Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. jūlijs, 2012
Drukāt

«Zaļā karotīte» apsūbējusi

Ivara Bušmaņa fotomontāža no Līgas Vasiļūnas, Valda Ilzēna, Ievas Čīkas (LETA) un Litas Krones (LETA) fotogrāfijām.Ivara Bušmaņa fotomontāža no Līgas Vasiļūnas, Valda Ilzēna, Ievas Čīkas (LETA) un Litas Krones (LETA) fotogrāfijām.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu (NPKS), ko aizvien ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa zina kā zīmolu “Zaļā karotīte”, no nākamā gada kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

 

Šo ziņu aizvadītajā nedēļā apstiprināja Zemkopības ministrijā. “PVD veiks kvalitātes shēmā iesaistīto dalībnieku uzraudzības un kontroles funkcijas, kas līdz šim tika deleģētas kontroles iestādei (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam. – Red.), kuras darbību uzraudzīja PVD. Samazināsies kontroles institūcijas uzturēšanas izmaksas un izmaksas kvalitātes shēmas dalībniekiem. PVD ir kvalificēts personāls darba veikšanai un nebūs nepieciešami arī papildu līdzekļi speciālistu apmācībai,” norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu sagatavotajā atbildē “Latvijas Avīzei”. Aizvien nav zināma organizācija, kas uzņemsies “Zaļās karotītes” atpazīstamības un uzticamības veicināšanu. Tātad “Zaļā karotīte”, visticamāk, mainīsies, tomēr patlaban vēl nav skaidrs, kā. Eksperti vienprātīgi atzīst – bez papildu naudas atbalsta un Zemkopības ministrijas aktīvas rīcības (tai pieder šis zīmols) vēl pirms vairākiem gadiem tik atpazīstamais zīmols ir lemts aizmirstībai.

 

“Karotīti” piešķir, 
bet nereklamē

Pēdējos gados par “Zaļo karotīti” dzirdams aizvien mazāk. Pēc Valsts kontroles atklātās izšķērdības starptautiskajās izstādēs, kur reklamēja Latvijas pārtikas produktus, no Mārketinga padomes vadītājas amata atkāpās šā zīmola “krustmāte”, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa uzsver – “karotīte” ir preču zīme un tai ir vajadzīgas divas īpašības – uzticamība un atpazīstamība.

 

“Ir jāstrādā, lai cilvēki zinātu šo zīmolu un uzticētos tam. Pircējiem ir jāzina, kā notiek pārbaudes, ko tajās pārbauda, kā arī jābūt reklāmai. Patlaban neviens no šiem pasākumiem nenotiek,” ar šādu skaidrojumu mūsu sarunu sāk I. Gulbe.

 

Viņa gan uzreiz precizē, ka patlaban “Zaļo karotīti” uzņēmumiem piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, tomēr uzticamības un atpazīstamības veicināšanai finansējums beidzās 2009. gadā. Tolaik valsts Zemkopības ministrijas personā gada sākumā Mārketinga padomei bez jebkādu attaisnojošo dokumentu iesniegšanas pārskaitīja Ls 900 000, par ko saņēma Valsts kontroles nopēlumu. Savukārt I. Gulbe teic, ka šī nauda tērēta arī citiem pasākumiem un palīdzējusi iztikt arī 2010. gadā. Līdz šā gada beigām ar “karotītes” uzraudzīšanu (tā ir jāatjauno reizi gadā) nodarbosies LVAEI. Atšķirībā no agrākajiem laikiem patlaban uzņēmēji par iesaistīšanos NPKS nemaksā neko – visus izdevumus kompensē ZM. I. Gulbe teic, ka tas nav pareizi, jo bezmaksas pakalpojumam nereti nav vērtības.

 

PVD: bez izmaiņām, tomēr lētāk

PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere uzsver – līdz šim PVD uzraudzīja “Zaļās karotītes” piešķīrējus, tomēr, ja Saeima rudenī apstiprinās izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā, tad no nākamā gada PVD uzraudzīs “Zaļās karotītes” īpašniekus un tos, kas par tādiem vēlas kļūt.

“Zaļās karotītes” auditoru vietā pie “Zaļās karotītes” īpašniekiem dosies PVD inspektori un pārbaudīs, vai uzņēmums ražo produktus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem,” teic I. Meistere.

Tātad izmaiņas nebūs “karotītes” produktu ražotājiem un tiem, kas šo zīmolu vēlas saņemt. “Ja nu vienīgi process varētu kļūt lētāks, pieejamāks un vienkāršāks.

 

Patlaban tiek lēsts, ka “Zaļās karotītes” saņemšanas izmaksas, kas ietver visu izvērtēšanas ciklu, sākot no dokumentu pieņemšanas un izvērtēšanas un beidzot ar pārbaužu veikšanu un rezultātu analīzi, varētu samazināties uz pusi.

 

Tāpat procesu noteikti atvieglos tas, ka uzņēmēji varēs saņemt konsultācijas un pieteikumu iesniegt jebkurā PVD pārvaldē visā Latvijā,” stāsta PVD pārstāve.

PVD norāda, ka netiek apspriesta nepieciešamība papildu finansējuma piešķiršanai. PVD esot gatavs šo funkciju pārņemt pēc atbilstoša Saeimas lēmuma.

Vienīgās diskusijas patlaban notiek par to, kas turpmāk pārņems “Zaļās karotītes” zīmolu un kas rūpēsies par tā mārketinga un reklāmas aktivitātēm, jo PVD kā uzraudzības iestādei šādu funkciju nav.

