Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: “Bēgļu uzņemšanas” projekta liekulība (5)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Padomju Savienībā “perestroikas” laikā slavens kļuva teiciens: “Jūs izliekaties, ka strādājat, mēs izliekamies, ka jums maksājam.” Šķiet, tajā laikā par padomju sistēmas darba efektivitāti jau varēja atļauties ironizēt drošāk. Teiciens gan izrādījās universālāks par savu laikmetu. To vienlīdz var attiecināt gan uz neefektīvu sistēmu, gan uz dzīvesveidu, turklāt nav izslēgts, ka abi šie apstākļi satiekas. Lielā mērā tas raksturo arī “bēgļu uzņemšanas” projekta daļu, kurā kopējās Eiropas solidaritātes vārdā iesaistījusies Latvija.

Nav vērts vēlreiz atstāstīt jau daudzreiz minētos argumentus, no kuriem galveno, apmeklējot Rīgu, atkārtoja Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeiers: “Mēs nevarēsim uzņemt vienu miljonu katru gadu.” Te jāatgādina bieži dzirdētā tēze, ka Vācijai bēgļu uzņemšana neesot vien žēlsirdības izpausme, kā tas dominē plašsaziņas līdzekļu atspoguļojumā, bet arī pragmatisks aprēķins par jauna darbaspēka piesaisti, līdzīgi kā savulaik tika aicināti viesstrādnieki no Portugāles un Turcijas. Tomēr viena lieta, ja tas tiek darīts mērķtiecīgi un atbraukušie skaidri apzinās, kas no viņiem tiek gaidīts, cita lieta, ja viņiem ir pavisam cits priekšstats par šo procesu. Tas ir – nevis iesaistīties Vācijas ekonomikā tai vēlamajā veidā, bet pārcelt kādu ne īpaši būtisku daļiņu savas saimniekošanas uz Vāciju (nu kaut vai klasiskās kebabu ieskrietuves). Arī tur ir savi izlikšanās elementi, bet par to var diskutēt paši vācieši. Varbūt viņiem vajadzīgi arī kebabi un piparu bodītes. Savukārt, ja runa ir par Latviju, tad te pavisam noteikti izliekas visi – katrs ar savu motivāciju.

Patvēruma meklētāji, kuri piekrituši braukt uz Latviju, noteikti ir apķērīgāki par citiem saviem tautiešiem, jo sapratuši, ka vienīgais veids nokļūt Vācijā vai kādā citā iecerētajā Eiropas Savienības valstī nav kājām soļot tūkstošiem kilometru cauri Balkāniem un Centrāleiropai, laužoties cauri žogiem un robežām. To legāli var izdarīt, arī iegūstot statusu kādā viņiem mazāk zināmā ES valstī, un vēlāk jau visas robežas vaļā. Bet Latvijas politiskā elite izliekas nezinām, ka tieši šāda, visticamāk, arī būs atbraucēju tālākā rīcība. Arī tie migranti, kas iepriekšējos gados nonāca Latvijā, nelegāli šķērsojot austrumu robežu, vienmēr godīgi atzina, ka viņu mērķis nav bijis te “aizķerties”. Tie, kurus tagad ved legāli, protams, sākotnēji nav tik vaļsirdīgi, taču ar savu rīcību pierāda, ka mērķis ir tas pats. Tad kāpēc varas pārstāvji kaut ko runā par viņu integrāciju, mēģinot ātri iemācīt latviešu valodas pamatus un tamlīdzīgi? Atbilde ir vienkārša – Latvijai vajag labi izskatīties ES amatpersonu acīs. Līdzīgi kā mūsu politiskā elite lepojās ar labi noorganizētu ES prezidentūras pusgadu, tāpat tagad gribas saņemt teicamu vai vismaz labu atzīmi par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tāpēc arī neliels satraukums, vai tik strauja statusu ieguvušo cilvēku aizsteigšanās neizsauks ES pretenzijas un atzīme netiks pazemināta…

