Latvijā

Zaļo partiju sagaida pārbaudījumi2


Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Edgars Tavars, ar 294 balsīm par un 39 – pret lēma partijas kongress.
Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Edgars Tavars, ar 294 balsīm par un 39 – pret lēma partijas kongress.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Palikšana opozīcijā uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dalīborganizāciju Latvijas Zaļo partiju (LZP) ir atstājusi iespaidu. Par to liecināja noskaņojums LZP 30. kongresā, kurā vairs nevaldīja tā pacilātība, kas bija pirms gada, kad ZZS vēl bija pie varas. LZP priekšsēdētāja amatā atkārtoti pārliecinoši ievēlēts Edgars Tavars, kurš iepriekšējos gados piesaistīja LZP daudzus jaunus biedrus, bet vairs nespēja vēlētājiem parādīt, ka tieši LZP ir tas politiskais spēks, kurš aizstāv zaļo politiku, uz ko norādīja vairāki delegāti.

“Bez zaļajām idejām var pazaudēt Zaļo partiju, kurā tagad pie varas ir cilvēki, kuriem trūkst zaļās idejas,” “Latvijas Avīzei” sacīja viens no bijušajiem līderiem Viesturs Silenieks.

E. Tavars kongresā teica, ka LZP spēks ir “mūsu dažādībā”. Pāris gadu laikā daudz kas ir mainījies, jo LZP dibinātāju un vecbiedru ietekme partijā jūtami mazinājusies. Kongresa prezidijā tagad sēdēja E. Tavars un valdes loceklis Pēteris Dimants, bet LZP agrākie līderi V. Silenieks un Indulis Emsis, ar kuriem daudzus gadus asociējās šis politiskais spēks, bija iekārtojušies zāles tālākajās rindās. Vienīgi Ingmārs Līdaka kā domes vadītājs vēl bija starp vadošajiem politiķiem. Iepriekšējā kongresā viņam šis postenis tika uzticēts galvenokārt tāpēc, lai nepieļautu šķelšanos partijā pirms vēlēšanām, jo pērn LZP veterāni vēl pretojās tam, ka LZP varu pārņem jaunpienācēji, kuriem zaļās vērtības vairs nav prioritāte.

Latvijas Zaļajā partijā ir 909 biedri, no kuriem kongresā jāpiedalās vismaz vienai piektajai daļai, lai tas būtu lemttiesīgs.

LZP ir viens no politiskajiem spēkiem, kura biedri var arī pilnvarot citu balsot savā vietā, ja kongresā nav iespējams piedalīties. Līdz ar to balsstiesības bija 418 biedriem. Tāpat kā pērn kongress notika Ādažu Kultūras centrā, bet, ja iepriekš zāle bija pilna, tad šogad varēja manīt diezgan daudz tukšu vietu, ko var saistīt arī ar izraudzīto kongresa norises laiku, kas bija nolikts Klusajā sestdienā. V. Silenieks piekrīt, ka kongresam izvēlētais laiks varēja ietekmēt dalību tajā, bet jūtams, ka vairs neesot arī agrākās intereses. Pirms gada LZP kongresu sagaidīja kā viena no valdošajām partijām, kurai ir divi ministri un septiņi Saeimas deputāti. Tagad ZZS Saeimā pārstāv 11 deputāti, no kuriem tikai divi – bijušie ministri Raimonds Bergmanis un Anda Čakša – ir LZP biedri.

Pēdējos gados, kad vadību pārņēma E. Tavars, viņš intensīvi apmeklēja reģionālās nodaļas un piesaistīja partijai jaunus biedrus – jo īpaši pašvaldību deputātus un arī vadītājus, kuriem ZZS kā premjera partija bija saistoša. Daļa no viņiem jau bija bijuši kādā partijā. Pērn LZP vecbiedrs Oļegs Stoļarovs kongresā vaicāja, vai tad, kad LZP vairs nebūs pie varas, puse no jaunpienācējiem neizies projām. Tobrīd neviens neparedzēja, ka ZZS varētu nebūt valdībā. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Svilāns teica, ka gada laikā no partijas ir izstājušies 16 biedri, no kuriem lielākā daļa to ir izdarījusi pēc Saeimas vēlēšanām.

