Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

Zemi sadalīs, bet kas spēs nopirkt? (26)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts joprojām strēgst Saeimas durvīs. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurai tas nodots pagājušā gada 8. oktobrī, četrus mēnešus nespēj izlemt, vai atbalstīt un virzīt to pirmajam lasījumam Saeimā.

Vakar komisijā kārtējo reizi uzaicinātais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēstīja, ka kopš pērn 9. decembrī rīkotās sēdes, kurā sprieda, ko iesākt ar likumprojektu, ministrija paguvusi iepazīstināt ar to vairākas Saeimas deputātu frakcijas, tāpat pagājušajā pirmdienā tam iegūts valdošās koalīcijas padomes atbalsts. Vēl pagājušajā gadā likumprojektu apstiprinājusi valdība, tā virzīšanai piekrituši Saeimas Juridiskās komisijas un Mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti.

Taču vakar noklausoties komisijas deputātu runas, radās iespaids, ka ar to deputātiem vēl par maz. Tiek meklēti iegansti, lai šo Latvijas iedzīvotāju tūkstošiem svarīgo lēmumu nogrūstu kādai citai komisijai vai vismaz novilcinātu.

Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) pavēstīja, ka līdz 2017. gada 1. janvārim, kad, pēc Tieslietu ministrijas ieceres, šim likumprojektam jāstājas spēkā, Saeima to nemaz nepagūšot sagatavot. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (“Vienotība”) gribēja zināt, vai ministrijai šis plāns ir vienīgais un vai nav kāds vēl labāks, ko varētu apspriest.

Jau kopš pagājušā gada deputāts Vilnis Ķirsis dzīvo šaubās par to, vai dzīvokļu īpašniekiem būs nauda, par ko izpirkt zemi. Viņš prasa ministrijai izrēķināt, cik būs jāmaksā tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem uzreiz nebūs vajadzīgās summas. Un vai ar dzīvokļu ieķīlāšanu uz desmit gadiem, kamēr vajadzīgā summa tiktu sadabūta, dzīvokļu īpašnieku maksājumi nepieaugs trīskāršā apmērā. Savukārt Ainārs Mežulis (ZZS) un Nellija Kleinberga (LRA) gribēja izdibināt, vai likumprojektam saņemts vietējo pašvaldību atbalsts un kāds būs to ieguldījums likuma īstenošanā.

 

Labāk hipotēka nekā piespiedu noma

Latvijas Komercbanku asociācijas eksperts Kazimirs Šļakota domā, ka šāda piespiedu hipotēka uz desmit gadiem diezin vai būšot tik liels slogs salīdzinājumā ar to, kas jau ir uzvelts dzīvokļu īpašniekiem, liekot viņiem maksāt likumā noteikto zemes nomu 6% no zemes kadastrālās vērtības. Viņaprāt, bankas labprāt izsniegtu kredītus zemes izpirkšanai, sevišķi tādiem īpašniekiem, kuri dzīvokļu iegādei jau ir saņēmuši kredītus. “Šīs izkropļotās attiecības jāizbeidz, cita ceļa nav. Ja neko nedarīsim, dzīvokļu īpašnieku stāvoklis kļūs vēl sliktāks nekā jau ir pašlaik,” spriež Kazimirs Šļakota.

Daudzi Rīgas dzīvokļu īpašnieki, kuri spiesti maksāt šo zemes nomu, man atzīst, ka piespiedu zemes nomas līgumus viņi nemaz neredz, tāpat nezina, kurš ir zemes īpašnieks. Līgumus viņiem aiz muguras noslēdz, piemēram, pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, piesūtot jau gatavus rēķinus.

 

Nav skaidras izpērkamās platības

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norāda uz vēl vienu iemeslu, kura dēļ četru tieslietu ministru valdīšanas laikā izkaldinātais zemes izpirkšanas plāns varētu iestrēgt. Viņasprāt, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, sevišķi Rīgā, vēl nav skaidrs, kādas zemes platības viņiem būtu jāizpērk. Jo pašlaik tā platība, par kuru viņi spiesti maksāt nomu, daudzviet ir ievērojami lielāka par to, kas viņiem būtu nepieciešama nama apsaimniekošanai.