Tāpat izliekas arī bēgļu sveicēji, tā sauktie velkamisti, kam viss šis stāsts ir lozungu un iekšpolitisko diskusiju objekts, nevis patiesa interese aprūpēt “nabaga bēgļus”. Bez izlikšanās neiztiek arī nacionāļu nometnē, kas notiekošo pasniedz kā savu politisko panākumu, lai gan tam tur ir maza nozīme. Ja tiešām Latvija gribētu paturēt kādu daļu no atbraucējiem, tad vienīgais risinājums ir to darīt ciešā sazobē ar ieinteresētajiem uzņēmumiem – lūk, ir atbraucēji, ja jums šķiet, ka te ir trūkstošās darbarokas, tad piesaistiet! Ja potenciāla nav, tad ko tur pārdzīvot…

Vislielākā izlikšanās – jau pašā saknē – ir no ES institūciju puses, iztēlojoties, ka bēgļu problēmu var risināt šādā sadales veidā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Cik ilgi Latvija var piedalīties Krievijas projektā ”bēgļi” un nevar pateikt ka tas viss ir organizēts…( vilkšana kuģos jau pie Lībijas krastiem un nevis laivu atgriešana atpakaļ – pāris brīdinājuma šavienu tad pa mērķi – it kā necilvēcīgi, bet kārtības ir tāda – jādzīvo savā valstī un nav jāpiedalās dažādos projektos…)

    • Vel papildus – ja lien kāda amerikāņa dzīvokli bez aicinājuma – tas ņem bisi un šauj un tad meklē policistu un tas ar likumu., bet ja lien eiropieša dzīvokli bez aicinājuma – nozēlojami jāsauc policija un tad vēl pat tikai tiesa pēc gadiem pateiks , ka ielīzt svešā dzīvoklī nav labi…

  2. Bēgļus jāizvieto turpat-Āfrikā un Āzijā! Nevis no Lībijas katru dienu jāpārved uz Itāliju,sadalīšanai pa visu Eiropu! Tā turpinot,nekāda Eiropas armija vairs nelīdzēs!

  3. Kāpēc jātērē tā milzu nauda, lai šeit savestu cilvēkus, kuriem mēs nemaz neesam vajadzīgi, kuri tikai vēlas dokumentus lai ātrāk tiktu uz klondaiku – Vāciju, Zviedriju…, kuri nemaz ar nevēlas strādāt un mūsu pabalsti vēl vairāk nostiprina šo nevēlēšanos. Eiropa mums dodot naudu viņu uzturēšanā izdevumu segšanai, bet tā jau tā pati mūsu naudiņa, ko katru gadu iemaksājam Eiropai.Atbrauc tāds muižnieks un bāž mums te banānus ausīs, bet valdiba nav spējīga pateikt ko tauta par šo demagoģisko liekēdi domā. Jāmaina esot attieksme.Laikam jau kādas aprindas vēlas atjaunot nnācismu., ja tik ļoti tiek celts saspīlējums starp tautībām un valstīm.

  4. Kompradori – daļa buržuāzijas ekonomiski atpalikušās valstīs, kas pārstāv oligarhus vai ir starpnieks starp ārzemju kapitālu un valsts iekšējo tirgu.

    Kopš Dziesmotās revolūcija uz savu bērnu ilgu spārniem atnesa Brīvību mūsu mazajā zemītē ir pagājuši tuvu divdesmit gadi. Vēsturē tas ir mirklis – Latvijas tautai – vesela paaudze – paaudze, kam atkal jāatgriežas uz barikādēm. Šodien nelaime ir valstī – tautas ienaidnieks nenāk pār robežu un neuzbrūk – šodien ienaidnieks atrodas tieši Latvijas sirdī. Mēs būvējam barikādes, lai sāktu cīniņu ar daudzgalvainu briesmoni – kompradoru režīmu.

    Ekonomikas vēstures grāmatās kompradoru režīmu raksturo šādi:

    „Kompradoru buržuāzija piekopj antinacionālu – proimperiālistisku politiku un leģitīmām (nepilnības vēlēšanu tiesībās) un neleģitīmām (mafiozās struktūras un organizētā noziedzība) metodēm tiecas uz varas pārņemšanu valstī visos līmeņos.”