LVAEI direktore Vija Ančupāne piekrīt, ka PVD uzraudzība būs lētāka, tomēr bažījas, ka pēc nonākšanas dienesta pārziņā var samazināties NPKS atpazīstamība. “Sabiedrība tomēr PVD uztver kā represīvu iestādi, bet “Zaļajā karotītē” uzņēmēji iesaistās brīvprātīgi,” teic V. Ančupāne.

Savukārt I. Gulbei patlaban izskatās, ka pēc nodošanas citai iestādei “karotīte” beigs pastāvēt. “Kad “karotīti” iedos kādai ministrijai pietuvinātai organizācijai, tad, iespējams, iedos arī valsts finansējumu. Zemkopības ministrijā šādus lēmumus pieņem, balstoties uz privāto, personisko patiku vai nepatiku pret konkrēto cilvēku,” tā I. Gulbe.

 

Apsūdz Zemkopības ministriju

Ar NPKS saistīta vēl kāda svarīga joma – valsts un pašvaldību iepirkumi, kuros nereti uzvar citās valstīs ražoti zemas kvalitātes produktu ražotāji un pārdevēji. Bijusī Mārketinga padomes vadītāja teic, ka tieši ZM augstāko amatpersonu personiskas antipātijas pret viņu “noraka” valstij tik vajadzīgo NPKS izmantošanu valsts un pašvaldību iepirkumos, kas gada laikā veido Ls 50 – 100 milj.

 

Proti, Mārketinga padome jau bija sagatavojusi un izmēģinājusi pilotprojektu, kas formāli, teorētiski ļauj pašvaldību un valsts pārtikas produktu iepirkumos uzvarēt visiem pretendentiem, tomēr faktiski priekšroka būtu vietējiem, “Zaļās karotītes” produktiem.

 

“Tas nav nekas jauns, tā rīkojas daudzās ES valstīs. Mēs bijām šo shēmu saskaņojuši Iepirkumu uzraudzības birojā, novadījuši mācības 600 cilvēkiem un atlika pieņemt darbā vienu darbinieku, kas palīdzētu bērnudārziem un citām iestādēm sagatavot šos konkursa nolikumus. Zemkopības ministrija, nespējot samierināties, ka priekšlikums nāk no manis, to nobremzēja,” tā I. Gulbe.

 

Karotītes 
turētājs – LPUF?

Neoficiāli izskanējušo informāciju, ka NPKS varētu pārņemt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), nenoliedz ne federācijas valdes locekle Ligita Turnere, ne arī Zemkopības ministrijas darbinieki. Paskaidrošu, ka LPUF darbojas daudzi uzņēmumi ar citu valstu kapitālu, kuri neizmanto vietējās izcelsmes izejvielas. Vai LPUF nemēģinās nolaist zemāk “Zaļās karotītes” kvalitātes latiņu, tostarp prasību par 75% izmantot Latvijas izcelsmes izejvielas? ZM speciālisti teic, ka to nepieļaušot.

Savukārt L. Turneres teiktais liek aizdomāties. Viņa uzsver – nākotnē “karotītei” ir jābūt draudzīgākai pret pārstrādes uzņēmumiem. “Patlaban, paskatoties uz “Zaļās karotītes” saņēmējiem, iznāk, ka Latvijā neviens nemāk ražot kvalitatīvus produktus. “Karotīte” nav piešķirta nevienam gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumam, šā zīmola nav konditorejas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka prasības kvalitātes shēmā neatbilst reālajai dzīvei. Mūsu padome par “karotītes” pārņemšanu diskutēs nākamajā padomes sēdē jūlija beigās vai augusta sākumā.”

 

Viedokļi

Vai Latvijā ir vajadzīga nacionālā kvalitātes shēma?

Armands Krauze, LOSP valdes loceklis: “”Zaļās karotītes” zīmola izveidē ir iztērēti miljoni latu, cilvēki to pazīst, tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu atstāt novārtā šo nacionālo kvalitātes shēmu, kuru turklāt plaši izmanto arī citās valstīs.”

Gita Mūrniece, AS “Smiltenes piens” direktore: “Savulaik, pirms aptuveni 3 – 5 gadiem, no “Zaļās karotītes” zīmola jutām lielu atdevi – uzņēmumiem tika pasniegti šā zīmola karogi, tika noteikti tautā visvairāk mīlētie “karotītes” produkti, turklāt šā zīmola patrons bija Valsts prezidents. Manuprāt, šīs aktivitātes nobremzēja naudas trūkums taupības laikā. Cilvēks vispirms ēd ar acīm un ausīm un vēlāk ar garšas kārpiņām.”

Linda Bille, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore: “Neskatoties uz to, ka ražotāji, zinot dažādas aizkulises, kritizē esošo shēmu, ja parunā ar patērētājiem, redzams – “Zaļā karotīte” ir atpazīstama un saistās ar kvalitatīvu Latvijas produktu. Tas nozīmē, ka principā nepieciešams sakārtot shēmas “aizmuguri” un panākt, lai patērētāju viedoklis tiešām ataino patieso situāciju.”

Iveta Tomsone, SIA “Latvijas piens” komunikācijas 
vadītāja: “Zīmolam jēga ir tad, ja pie tā tiek nopietni strādāts. Tas ir – stingri tiek kontrolētas kvalitātes prasības un vienlaikus neatlaidīgi tiek strādāts pie zīmola atpazīstamības un reputācijas tirgū. Diemžēl patlaban “Zaļās karotītes” zīmola atpazīstamība netiek veicināta, tā nākotne ir atkarīga no īpašnieka – Zemkopības ministrijas – politiskās gribas zīmolu attīstīt.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+