde”, bet par finansiālo atbalstu veidotāji paldies saka Valsts kultūrkapitāla fondam: 17 000 eiro, kas biedrības “Atvērtās krātuves” iesniegtajam projektam tika piešķirti mērķprogrammā “Raiņa un Aspazijas gads”, ir lielākā summa, kas kādam projektam šajā konkursā vispār atvēlēta.
Mērķis: informācija un ieinteresēšana
Princips, kā veidot rakstniekiem veltītas vietnes, atšķiras. Piemēram, par slaveno zviedru rakstnieci, pirmo Nobela prēmijas laureāti sievieti Selmu Lāgerlēvu atrodama diezgan konspektīva informācija rakstniecei veltītās biedrības lapā, mazliet plašāka, ar izeju uz darbiem un dažām citām ar rakstnieci saistītām ārējām saitēm – projekta “Runeberg” vietnē. Ieskatoties ibsen.no vai undset.no, kas veltīti norvēģu rakstniekiem Henrikam Ibsenam un Sigrijai Unsetei, atklājas, ka tās veidotas kā apakšsadaļas Norvēģijas Karaliskās bibliotēkas vietnē, taču piedāvā diezgan bagātīgu pārskatu par rakstnieku dzīvi un daiļradi, ar viņu vārdu saistītajiem jaunumiem, tāpat iespējams aplūkot rakstnieku fotogrāfijas un tiešsaistē izlasīt gan viņu darbus, gan arī recenzijas par tiem un daļu pētījumu.
Arlugano.lv veidota kā patstāvīga, daudzpusīga, interaktīva vietne ar vairākiem līmeņiem. Pirmais līmenis – vienkārši pastaiga pa Lugano, novērtējot fotogrāfijas, īsus citātus no dienasgrāmatām un “Kastaņolas”. Ejot tālāk, ir iespēja padziļināti iepazīt Raiņa un Aspazijas muzeju Lugāno. Tad – vēsturiskā ass, uz kuras uzlikti gan Raiņa un Aspazijas dzīves notikumi Lugāno pavadītajā laikā, gan notikumi pasaulē, uz kuriem dzejnieki aktīvi atsaucas sarakstē – jāatceras, ka laiks bija gana trauksmains, jo tuvojās un ritēja Pirmais pasaules karš, vēlāk – Latvijas Brīvības cīņas. Vēsturiskā ass ietver arī Raiņa un Aspazijas šajā laikā tapušos darbus, un, iespējams, kādam nāks kā pārsteigums tas, ka Raiņa dižākās lugas, bez kurām nav iedomājams viņa literārais mantojums, kā arī likteņdziesma “Daugava” un vairāki dzejoļu krājumi, tapuši tieši svešumā, Lugāno.
Jautāta, kā, pārsijājot patiešām milzīgo Aspazijas un Raiņa fondu, iespējams radīt tik pārskatāmu, kompaktu un vienlaikus izzinošu materiālu kopumu, Gaida Jablovska atbild – par rezultātu lielā mērā jāpateicas faktam, ka Šveices periods ir viens no diviem posmiem, kas viņai Raiņa pētniecībā īpaši tuvs: “No 40 000 vienībām, kas ir Raiņa un Aspazijas kolekcijā, tā īsti visu apzināt viena darba mūža laikā nav iespējams. Parasti speciālists strādā pie savas tēmas, un labi jau, ja sakrīt ar to, kas sirdij tuvs. Man tie ir divi periodi: Raiņa jaunības laiks, iespējams, tāpēc, ka man pirmais darbs bija tieši Jasmuižā, savukārt Lugāno periods – no 90. gadu sākuma, kad bija iespēja tur pirmoreiz aizbraukt, ieraudzīt savām acīm to, par ko vienmēr ticis lasīts, redzētas gleznas.”
Pašām veidotājām fascinējoši šķiet tieši cilvēciskie sīkumi gan Raiņa dienasgrāmatās, gan abu sarakstē, gan saglabājušos ikdienas dokumentos ietvertie – kas pirkts, cik maksāts par pārtiku, kādas grāmatas pasūtītas no kaimiņvalstīm. Gan Gaida Jablovska, gan Anita Vasiļjeva uzsver: materiāla atlasē domāts par izglītojošo aspektu. Vietne piedāvā izeju uz Letonikas pilntekstu krātuvi, un Anita Vasiļjeva ar gandarījumu paredz, ka tā kļūs arvien populārāka, īpaši, protams, Raiņa un Aspazijas teksti abu jubilejas gadā.
Gaida Jablovska stāsta, ka dažu vietnes sastāvdaļu vispirms pārbaudījusi, piedāvājot to mazmeitai, 12. klases skolniecei: “Mēģināju uz kolekciju paskatīties jauna cilvēka acīm: vai tā atklātnīte, vēstule tev šķistu interesanta?” Šādi virtuālā muzeja kolekcijā iekļuvis gan Raiņa vāktais herbārijs, gan skats pa logu no Karlo Kataneo nama, kurā 20. gadsimta sākumā dzīvoja abi dzejnieki, bet tagad atrodas viņiem veltītais muzejs.
