Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. maijs, 2014
Drukāt

Vislielākie bezdarbnieki – jaunieši. “LA” diskusija Līvānos (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Latvijas Avīzes” diskusija par bezdarba jautājumiem “Trūkst darba vai kvalifikācijas?” norisinājās Līvānu grāmatu svētku ietvaros, un tajā piedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks (LSP) un partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvis Dans Titavs.

U. Augulis: – Bezdarba līmenis Līvānos ir samērā augsts, darba vietu skaits ir samazinājies, bet virziens, kurā šeit strādā, radot un pārdalot industriālās zonas, ir pareizs. Sakārtota vide, biznesa inkubatori, loģistikas centri – to šeit rada un to gaida potenciālie investori. Tad būs gan ražošana, gan darba vietas. Labklājības ministrijai jānodrošina, lai tie cilvēki, kuri šobrīd ir ārpus darba tirgus, būtu apmācīti tam, pēc kā būs nepieciešamība. To mēs tagad cenšamies panākt ar dažādām programmām. Priecē, ka tagad cilvēki mazāk cenšas apgūt angļu valodu, bet, piemēram, mācīties datorprasmes, speciālās profesijas.

D. Titavs: – Investori šobrīd gaida ne tikai kvalificētu darbaspēku, bet arī drošību. Ja mūs tagad apsargā citu valstu karaspēks, tad investoru acīs tā ir negatīva ziņa. Mums būtu nopietni jādomā par liela investīciju fonda izveidošanu, kas varētu mēģināt piesaistīt gan vietējo, gan ārzemju kapitālu. Un šis fonds varētu investēt pamatnozarēs – ķīmiskajā rūpniecībā, loģistikā, pārtikas nozarē.

A. Rubiks: – Tā kā mēs nebijām sagatavojušies iestājai Eiropas Savienībā, tad notika tas, kam bija jānotiek, – pa šiem gadiem neesam gājuši uz priekšu, bet gan atpakaļ. Padomju laikā, pēc ANO datiem, mēs bijām 37. vietā pēc dzīves līmeņa nostādnēm, tagad – tikai 70. vietā. Es nekad nepiedošu to saimniecības un tautsaimniecības likvidēšanu Latvijā, kas tika pieļauta. Tagad EP deputāti cīnās par labākiem nosacījumiem mūsu lauksaimniekiem, kaut gan paši agrāk parakstīja iestāšanās dokumentus un visam piekrita. Tagad galvenais darbs, ko izdara Eiropa, – piešķir miljardus eiro jaunatnes apmācībai. Labi, bet kur tad tie jaunieši strādās? Līdz ar to sanāk, ka mēs gatavojam Eiropai lēto darbaspēku. Mēs viņus izauklējam, izskolojam, bet tad mūsu bērni brauc meklēt darbu uz ārvalstīm. Kas vajadzīgs Latvijai, lai tiktu no šīs bedres ārā? Pirmkārt, no visiem ir jāprasa arī atbildība. Mums ir neskaitāmi plāni attīstībai, bet nekas nenotiek. Kas par to atbildēs? Kas atbildēs par to, kā izlietota ES fondu nauda? Jābūt kompleksam Latvijas attīstības plānam, lai attīstītos visa valsts kopumā, ne tikai atsevišķi novadi.

– Programma jauniešu nodarbinātībai ir ļoti laba, bet mums liela daļa no bezdarbniekiem ir vecāki par piecdesmit gadiem, tātad darbaspēks noveco. Vai ir domāts par programmu, kas palīdzētu šiem cilvēkiem, jo sabiedrisko darbu programma arī beidzas. 


U. Augulis: – Tagad mēs atgriezīsimies pie pagaidu algotajiem darbiem, tā kā tas bija pirmskrīzes periodā, kad tika maksāti arī nodokļi. Arī valdības deklarācijā ir punkts, ka mums jāspēj palīdzēt cilvēkiem pirmspensijas vecumā, ja tie izkrīt no darba tirgus; organizēt kursus un palīdzību, lai cilvēks spētu nostrādāt līdz pensijas vecumam. Es jau agrāk teicu, ka pensijas vecuma paaugstināšana vien neko nedod, mums ir jādomā arī par cilvēkiem, kas izkrīt no darba tirgus. Tieši pie tā mēs tagad strādājam.

– Kādu profesiju apgūt vai par ko mācīties jauniešiem, lai pēc tam nebūtu jāpapildina bezdarbnieku rindas?


D. Titavs: – Grūti ieteikt, par ko mācīties, bet mums jādomā, kā palīdzēt uzņēmīgiem cilvēkiem. Katram jādomā pašam, ko darīt vasarā un kā nopelnīt naudu, jo neviens cits to nedarīs – ne valsts, ne mēs. Cerēt, ka valsts vai ES fonda nauda atrisinās katra problēmas, ir muļķīgi. Skaidrs ir tikai viens – būs jāstrādā. Tikai darbs atnesīs augļus. Nedabiskā vietā uzcelt Līvānus un stikla rūpnīcu – kaut kas tāds iespējams tikai Padomju Savienībā. Darba vietas ir jārada uzņēmējiem, valsts un pašvaldības var tikai palīdzēt.