Ja likums stātos spēkā nākamā gada 1. janvārī, tad tikai, balstoties uz vietējo pašvaldību iesniegtajiem daudzdzīvokļu namu lietošanai nepieciešamajiem zemes gabalu projektiem, Valsts zemes dienestā sāktu rēķināt, cik katram dzīvokļa īpašniekam būtu jāmaksā. “Kamēr iedzīvotāji skaidri nezina, cik daudz zemes zem viņu namiem būtu jāizpērk, tikmēr viņiem būtībā piedāvā pirkt kaķi maisā,” saka Juridiskā biroja pārstāve. Šajā sakarā viņa aicina ministriju papētīt, cik ir to iedzīvotāju, kuri kopš 2015. gada 1. jūlija prasījuši, lai vietējā pašvaldība pārskata viņu namiem nepieciešamās zemes platību.

Deputāti vienojās, ka galīgais lēmums par šo likumprojektu jāatliek vēl uz divām nedēļām. Esot jāsagaida jaunās valdības apstiprināšana, līdz ar to rastos labs iegansts nogrūst likumprojektu tai. Un esot jāuzklausa, ko par to domā Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis.

 

Kučinskis domīgs: kas ar tiem, kas nespēs samaksāt

Kamēr deputāti gaidīs vēl divas nedēļas, lai uzklausītu Kučinska kungu, tikmēr pēc vakardien notikušās komisijas sēdes Saeimas durvīs satiktais Ministru prezidenta amata kandidāts man piecās minūtēs atzina: “Mani uztrauc tikai viens jautājums. Kas pēc desmit gadiem notiks ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem uzreiz nebūs vajadzīgās summas, ko samaksāt par zemes izpirkšanu?” Arī viņš domā, ka šā iemesla dēļ iedzīvotāju atsaucība zemes izpirkšanai nebūs tik liela, lai pilnīgi izbeigtu šo dalīto īpašumu pastāvēšanu. To pierādot dzīvojamo namu siltināšana, kurā galvenokārt naudas trūkuma dēļ dzīvokļu īpašnieki nespēj vai negrib piedalīties.

Likumprojekta garais nosaukums liecina, ka Tieslietu ministrija iecerējusi pilnīgi izbeigt šos dalītos īpašumus un kroplīgās piespiedu nomas attiecības, kas dzen parādos namu iedzīvotājus. Ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas lietās Laila Medina atzīst, ka, pēc ļoti piesardzīgām prognozēm, piedāvājumam izpirkt zemi, ja tāds būtu spēkā, varētu atsaukties ap 35% to dzīvokļu īpašnieku, kuru nami atrodas uz citiem piederošas zemes. Tādējādi arī ministrijā nelolo lielas cerības, ka atsauksies dzīvokļu īpašnieku vairākums.

 

Zemi ļaus izpirkt no 2020. gada

Saeimā iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka zemi zem namiem ļautu izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, sākot no 2020. gada. Izpērkamās zemes platību uzmērītu vietējās pašvaldības, bet pirkuma cenu izrēķinātu Valsts zemes dienestā. To iegūtu, zemes kadastrālo vērtību reizinot ar koeficientu 1,18.

Lēmumu par izpirkuma tiesību izmantošanu dzīvokļu īpašnieki pieņemtu tikai kopsapulcē – līdzīgi kā lemjot par nama uzturēšanu vai atjaunošanu. Lēmums par izpirkuma tiesības izmantošanu būtu pieņemts, ja par izpērkamās zemes izpirkšanu nobalso dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem namā esošajiem dzīvokļiem.

Ja izpirkuma tiesība ir izmantota, bet par zemi nebūs samaksājuši visi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, tad uz to dzīvokļa īpašumu, kura īpašnieks nebūs samaksājis savu daļu, nodibinās hipotēku par labu zemes īpašniekam kā nodrošinājumu prasījumam nesamaksātās izpirkuma daļas apmērā.

Zemes gabala īpašniekam gan nebūs tiesību pieprasīt dzīvokļa īpašniekam šo nesamaksāto daļu 10 gadus, skaitot no hipotēkas nodibināšanas dienas. Bet reizē dzīvokļa īpašniekam, kurš nesamaksās savu daļu, būs pienākums maksāt zemes īpašniekam kavējuma procentus.

 

UZZIŅA

Latvijā pavisam ir 285 849 ēkas un būves, kas atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem. Savukārt uz 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem uzcelti 3677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem. Aptuveni trešdaļa šo daudzdzīvokļu namu ir Rīgā.

