Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. novembris, 2015
Drukāt

Visbiežāk – krievu valoda (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Manuprāt, skolās otrajai obligātajai svešvalodai vajadzētu būt ES valodai. Bet kāda ir reālā situācija? Ainārs Roziņš Bauskā

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamentā skaidro, ka Latvijas izglītības sistēmā svešvalodu izvēles ierobežojums noteikts tikai attiecībā uz pirmo svešvalodu. Skolām ir pienākums kā apgūstamo pirmo svešvalodu piedāvāt vienu no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām, un visbiežāk skolēni mācās angļu valodu. Sākot ar 2014./2015. mācību gadu, uzsākta pakāpeniska pāreja uz pirmās svešvalodas apguvi jau no 1. klases.

Attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli nav noteikti ierobežojumi. Tiek respektēta gan vecāku izvēle, gan arī skolu iespējas nodrošināt nepieciešamos pedagogus. Jāpiebilst, ka vecāku izvēles iespējas bieži vien ir ierobežotas, piemēram, vācu valodas skolotāju trūkuma dēļ vai tāpēc, ka skolām šķiet apgrūtinoši stundu sarakstus sakārtot tā, lai dažādotu otrās svešvalodas piedāvājumu.

Krievu valodu kā otro svešvalodu 2014./2015. mācību gadā apguva 59 330 skolēnu jeb 30 procentu no kopējā skolēnu skaita 1. līdz 12. klasē. Pēdējo septiņu gadu laikā skolēnu skaits, kuri izvēlas apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, samazinājies. Nākamā visvairāk apgūtā otrā svešvaloda ir vācu valoda, pēc tam angļu valoda un franču valoda. No citām svešvalodām populārākās (tās apgūst 100 līdz 200 skolēnu) ir ivrits, lietuviešu, igauņu un spāņu valoda.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsver, ka skolēniem jānodrošina tāda izglītība, kas dotu stabilu pamatu gan tālākai personīgai izaugsmei, gan konkurētspējai darba tirgū un gatavībai mācīties visa mūža garumā. “Katra valoda, ko apgūstam, ir lieliska iespēja gan iepazīt citas tautas kultūras vērtības, gan paver papildu iespējas nodarbinātībai. Šobrīd daudzi darba devēji pieprasa divas svešvalodas – angļu un krievu, lai varētu veiksmīgi strādāt gan Rietumu, gan Austrumu virzienā. Šobrīd arvien vairāk vecāku izrāda interesi, piemēram, par ķīniešu valodas apguvi bērniem. Katras jaunas valodas zināšana padara mūs stiprākus un ļauj pieņemt izsvērtākus lēmumus,” saka ministre.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Krievvalodīgajiem Latvijā lielāka ekonomiskā un politiskā ietekme nekā latviski runājošiem.Tāpēc latvieši spiesti runāt krieviski savā starpā,ja blakus viņa augstība krievs.Vakar tā bija darba laikā “KVV LIEPĀJAS METALURGS”,kur 4 cilvēku grupā (3 latvieši,viens krievs Latvijā nodzīvojis 40 gadus)visas sarunas notika krieviski.Divi darbinieki latvieši ir tiešie priekšnieki,bet trešais latvietis,ar tādu pašu kvalifikāciju un algu kādu kā krievam,viens no diviem padotajiem.Tāda ir reālā dzīve.

  2. Tagad gandrīz visās skolās kā otro svešvalodu māca krievu valodu, jo tirgus ekonomika diktē savus noteikumus. Tā nu sanāk – ja angļu/krievu valodas pozīcijas ir spēcīgas, tad vācu valodai nākas atkāpties.

  3. Nav īsti taisnība Atbildēt

    Nav tā, ka pāreja uz krievu valodu ir īsti labprātīga. Mana bērna skolā bija brīnišķīga vācu valodas skolotāja, bet ar šo gadu pēkšņi vācu valoda par lielu izbrīnu bērniem un vecākiem tika noņemta un intensīvi tiek mācīta krievu valoda. Visdrīzāk Izglītības ministrija ar Seili priekšgalā ne vien norāvusi Latvijai šajā globālajā situācijā tik ļoti nepieciešamo pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet ar lielu entuziasmu liek pamatus tam, ka saziņa nākotnē pārsvarā notiks tieši krievu valodā.