U. Augulis: – Tradicionāla mums ir lauksaimniecības un apstrādes rūpniecība, protams, arī modernās tehnoloģijas. Mans septiņpadsmitgadīgais skolēns nolēmis Lauksaimniecības universitātē studēt uzņēmējdarbību. Meita studē Stradiņa universitātē. Mums, pieaugušajiem, arī jāmēģina radīt iespējas jauniešiem gan vasarā pastrādāt, gan mācīties. Tad paši jaunieši sāks domāt. Ir jābūt izglītotiem jauniešiem, kas varētu palikt un strādāt.

A. Rubiks: – Diemžēl tas ir nožēlojami, ka valsts tagad nevar prognozēt, kādi speciālisti būs vajadzīgi pēc desmit gadiem.

– Latvijā vārds “uzņēmējs” nav prestižs un uzņēmēju skaits ir mazs. Kāpēc tā ir, un kā to mainīt?


D. Titavs: – Mūsu tauta ir ļoti uzņēmīga, ne velti jau Padomju Savienības laikā daudzi tirgojās, arī pats esmu tirgojies ar puķēm. Diemžēl privatizācijas laika negācijas, kad privatizētājus sauca par uzņēmējiem, iespaidoja daudzus uzņēmējus. Mums ir ļoti daudz vidējo un mazo uzņēmēju, piemēram, maiznieks Skauģis, kas sācis no nulles un ir ļoti cienījams uzņēmējs. Arī “Lido” izveidotājs Ķirsons, labu piemēru mums netrūkst.

– Kur strādāt jauniešiem?
Livani_Augulis_DB_8

U. Augulis: – Šovasar pēc piecu gadu pārtraukuma krīzes laikā tiks atsākta skolēnu vasaras nodarbinātība. Šobrīd uzņēmējiem ir iespēja Nodarbinātības valsts aģentūrā pieteikt darba vietas. Naudas ir tik, cik ir, bet mēs plānojam, ka, nodarbinot skolēnu vienu mēnesi, mēs varēsim vasarā dot darbu 10 tūkstošiem jauniešu. Tāpēc mēs aicinām ikvienu uzņēmēju, biedrības pieteikt darba vietas, lai jaunie cilvēki, kas ir mūsu nākotnes darbaspēks, pirmās iemaņas jau apgūtu šovasar. Sākotnēji mēs paredzējām darbu divu mēnešu garumā 5000 skolēniem. Lai iegūtu sākotnējās darba prasmes visi, kas vēlētos, droši vien šis skaitlis būtu jādubulto.

– Kā un kad jaunieši var pieteikties uz šīm darba vietām?


– Skolēni varēs pieteikties Valsts nodarbinātības aģentūras mājaslapā no 15. maija. Tur būs īpašs elektroniskais reģistrēšanās rīks, taču vēlāk varēs reģistrēties arī klātienē NVA nodaļās. Jāņem vērā, ka viss notiks rindas kārtībā jauniešiem no 15 līdz 18 gadu vecumam. Būs pašvaldības, kas nodarbinās arī 13 – 14 gadus vecus jauniešus, bet tas jau būs pašvaldību pārziņā. Rudenī mēs izpētīsim rezultātus un, ja kaut ko vajadzēs uzlabot, nākamajā gadā mainīsim.

– Uz kādu darba samaksu var cerēt jaunieši?


– Šajā programmā pusi izmaksu sedz valsts, otru pusi – uzņēmējs, bet runājam par valstī noteikto minimālo algu. Valsts arī apmaksās darbu tam cilvēkam, kurš vadīs šo jauniešu darba praksi. Ir dažas problēmas, kas mums vēl jāatrisina un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, piemēram, vai ir lietderīgi un vajadzīgi tobrīd vecākiem noņemt apgādājamā statusu. Man šķiet, ka tā nauda nav tik liela, lai to tā sarežģītu. Jauniešu bezdarbs ir problēma visā Eiropā, tāpēc šajā plānošanas periodā tam ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Attīstoties tehnoloģijām, tās arvien vairāk samazina darba vietu skaitu.

Līvānu pašvaldības vadītājs Andris Vaivods: – Strādāt grib visi – gan jauni, gan veci. Mums šobrīd ir jautājums, ko risinām jau divus gadus. Industriālajā zonā, ko vajadzētu paplašināt, ir viena problēma – trūkst “Latvenergo” pieslēguma tīklu. Mēs uzņemamies sakārtot pārējo infrastruktūru – ceļus, apgaismojumu. Bet, lai varētu strādāt, ir jāiegulda divi miljoni eiro un jāsakārto elektrības pieslēgumi. Tas mums ir ļoti nepieciešams, lai varētu piesaistīt investorus un mazināt bezdarbu. Diemžēl mūsu lūgums valdībai un ministrijām paliek nesadzirdēts.