Savukārt tiem, kas meklē padziļinātu informāciju, noteikti interesanti šķitīs saistītie resursi, par kuriem parūpējusies “Tilde”, kas arī vietni uzturēs. Proti, arlugano.lv atrodamas arī recenzijas par Raiņa un Aspazijas darbu izrādēm, sarunas ar to veidotājiem Latvijas Radio arhīvā un pat saites uz Radioteātra ierakstiem. Diemžēl vēl aizvien nav pieejams pilnīgs Raiņa un Aspazijas vēstuļu kopojums. Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā, dziļi meklējot pie Raiņa vārda, iespējams uziet Jāņa Zālīša sastādītu un rūpīgi komentētu agrīno saraksti starp dzejniekiem – no 1894. līdz 1897. gada jūlijam –, un arī tādā ziņā jaunais virtuālais muzejs ir ieguvums, jo ļauj ielūkoties Lugāno laika vēstulēs, turklāt arī vēstulēs uz un no Latvijas – Augustam Deglavam, Ernestam Birzniekam-Upītim sūtītajās.
Grumbulīši ceļā
Virtuālā muzeja veidotājiem nācies pārvarēt arī sarežģījumus. Viens saistīts ar autortiesībām – kā zināms, daudziem Rakstniecības un mūzikas muzejā glabātiem Raiņa un Aspazijas fotoattēliem vai nu vispār nav zināms autors, vai arī nav zināmi pašreizējie autortiesību turētāji un ar tiem nav saskaņotas izmantošanas tiesības. Ilma Elsberga gan teic: detektīvdarbs, ko nācies paveikt Raiņa un Aspazijas fotogrāfiju sakarā, bijis izglītojošs un viņa tieši cer, ka, jaunajai vietnei sākot darboties, kāds varētu identificēt arī tos autorus, kuri pagaidām vēl nav zināmi. Savukārt, lai sakārtotu Niklāva Strunkes Lugāno apkārtnes zīmējumus, nācies sazināties ar gleznotāja dēlu Lari Strunki, kurš bijis ļoti atsaucīgs.
Gaida Jablovska virtuālā muzeja krājumu nākotnē labprāt vēlētos papildināt – piemēram, ar pārskatu par grāmatām, kuras dzejnieki pasūtinājuši no Itālijas, Vācijas, Francijas, salīdzinot to ar Raiņa bibliotēkas pašreizējo saturu. Taču neglābjami zudusi iespēja Kastaņolā sastapt kādus Raiņa un Aspazijas laikabiedrus – vēl 60. un 70. gados, ja robežas būtu bijušas vaļā, to, iespējams, būtu izdevies īstenot.
Savukārt Anita Vasiļjeva teic, ka lielākais izaicinājums bijis salikt ļoti nopietno un apjomīgo materiālu tādā kopumā, kas ar savu daudzumu un idejisko slodzi nevis nomāktu, bet ieinteresētu, ieintriģētu un raisītu vēlēšanos uzzināt vēl ko vairāk.
Virtuālais muzejs arlugano.lv
Radošā komanda: satura koncepcijas izstrādes vadītāja Ausma Cimdiņa, satura eksperte Gaida Jablovska, dizaina koncepcijas izstrādes vadītāja un fotogrāfe Anna Orniņa, virtuālās vietnes izstrādes veidotāji Anita Vasiļjeva, Baiba Altena un Miks Želvis, projekta kuratore, biedrības “Atvērtās krātuves” vadītāja Ilma Elsberga.
Muzeja finansiālais nodrošinājums: 17 000 eiro VKKF mērķprogrammā “Raiņa un Aspazijas gads”.
Krājumā ir: 84 senie attēli ar sagatavotiem aprakstiem – Rakstniecības un mūzikas muzeja priekšmetu (pastkaršu, dokumentu, sarakstes, Raiņa herbārija attēlu), kā arī dažu Lugāno pilsētas vēstures arhīva seno pastkaršu digitālās kopijas; 120 mūsdienu attēli no radošā brauciena uz Lugāno 2015. gada vasarā – Lugāno pilsētas un apkārtnes, kā arī Raiņa un Aspazijas muzeja Lugāno ekspozīcijas fotogrāfijas ar sagatavotiem aprakstiem; piecas videointervijas ar ievērojamiem kultūras darbiniekiem; četri miksēti video, kur senā pastkarte pārplūst mūsdienu video; 19 Aspazijas un Raiņa Lugāno periodā radītie vai izdotie darbi – apraksts un iespēja lasīt pilntekstu, kā arī interneta resursu katalogs par katru darbu.