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes īpašumu kadastrālā vērtība pašlaik svārstās no 130 līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība – no 173 līdz 240 miljoniem eiro.

Tieslietu ministrijā rēķina, ka zemes platību pārmērīšana varētu skart 3734 zemes īpašniekus, kuru zemi aizņem 1867 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 56 499 dzīvokļu īpašniekiem.

Ja būtu jāpārskata daudzdzīvokļu namiem jau noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežas, tad jaunā kārtība ietekmēs vēl 3620 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelti 1800 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 54 471 dzīvokļu īpašnieku. Tādējādi tā var skart 7354 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes atrodas 3667 daudzdzīvokļu nami, un ap 110 970 dzīvokļu īpašniekus.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Vai jūs domājat, kā iegūt aizdevumu? Jums ir nopietni nepieciešama steidzama aizdevumu, lai sāktu savu biznesu? Vai esat parādā? Šī ir jūsu iespēja, lai sasniegtu savu vēlmi, mēs dodam individuālie aizņēmumi, biznesa aizdevumus un korporatīvo aizdevumu un visu aizdevuma veidu, ar 2% procentiem vairāk informācijas, sazinieties ar mums pa e-pastu (ramondgeorgeloanfirm@gmail.com)

  2. Jums vajag steidzamu kredītu, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, vai jums ir nepieciešams kredīts refinansēt, jums nepieciešams aizņēmumu, lai nomaksātu parādu? Vai jums ir nepieciešams iegādāties mašīnu vai māju aizdevumu? Ja jā, jāuztraucas ne vairāk, mēs piedāvājam visu veidu aizdevumu pieņemamām procentu likmi bez kredīta pārbaude! sazinieties ar mums jau šodien pa e-pastu. (co.operateloanservice@gmail.com) (+ 1-617-934-1393)
    Mēs piedāvājam aizdevumus visiem mērķiem. Šodien un saņemt finansējumu 3 darba dienu laikā.
    -Minimālā aizdevuma summa: € 2, 000.00
    -Maksimālā aizdevuma summa: € 100,000,000.00
    -Procentu likme: 3 % gadā
    Lai iegūtu vairāk informācijas, sazinieties ar mums pa e-pastu (co.operateloanservice@gmail.com) (+ 1-617-934-1393)

  3. Valsts šo putru ievārīja un valstij arī tā putra jāizstrebj. Valstij zeme no īpašniekiem jāizpērk, vai jāapmaina pret citu. Un, tad zeme jāpārdod dzīvokļu īpašniekiem par cenu kāda bija uz brīdi, kad pieņēma to idiotisko likumu, vai jāiznoma. Jāatzīst savas kļūdas un jālabo tas, bet ne jau uz cilvēku rēķina. Mūsu valstij naudas ir daudz, tikai tā neprot saimniekot.

  4. Ko tad Tu darīsi ar to zemi,kad tās 9-stāvu spičkastītes sāks brukt, tas nav ilgi jģaida.

  5. parazīts pagultē? Atbildēt

    Svaigs rakstīņš par tēmu pietiek.com’ā: Jānis Kučinskis “Zemes baronu astoņkājis zaudējis mēra izjūtu”.

  6. Klauns kam kauns par šitiem Atbildēt

    Plānveida ekonomika visi tagat kukurūzu stādīsim. Būtu izstrādājuši mehānismu likumā un viss. Bet laika koridors ar hipotēku uz 10 gadiem. Interesanti vai pirmā vai pēc bankas 2 hipotēka. Un ja dzīvokļa īpašnieks uz maksātnespēju. Īpašumu realizē apmierina 1 hipotēkas turētāju, un zemes īpašnieks ar garu degunu uz cilvēktiesību tiesu eu. Jo valsts ir pieņēmusi likumu kas paredz pārdot viņa zemi obligāti bez viņa piekrišanas bet nenodrošina iespēju saņemt pirkuma maksu. No citas puses līdzīgi varēs īrētos dzīvokļus pirkt?

  7. Uzskatu, ka zeme būtu jāatperk valstij vai pašvaldībām. Pēc tam dzīvokļu īpašnieki varētu atpirkt, neatkarigi no tā, kāds lēmums tiek pieņemts mājas iedzīvotāju kopsapulcē. Daudzos gadījumos problēma būs iegūt 51% īpašnieku piekrišanu.