  4. vācu valodas skolotāja Atbildēt

    Nu nepiekrītu gan , ka trūkst vācu valodas skolotāju. Skolotāju ir pietiekoši.Diemžēl kam mācīt šo valodu praktiski nav ,jo- uz ielas to nedzirdēsi un jāmācās pamatīgi.Bet tas jau ir tas lielākais klupšanas akmens, kāpēc gan izvēlēties to grūtāko ,ja var to ,kas ir salīdzinoši vienkāršāk…Un lielākā daļa izvēlass krievu valodu,jo , redz , māte vai tēvs ģimenē jau runā krievu valodā…Žēl tikai to bērnu ,kuri krievu valodu praktiski pirmo reizi dzird tikai māčibu stundās,un klasēs ir pietiekoši daudz bērnu ,kuri nāk no krieviski runājošām ģimenēm. Uzskatu to kā lielāko netaisnību pret tiem ,kuri tikai sāk apgūt valodu. Nu bet es , diemžēl stundu trūkuma dēļ ,pilsētas politikas dēl, vecāku un bērnu neinteresētības dēl biju spiesta meklēt darbu ārzemēs ,kur man šī valoda noder ikdienas darbā….Skumji par to domājot ,ka ejam to vieglāko ceļu reizēm…

  5. guberņa gan, katoli! Cik gadus nesadzird skolās mācībām notikt TIKAI LATVIEŠU VALODĀ??????????? 25 gadus!!!! VAI tas nav fenomens – Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu, skolēni tiek mācīti arī krievu valodā un šo apmācību finansē VALSTS!!!!!!!!!!! Kurā vietā kādā ES valstī ir tāda situācija??? Valdības mākslīgi uztur saspringtu stāvokli un šķeļ sabiedrību ar nolūku, lai LATVIJĀ NEKAD nebūtu saticības un sapratnes, lai mēs kopīgi celtu valsts ekonomiku un labklājību. Kas neļauj veidot valsti kā vienu veselu??? Igaunija un Lietuva var, mēs nē???

    • piekrītu šim viedoklim.Bez krievu valodas nekur neņem darbā! Latvieši diskriminēti savā tēvzemē! Vai tas nav absurds? Valdība to pieļauj!

  6. Nerunāsim krieviski! Tā nav mūsu valoda. Tas, ka sagaida, ka mēs to lietosim ir necieńa pret mums!

  7. Gribētu ieteikt kā otro svešvalodu mācīties kādu no skandināvu valodām. Šo valodu zinātājiem pašlaik nebūtu grūti atrast darbu, un arī, zinot vienu no skandināvu valodām, viegli iemācīties vēl vienu.

  8. Latgalē bez krievu valodas nevarēs strādāt. Pat apkalpojošajā sfērā strādājošie daudzi nesaprot, vai arī izliekas nesaprotam latviski, un uz jautājumu atbild pilnīgi aplam.

    • Tagad, kad krievi ir mūsu pilsoņi un uz Krieviju braukt mājās netaisās, mums ir viņi jāuzņem savā barā un jārunā latviski ar viņiem – nevis krieviski un gaidīt kamēr aizvācas. Kā var latvieši teikt, ka bez krievu valodas nevarēs Latvijā dzīvot? Apkalpojošā sfēra? Nu un kas? Cik ilgi nesapratīs – gribēs, sāks saprasties, kaut uz pirkstiem. Esiet tik laipni, mīļie latvieši un nepārejiet uz krievu valodu, bet turpiniet runāt latviski – visu mūzu dzīvojošam krievam šeit ir iemaņas un ilgi nevajadzēs sāks saprast. Ir vajadzīga neatlaidība un patriotisms. Un ticiet man, daudzi ir sapratuši, ka viņi grib to latviešu valodu, un grib lai viņu bērni runā – bet mēs viņiem neļaujam mācīties, visu laiku pārejot uz krievu valodu…
      Runājot par otro svešvalodu – vienlga vai tā ir itāļu, franču, vācu, zviedru, japāņu vai lietuviešu, igauņu otra valoda noderēs vienmēr. Krievu valodu ņem tikai aiz slinkuma.

  9. Skolēniem,kas savu dzīvi vēlas veidot Latvijas teritorijā,bez krievu valodas neiztikt.Trešās daļas latviski runājošo apmācība šās,pēc būtības svarīgākās,valodas apguvē,katastrofāli par maz.Ar krievvalodīgajiem darba devējiem un kolēģiem iespējams runā tikai viņu dzimtajā valodā.Krievu valodā runās bēgļu bari,kas tuvākajos gados pārpludinās Latviju,jo bez krievu valodas zināšanām pat vienkāršākos darbus šeit nedabūt.

    • Tāpēc jau JĀCĪNĀS, lai KRIEVVALODĪGIE te “nediriģētu
      orķestri” !!!
      Te tomēr ir LATVIJA(suverēna valsts, nevis guberņa) !!!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+