Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. marts, 2014
Drukāt

Namus siltināt lētāk ar pašmāju materiāliem
 (1)

Foto - Katrīna KrīgereFoto - Katrīna Krīgere

Ērgļu profesionālās arodskolas dienesta viesnīca kļuvusi par energoefektīvāko publisko ēku visā Latvijā. Mācību iestādes vadība uzsver – nākamais solis būs pašas skolas ēkas renovēšana, kā arī dienesta viesnīcas iekštelpu pilnīga rekonstrukcija.


Aizkari plīvoja vējā


Kopš profesionālās arodskolas dienesta viesnīcas nodošanas ekspluatācijā tālajā 1972. gadā nopietnu remontu ēka nav piedzīvojusi, tādēļ nolemts ķerties pie tās sakārtošanas. “Kad pirms trim gadiem sāku te mācīties, ziemā paši logus drīvējām ciet, un vienalga bija auksts,” stāsta treškursniece Klinta. “Toreiz istabiņās no vēja plīvoja aizkari un gulēt gājām džemperos zem trim segām,” piebalso Valentīna. Tagad viss esot radikāli mainījies, atzīst jaunietes: “Istabās ir silti, labs gaiss un pilnīgi mierīgi var gulēt ar vienu segu.”

Skolas direktors Andris Spaile savukārt atceras, ka padomju laikā kurināts ar mazutu, tādēļ viesnīcas ēkā bija iespējams nodrošināt nepieciešamo siltumu 19 – 20 grādus. “Izmaksas tolaik tā īpaši nerēķināja. Taču, sākot dzīvi neatkarīgā valstī, nauda bija jāskaita aizvien nopietnāk. Ir bijis tā, ka audzēkņus sākām koncentrēt piecstāvu ēkas pirmajos trijos stāvos, lai dzīvo pa četri istabiņās un ir siltāk, lai telpās būtu kaut vai tie 18 grādi. Taču salā bija gadījumi, kad istabiņās bija vien 9 – 12 grādus silts. Ja tā ir skolā, diezgan grūti runāt par kvalitatīvām mācībām,” stāsta A. Spaile.

“Ja laukā ir auksts, mēs šeit iekšā jūtamies ļoti komfortabli, pat ja apkure noregulēta uz minimālo režīmu,” ikdienas novērojumos dalās viesnīcas vadītāja Jana Bukovska. “Arī studentus esam informējuši par to, kā funkcionē mūsu māja. No rītiem pārbaudot istabiņas, retos gadījumos atrodam vaļā atstātu logu un tad saucam šos cilvēkus uz pārrunām, skaidrojam, kāpēc nedrīkst turēt logus vaļā. Problēmu un konfliktu par šo jautājumu mums nav,” uzsver viesnīcas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka dienesta viesnīcā regulāri uzturas ne vien skolas audzēkņi, bet arī Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti. Turklāt šeit iespējams rast naktsmājas arī tūristiem. “Pirmajā stāvā mums ir 32 gultasvietas. Jāteic, ka jau tagad mums šīs vietas uz vasaru jau sāk aizpildīties. Tādēļ ceram, ka arī vasarā šeit būs dzīvība,” saka J. Bukovska.

Jāpiebilst, ka, rezervējot naktsmītni ilgākam laikam, piemēram, vasaras nometnes rīkošanai, vienam cilvēkam jārēķinās ar 4,50 EUR par nakti. Būtiski, ka skolas ēdnīcā iespējams rezervēt arī ēdināšanu.

Jāiemācās “braukt” 
ar māju


Jau 2009. gadā bijis skaidrs, ka jāveic ēku energoefektīva siltināšana, maksimāli izmantojot vietējos resursus. To veicinājis arī pašas arodskolas profils – gatavojot namdarus, guļbūvju meistarus, piedāvājot īslaicīgus kursus energoefektīvā siltināšanā. “Tad parādījās Klimata pārmaiņu finanšu instruments, kas piedāvāja finansējumu, ļaujot īstenot ilgi lolotās ieceres par energoefektivitāti, siltināšanu un zemas enerģijas ēkas izveidi,” norāda direktors.

Liels nopelns veiksmīgā projekta realizācijā bijis arhitektam Ervīnam Krauklim, kurš ir arī sertificēts pasīvo ēku arhitekts. Abiem ar direktoru vīzija par to, kas un kā darāms, bijusi vienota.

Direktors nepiekrīt viedoklim, ka šāda ēkas siltināšana ir dārga un sarežģīta. “Tas vienkārši ir kvalitatīvi izpildīts darbs, atbil­stoša plānošana un loģistika, kvalitatīvu, no Latvijas koksnes radītu materiālu izmantošana,” uzsver A. Spaile. Tā nu dienesta viesnīca siltināta, izmantojot koka karkasu, minerālvati un apmetumu.

2010. gadā renovācija tika sākta, bet 2012. – pabeigta. Mājas testēšana notikusi jau visu aizvadīto gadu, un rezultāti bijuši pat negaidīti labi. 2012. gada decembrī par apkuri maksāti 1172,77 eiro, bet pērn decembrī vairs tikai 625,31. Savukārt elektroenerģiju gada laikā ietaupīt izdevies par 1241,70 eiro.

Andris Spaile: “Šogad šie rādītāji noteikti mainīsies vēl, jo, ņemot vērā cilvēku daudzumu ēkā, jāprot pareizi vadīt ventilācijas un apkures sistēmu – jāiemācās “braukt” ar šo māju.”