D. Titavs: – Tās lietas sakārtot ir valsts uzdevums, bez šaubām. Tad arī te būs interesanta vieta uzņēmējiem.

U. Augulis: – Mums tomēr nav kopīgas attīstības stratēģijas infrastruktūras attīstībā. Tā mums iet arī ar elektroenerģijas tirgu – esam gatavi to atvērt, nesaprotot kādiem mērķiem. Ja tā notiek, tad mums ir jāsaņem vai nu labāks, vai lētāks pakalpojums. Šajā gadījumā neredzēju ne vienu, ne otru. Protams, valstij ir jārisina jautājumi, kas palīdzētu attīstīties reģioniem, kaut vai ar elektrības pieslēgumiem.

– Mēs ģimenē esam sastapušies ar birokrātiju, lai kaut ko pašu saražotu tirgotu, vajag neskaitāmas izziņas par produkciju. Vai mājražotājiem nevar atvieglot šo birokrātiju?


– Lai tirgotu savu produkciju, jābūt izziņai, ka jums ir sava saimniecība. Pārējie dokumenti jau nepieciešami lielākiem ražotājiem. Bet pilnīgi piekrītu, ka kaut ko vēl var mazināt.

D. Titavs: – Valstij ir jāpārstāj domāt, ka visi ir blēži. Visi cilvēki grib strādāt un nopelnīt godīgi, un kontrole ir krietni jāsamazina. Tā vajadzīga tur, kur tas ir bīstami cilvēku dzīvībai. Likumiem jābūt daudz skaidrākiem, vienkāršākiem. Ierēdņu dokumenti un atbildes ir ļoti sarežģītas un nesaprotamas.

Grāmatu svētkus Līvānos atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas Republikas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, SIA “Drukātava”, SIA “Balta Eko”, SIA “VESTA–LK”, “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, Zaļo un zemnieku savienība, “Arctic Paper Latvija”, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Līvānu novada dome.
Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Novadnieks”, “Vietējā Latgales Avīze”, “Līvānu Novada Vēstis”, “Brīvā Daugava”, “Ceturtdiena”, Vidusdaugavas TV, Radio1, Latgales reģionālā televīzija.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Rubik, veco zēn! Vai jau nepietiks dzenāt pa zupas šķīvi nograuztu ķiļķenu? Laiks norimties. ES pensija dos neatkarību pabraukāt pa pasauli, padomāt, vai komunisma rēga stutēšana bija šīs dzīves vērta!Izskaties, kā dzīves nodzīts rumaks, acīs atstarojas bezizeja un čušs…

  2. Visus trīs prom uz Getliņiem!!!

  3. Jauniešiem ir jāiemāca patstāvība un uzņēmība, lai viņi paši būtu spējīgi izmantot iespējas un organizēt darba dzīvi,lai dibinātu uzņēmumus, nevis ietu strādāt pie cita uzņēmēja. Bet skolotājiem jau nav laika –
    jāstreiko un jāprasa algas pielikumi, tāpēc arī tiek atražoti tādi paši prasītāji.

  4. D.Tītavu nelaist pie stūres- viņš saka, ka Līvānu stikla rūpnīca uzcelta nedabiskā vietā. Protams, labāk pārcelt uz Mehiko, tāpat Liepājas Metalurgu- uz Krivoirogu. Tikai- kas maksās nodokļus LV budžetā?

  5. ja izglītība tikai par drošu seksu…kāds darbs?

    • Tītavam ir bandīta tikumi. Pirms trim Saeimas vēlēšanām par Tītavu plaši rakstīja Vakara Ziņās, kā Tītavs draudēja iznīcināt Latvijā ievērojamu dzimtu.Iemesls- aizņēmās naudu no tās dzimtas, bet kad pajautāja par parāda atdošanu ==PARĀDA ATDOŠANU, PIEDRAUDĒJA DZIMTU IZNĪCINĀT! Tas ir nopietns fakts, jo mēs apsolījām aizsargāt tās dzimtas ģimeni!

  6. Kompānija gan atbilstoša – viens zaglis, otrs pederasts un trešais abi kopā – komunists…..

  7. Sākās priekšvēlēšanu bļa-bļa-bļā.Ja Rubiks un citi esošie EP deputāti atskaitītos par padarīto, un kas jādara.Bet tā iznāk, nosēdējuši 5 gadus pie Eiropas siles, uzbarojušies un grib tālāk tādā pašā garā turpināt savu dzīvi. Pigu viņiem,lai nākošie bāleliņi uzbarojas pie tās siles,gan jau sprandu aplauzīs.

Draugiem Facebook Twitter Google+