Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Vītollapu bumbiere. Kā palīdzēt tai pārziemot?

vitollapu_bumbiere2

“Manā dārzā aug sniegpārsliņu koks, zemeņu koks un daži citi retumi. Tagad esmu ieinteresējusies par vītollapu bumbieri. Kāda tā ir, vai Latvijas klimatā spēj pārziemot?”
 Lintiņa Talsos

 

Pavasarī vītollapu bumbieres (Pyrus salicifolia) izteikti nokarenie dzinumi bagātīgi klāti baltiem ziediem. Pēc ziedēšanas plaukst šauras, pelēkzaļas lapas, tās līdzīgas vītolu lapām. Vasaras beigās veidojas mazi (aptuveni 2 cm diametrā), zaļgani, neēdami auglīši.

Savvaļā (Kaukāzā, Mazāzijā, Irānā) vītollapu bumbiere sastopama sausās, akmeņainās nogāzēs. Koki sasniedz 6 – 8 m augstumu, bet sausās vietās aug arī kā krūmi. Veido plašu, skaistu, ērkšķainu, nokarenu vainagu.

Latvijas Valsts augļkopības institūta asistente Baiba Lāce stāsta, ka vītollapu bumbierei raksturīga augsta sausumizturība un salizturība, tāpēc to var arī izmantot kā potcelmu vai skeletveidotāju. Latvijā sastopamajiem sēklaudžiem raksturīgs pundurīgs augums un nesabiezināts vainags. vitollapu_zieds

Ieteicams stādīt saulainā, no vējiem aizsargātā vietā. Vītollapu bumbiere ir pieticīga, īpaša kopšana tai nav nepieciešama. Itin labi pacieš arī barības vielām nabadzīgas augsnes, taču tad koks ir mazāka auguma. Aukstās ziemās var apsalt viengadīgo dzinumu gali. Tad pavasarī bojātie zari jāizgriež. Koks ir viegli veidojams, turklāt diezgan izturīgs pret bumbieru-kadiķu rūsu.

Ļoti dekoratīva ir vītollapu bumbieres šķirne ‘Pendula’ – ar smalkiem, nokareniem zariem, uzpotēta uz 1,7 – 2,5 m augsta stumbra. Nelielā dārzā tas var būt izcils soliters augs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+