Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

Viens graudaugu sējumu hektārs Latvijā apmiglots ar 1,04 kilogramiem pesticīdu (3)

Vienam sējumu ha izlietotie pesticīdi (darbīgās vielās)
Dati: CSPVienam sējumu ha izlietotie pesticīdi (darbīgās vielās) Dati: CSP

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu jeb 1,04 kilograms vidēji vienam sējumu hektāram. Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogrami vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kilograms pesticīdu vienam sējumu hektāram.

Ziemas miežu sējumos izmantots 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos – 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram.

Saimniecībās ar lielāku graudaugu kultūru un rapša sējumu platību vidēji vienam hektāram izmantoja vairāk pesticīdu, īpaši ziemas un vasaras kviešu un ziemas rapša sējumos.

Graudaugu un rapša sējumos visvairāk ir lietoti herbicīdi – attiecīgi 41,8% graudaugu sējumos no graudaugiem izlietotajiem pesticīdiem, bet rapša sējumos – 77,4%. Lietoto insekticīdu īpatsvars kopējā pesticīdu daudzumā graudaugu sējumos veidoja 4,1% un rapša platībās – 3,7%.

34,6% no graudaugu sējumos izmantotajiem pesticīdiem bija augu augšanas regulatori, kas vienam sējumu hektāram visvairāk tika izmantoti ziemas kviešu un rudzu sējumu platībās.

Graudaugu un rapša sējumos 2012.gadā lietotas 99 nosaukumu darbīgās vielas, bet tikai septiņas no tām veidoja 70% no izlietoto darbīgo vielu kopējā svara.

Pesticīdu tirgū ienākot arvien jaunām vielām ar mazāku svaru un mazu lietošanas devu vienam hektāram, bet iespējamību radīt ievērojamu apdraudējumu videi, nepieciešama un apkopota statistika par katru izmantoto darbīgo vielu, norāda CSP.

Statistika par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecības kultūrām tiek nodrošināta, lai novērtētu Eiropas Savienības politiku pesticīdu ilgtspējīgas attīstības jomā un aprēķinātu indikatorus, kas raksturo pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai saskaņā ar attiecīgas Eiropas Savienības regulas prasībām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Statistika ir tikai formalitāte ar ko apmuļķot Eiropu.Realitāte – piecūkota Latvija, noplicināta augsne,traģiskākais- par to vēl samaksāta ES nauda. Par Raundapu visiem būtu jākliedz pilnā balsī, kam vien ir zaļā domāšana.Par dabas indēšanu te nu vieta nodoklim, aprēķinot visus nodarītos zaudējumus dabai un cilvēkiem.

  2. Iesaku izlasit rakstu Darza par Maru Kelevicu,un tad sapratisiet ko mes daram.

  3. ēdam vienu ķīmiju, vai tie lielsaimnieki nav reiz jāsauc pie kriminālatbildības par cilvēku indēšanu????

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+