Anda Līce: Jādomā, daudziem gribētos zināt, kas prezidentam raksta runas 2
Mēs strauji zaudējam spēju pasmaidīt un smieties. Pie šāda secinājuma es nonācu Vecgada vakarā, pārslēdzot Latvijas Televīzijas kanālus un mēģinot atrast kaut ko, kas ļautu neaizmigt jau pirms salūta. Mazliet gan saausījos, dzirdot Valsts prezidentu savā uzrunā sakām: “Šogad uzplauka veselu gadsimtu krātā pašapziņa.” Ar kādiem instrumentiem tā ir mērīta, netika paskaidrots. Jādomā, daudziem gribētos zināt, kas prezidentam raksta runas.
Jautājumu par mūsu tautas pašapziņu atstāju uz vēlāko un ar prieku skatījos Ukrainā tik populāro humoršovu “95. kvartāls” un seriālu “Tautas kalps”, kas tapis, pateicoties talantīgajam skatuves cilvēkam un nu jau arī politiķim Vladimiram Zeļenskim un viņa komandai. Tieši Vecgada vakarā Zeļenskis paziņoja, ka viņš kandidēs valsts prezidenta vēlēšanās. Vēlēšanu maratons Ukrainā ir sācies, un mums derētu pavērot, kā tas tur notiks, jo arī mums taču stāv priekšā prezidenta vēlēšanas un ir līdzīgas problēmas kā Ukrainā, tikai mērogi citi.
Jāteic, kopš mūsu televīzijā rādītā humoršova “Saeimas sarunas” es nebiju dzirdējusi tik asprātīgu un nesaudzīgu valsts nebūšanās un stagnācijā vainīgo un korumpēto amatpersonu šaustīšanu. Skatījos un domāju – ja arī mēs sadūšotos tā vērtēt savā valstī notiekošo, valdība varbūt jau sen būtu sastādīta un daudz kas cits vairs nesmakotu. Tauta, kura tā spēj pati par sevi smieties, ir neuzvarama, pat ja ik pa brīdim nepiesauc pašapziņu. Starp citu, pārspīlēta pašapziņa, kāda piemīt ne vienam vien mūsu politiķim, ir tikpat postoša kā pašapziņas trūkums. Pēdējos gados daudziem bērniem atklāj UDHS – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, bērnus ar šo diagnozi agrāk uzskatīja par neaudzinātiem. Tagad ir atrasti paņēmieni, kā ar šo sindromu cīnīties. Redzot, kas notiek uz politiskās skatuves, jāsecina – agrīnā vecumā dziedināšanu nesaņēmušie vēlāk sagādā daudz problēmu ne tikai ģimenes dzīvē.
Ar savu nelokāmo nostāju jautājumā par Krievijas iebrukumu Ukrainā cieņu ne tikai savā valstī ir izpelnījies ukraiņu žurnālists, komentētājs un spilgta personība Dmitrijs Gordons. Viņš tagad sāk interviju ciklu, kurā katru prezidenta amata kandidātu krustu un šķērsu izvaicās triju stundu garumā, parādot šā cilvēka portretu, jo viņš taču gatavojas vadīt un pasaulē pārstāvēt valsti. Latvijas žurnālisti, mostieties arī jūs!
Sakarā ar visā pasaulē plaši izvērsto Krievijas melu propagandu tiek runāts par kontrpropagandas nepieciešamību. Dzīve rāda – vienīgā iedarbīgā kontrpropaganda ir nežēlīga, bet dziedinoša patiesība. Vienalga, vai runa būtu par vēsturiskiem nodarījumiem vai atsevišķu personu, tautu un valstu savstarpējām attiecībām.