Sveicienus no partijas “Latvijai un Ventspilij” delegātiem nodeva priekšsēža vietnieks Guntis Blumbergs, nevis Aivars Lembergs, kurš pirms nedēļas pirmo reizi bija uzrunājis Latvijas Zemnieku savienības biedrus.

Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks Latvijas Zaļajai partijai tāpat kā Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) bija atsūtījis apsveikumu.

LZS jaunais priekšsēdis Armands Krauze kolēģus sveica klātienē. Viņš arī paziņoja, ka noliek ZZS priekšsēža pilnvaras, kuras rotācijas kārtībā pārņems Latvijas Zaļā partija.

Te jāpiemin E. Tavara kongresā sacītais, ka ZZS galvenā problēma vēlēšanās bijusi tā, ka ZZS pazaudējusi fokusu uz savu prioritāti – būt saimniekiem savā zemē. Tā vietā premjers Māris Kučinskis esot vairāk rūpējies “par “Vienotības” labsajūtu, bet bija jāpadzen gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan [izglītības un zinātnes ministrs] Kārlis Šadurskis, un tad mēs arī šodien vadītu valdību”. E. Tavars gan uzsvēra, ka nevaino premjeru, bet gan sevi, ka pietiekami neiestājās par to. V. Silenieks uzskata, ka šādi izteikumi nākotnē var radīt sadarbības problēmas, ja E. Tavaram vajadzēs pārstāvēt ZZS partiju sarunās.

I. Līdaka aicināja nekavēties atmiņās par pagātni un nemeklēt vainīgos ZZS neveiksmei Saeimas vēlēšanās, bet runāt par nākotni. “Šis ir zaļo laiks,” sacīja I. Līdaka, norādot, ka zaļās idejas un zaļais dzīvesveids vēršas plašumā. Taču cilvēki vēloties būt zaļi ne jau tāpēc, ka būtu sadzirdējuši LZP balsi, sacīja I. Līdaka. Viņaprāt, LZP ir jābūt līderiem “zaļo ideju uzvaras gājienā, partijas vadībā ir jābūt cilvēkiem, kas ar savu vārdu nes tai atpazīstamību,” nevis partijas rindas jāpapildina ar pārbēdzējiem, kurus interesē ietekme.

Līdzīgs viedoklis bija arī bijušajam Saeimas deputātam Valdim Kalnozolam, kurš pats sevi pieteica priekšsēža vēlēšanās un konkurēja ar E. Tavaru, labi apzinoties, ka šajā cīņā zaudēs. Taču tā esot iespēja pateikt savu viedokli, ka “Zaļā partija vairs nav tas politiskais spēks, kas asociējas ar zaļajām vērtībām”.

Saistītie raksti
Jāteic, ka pirms Saeimas vēlēšanām to izmantoja arī partija “Progresīvie”, kas sevi pieteica kā “Jaunie zaļie”.

Zaļās vērtības esot arī Anitras Toomas “visa dzīve”, kā viņa to raksturoja, pirmo reizi pēc desmit gadiem atkal uzstājoties LZP kongresā. Politiķe kandidē arī EP vēlēšanās, bet atklāti atzina, ka apzinoties – viņai līdz Eiroparlamentam esot tikpat tālu kā līdz Mēnesim, taču piekritusi startēt, lai atbalstītu LZP kandidātus, paredzot, ka ZZS būs iekšējā ciņa starp “zaļajiem” un “zemniekiem”. “Un tad būs redzams, kurš izsitīsies priekšgalā – pesticīdu karalis vai zaļais dzīvesveids,” sacīja A. Tooma. No teiktā noprotams, ka LZS kandidātu vidū ir kāds, kas neatbalsta zaļās vērtības, teiktais varētu būt adresēts LZS priekšsēža vietniekam Ringoldam Arnītim, kurš pirms LZS kongresa bija pieļāvis LZS un LZP attiecību izvērtēšanu. “Smieklīgs un nepatiess apgalvojums. Ar ko tikai cilvēki Lieldienu laikā nenodarbojas,” uz “LA” lūgumu to komentēt atbildēja R. Arnītis.

LA.lv