    Kompradoriski – oligarhiskais režīms tiecas pārņemt savā kontrolē spēka struktūras un tiesu sistēmu, rada valsts vajadzībām neadekvātu birokrātisko aparātu, kura ierēdņi ir ļoti labi apmaksāti – faktiski tiek izveidota specifiska materiālās un morālās stimulēšanas sistēma, kas liek ierēdņiem pieņemt lēmumus režīma interesēs, lai, izpatīkot saimniekiem, saņemtu materiālus labumus un virzību pa karjeras kāpnēm atkarībā no lojalitātes saimniekiem. Kā viens no papildus ienākumu avotiem režīma algotajiem ierēdņiem šādu režīmu apstākļos ir kukuļņemšana. Kompadoru režīma galvenais ienaidnieks ir materiāli un politiski neatkarīga tautas vidusslāņa izveidošanās, kas sasniedzot „kritisko masu” var vērsties pret režīmu visā savā bardzībā. Šī iemesla dēļ kompradoru režīms īsteno valstī tādu politiku, kura ir vērsta uz uzņēmējdarbības bremzēšanu un pret stipra vidusslāņa veidošanos. Režīms savai drošībai realizē tādu ekonomisko politiku, lai ierindas tauta atrastos uz nabadzības robežas, tikai ar tādu – nomāktu tautu ir vieglāk manipulēt un ar populistiskiem lozungiem piespiest vēlēt par režīmam vajadzīgiem cilvēkiem. Kompradoru režīms cenšas „iebarot” radošo inteliģenci, kas savā brīvajā domāšanā var vērsties pie tautas ar režīmam neizdevīgiem aicinājumiem. Oligarhiskie grupējumi un kompradori, kas stāv aiz šiem režīmiem cenšas pārņemt savā kontrolē masu medijus un izmantot tos režīma atbalstīšanā.

    Latvijas tauta līdz ar neatkarības iegūšanu iekļuva noslēgtā lokā „nabadzība – autoritārisms”. Šī noslēgtā loka būtība ir apstāklī, ka Padomju okupācijas rezultātā atguvām ļoti nabadzīgu valsti. Esam valsts, kuras pavalstnieki vēl joprojām ikdienā aizņemti ar gluži dzīvnieciskām rūpēm par fizioloģisku izdzīvošanu, nevar patstāvīgi aptvert notiekošo globālajā ekonomikā un vietējā politikā, tādēļ ļoti viegli ļaujamies politiskajām manipulācijām, ko veic valsts kopumā un sevišķi mūsu valsts harizmātiskie demagogi. Vēlēšanu likuma trūkumi mūsu valstī dod iespēju samērā leģitīmi nākt pie varas bagātu oligarhu ielikteņiem un ārvalstu kapitāla lobijiem, kuri kā viens tā otrs ir orientēti uz tīri finansiālu ieguvumu saviem saimniekiem. Tā nu mūsu valstī jau no neatkarības iegūšanas brīža izveidojies un pie varas atrodas kompradoru režīms. Latvijas kompradoru režīms ne ar ko neatšķiras no tādiem pat režīmiem citur pasaulē – arī pie mums notiek valsts izlaupīšana vispārējas korupcijas un ekonomiskās noziedzības pavadījumā un, kā jau kompradoru režīmam pienākas, spēka struktūras, kurām būtu jānovērš minētā pretlikumīgā darbība, kontrolē šī paša režīma ielikteņi. Tās struktūras kas, to vai citu iemeslu dēļ, neatrodas režīma kontrolē, tiek nemitīgi diskreditētas un to darbība ar dažādu politisku vai ekonomisku instrumentu palīdzību tiek bremzēta.

    Stāvoklis Latvijā ir tipisks visām atkarīga perifērijas kapitālisma valstīm, kurās ekonomisko un politisko atkarību padziļina izlaupīšana gan no ārpuses caur kompradorisko lobiju aģentūru, gan no iekšpuses – caur vampirējošo kabatas birokrātisko aparātu un oligarhiskajām shēmām. Tāds pats noslēgtais loks „nabadzība – autoritārisms” jau pusotra gadsimta nemitīgi tiek atražots Latīņamerikā (Lūk no šīs vietas arī aug kājas slavenajam Nobela prēmijas laureāta slēdzienam par Latvijas līdzību ar Argentīnu), kur ar „demokrātisku” procedūru formālu ievērošanu kompradoriski – oligarhisks režīms

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+