Ēkas siltināšanas process skaidrots arī pašiem skolas audzēkņiem, kuriem zināšanas par šādu energoefektīvu siltināšanu varētu noderēt nākotnē. “Tāpat skaidrojam, ka nedrīkst virināt logus, jo tādējādi zūd liekais siltums, kas atgriežas rekuperācijas sistēmā, nodrošinot mazāku siltuma patēriņu no tās enerģijas, ko mums piedāvā pašvaldības katlumāja. Taču – jauniešiem to ir grūti aptvert, īpaši tiem, kas mācības sāka pēc ēkas nosiltināšanas un nezina, cik tajā bija auksti,” norāda A. Spaile.

Vienlaikus ar dienesta viesnīcu renovētas un siltinātas arī skolas mācību darbnīcas. “Darbnīcas ir ražošanas objekts, ja mēs kā mācību iestāde pamestu objektu, kurā jāmācās, kā praktiski darīt dažādas lietas… Iepriekš tur bija tādas nelielas, ar malku kurināmas krāsniņas, ar kurām sildījās, tādā vidē neko prātīgu iemācīties nevar.”

Dienesta viesnīcā un mācību darbnīcās īstenotā renovācijas projekta kopējās izmaksas ir ­
1 449 879 eiro. Tā laikā nomainīts ēkas jumts, siltināts cokols, pagrabs un fasāde, izbūvēta ēkas apmale, nomainīti logi un durvis, ierīkota vēdināšanas un apkures sistēma, nodrošināts karstais ūdens un apgaismojums. Arī mācību darbnīcās siltināts jumts, cokols un fasāde. Izbūvēta ēkas apmale, nomainīti logi, durvis, vārti. Veikta iekštelpu plānošana, ierīkota apkure, vēdināšana un apgaismojums.

Arodapmācība 
būs jānovērtē 


Ar skolas direktoru pārrunājam arī arodskolu prestižu sabiedrībā. Diemžēl joprojām tas ir ļoti zems. Gan tādēļ, ka daudzi joprojām domā – tās ir skolas jauniešiem ar uzvedības problēmām vai neveiksminiekiem, gan tādēļ, ka valsts paspārnē esošo arodskolu tehniskais līmenis un mācību iestāžu izskats nav tas pievilcīgākais. Tomēr arodskolām ir nākotne un Ērgļos par to rūpīgi piedomā. “Mēs mācām nākamos strādniekus un pilnīgi noteikti viņiem iemācīsim izpratni un atbildību par to, kā tehniski pareizi izpildīt konkrētus rasējumus. Kā namdari un jumiķi, tā guļbūvju cēlēji, kas pie mums mācās, sapratīs, ko nozīmē ēkas blīvums – ka tā ir atbilstoši tehniskiem rasējumiem nodrošināta precīza darba kvalitāte. Ka pats galvenais ir katrā darbu posmā nodrošināt darba kvalitāti, sākot ar ķerras stūmējiem un veidņu veidotājiem līdz pat elektriķiem un santehniķiem,” tā direktors.

Pašiem jauniešiem iespēja apgūt profesiju arodskolā pamazām, bet kļūst aizvien saistošāka, atzīst direktors. To apliecinot aizvadītajā mācību gadā uzņemto studētgribētāju skaits. “Pašlaik ir situācija, kad visā profesionālās izglītības jomā vairāk uzmanības beidzot tiek pievērsts tieši profesionālajai izglītībai, ir parādījušies ieguldījumi šajās skolās,” norāda Andris Spaile.”Vispirms jāattīsta kompetenču centri, tad domās, kā attīstīt mazākas izglītības iestādes. Tomēr galvenais, manuprāt, ir tas, kāds ir pedagogu sastāvs profesionālajās skolās, ar kādu aprīkojumu jaunieši mācās praktiskās lietas, un tikai pēc tam ir svarīgs mācību iestādes piedāvātais komforta līmenis,” uzsver direktors.

Andris Spaile atzīst – diemžēl gausi mainās sabiedrības un arī pašu jauniešu izvēle par labu arodskolā apgūtai profesijai, lai panāktu kaut vai ieskicēto proporciju 50% jauniešu mācās vispārizglītojošās, bet otri 50% – arodskolās. “To ietekmē zemā dzimstība mūsu valstī, kā arī tas, ka pašvaldības pēdējo gadu laikā par dažādiem līdzekļiem ļoti labi renovējušas savu skolu tīklu. Tādēļ būs ļoti grūti no kaut kā tāda atteikties, lai dalītos ar profesionālo izglītību, kurā investīcijas tikai tagad sāk ieplūst. Tādēļ valsts skolas pašlaik izskatās krietni vien bēdīgāk,” norāda direktors.

Ērgļu profesionālā vidusskola


MĒRĶIS:

Radīt zema enerģijas patēriņa mācību kompleksu

MĀCĪBU PROGRAMMAS:

Viesnīcu serviss – viesmīlis, viesnīcu serviss, auklis, pavāra palīgs

Arborists/kokkopis

Koka ēku celtniecība – namdaris, guļbūves ēku celtnieks, remontstrādnieks, jumiķis, koka ēkas un eko būves

Tālākizglītība

E-mācības

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai virsraksts atbilst tekstam? Par kādiem pašmāju materiāliem iet runa? Laikam tikai koka karkass, vai ne?

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+