  8. Ja tev nav vēl parādu, tad valsts tos noorganizēs!

  9. Risinājums: atdot dzīvokļu īpašniekiem kompensācijas zemes Atbildēt

    Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašniekiem nebija iespējas izvēlēties privatizēt dzīvokļus kopā ar zemi, bet zemes īpašnieki paši brīvprātīgi atteicās no līdzvērtīgām kompensācijas zemēm (tukšām) – risinājums būtu ļaut šādu dzīvokļu īpašniekiem paņemt šīs kompensācijas zemes, apmaiņā pret viņu dzīvokļiem.
    Protams, tas zemes nav pilsētas centrā, vai mikrorajonos, un valstij ir pienākums (jo dalītais īpašums ir valsts vaina) pirms šāda darījuma nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru (ielas, sabiedriskais transports, ūdens, elektrība, gāze, skolas, slimnīcas, veikali utt). Dzīvokļi paliks valstij.

    Valsts un sabiedrībai papildus ieguvums būtu:
    – infrastruktūras attīstība = darba vietas!
    – jaunas mājas tiks celtas pēc jaunām tehnoloģijām un līdz ar to energoefektīvas.
    – tam visam var piesaistīt Eiropas finansējumu.

  10. Zemes īpašnieku brīva izvēle Atbildēt

    Zemes īpašnieki nevar apgalvot, ka viņu rīcības brīvība kk netaisnīgi ierobežota: atjaunojot īpašumtiesības viņi paši izvēlējas nevis kompensācijas zemi (kuras stāvēja tukšas, bez apgrūtinājumiem vai citu īpašnieku būvēm), bet speciāli, paši izvēlējās zemi, kur oficiāli, legāli stāvēja pēckara gados uzceltas mājas, ēkas/būves.
    Tā ir zemes īpašnieku brīva izvēle, viņu brīva griba, nevis dzīvokļu īpašnieku vaina vai ļaunprātība.
    Dzīvokļu īpašniekiem šādas iespējas izvēlēties nebija un nav.

    • Nebija tādas iespējas, varbūt dažiem kas tuvāk sileij, bet mirstīgiem tika piedāvāti kompensācijas sertifikāti.
      P.s. ja nesaproti par ko ir runa. Tad es atpirkšu tavu dzīvokli par 50 vai cik tur.. sertifikātiem atpakaļ. Kaut vai tirgus cena bija LVL 0.50, par 1 sertifikātu es esmu gatavs samaksāt tev x10 vairāk EUR 7.5 par sertifikātu. VAI PĀRDOSI MAN SAVU DZĪVOKLI PAR EUR400.-
      Ja tomēr nē tad domā ko raksti. Savādāk nāksies sarunā ar misteru 20 nieku lai ļauj zemes īpašniekiem izpirkt tavu dzīvokli par summu par cik valsts to pārdeva tev. Un tevi par īrnieku ar tiesībām stāvēt dzīvokļa rindā

      • Tātad viens mantojis (denacionalizējis) un otrs par kapeikām no valsts izpircis. Tam kam dzīvoklis to lieto un par zemi nomu negrib maksat, bet kam zeme būvēt nevar, jo komunists uzbūvējis pirmais un adevis valstij bet valsts par kapeikām pārdevusi. Tam kam mantojums citur iedot zemi nevarēja jo pašiem privatizēt vajadzēja. Nu stulbi bez gala.

  11. Šī ir ļoti liela netaisnība pret Latvijas iedzīvotājiem un konkrēti valsts vaina!
    Savulaik, veicot pirmskara īpašumtiesību atjaunošanu (restitūciju) bija īpaši paredzēts risinājums šādām situācijām:
    kad pirmskara īpašuma vietā tika uzcelta pilnīga jauna ēka/būve – šajā gadījumā pirmskara īpašnieks vai to pēcnācēji var pieteikties t.s. līdzvērtīgām kompensācijas zemēm!
    Lauku apvidos šī pieeja tika īstenota konsekventi, bet Rīgā un citās pilsētās – nē. Kāpēc šāda diskriminācija?

  12. 1. Ar kādām tiesībām kāds kādu iedzen piespiedu hipotēkā
    2. Jā vajag šādu likumu, bet jādod pietiekami ilgs laiks, otrs, dodot laiku nav nepieciešams hipotēka, jo esošie īpašnieki ar lielāko prieku iekasē 6%.
    3. Vai kāds no deputātiem vispār sajēdz cik lieli ir kavējuma %. Es sajēdzu, jo man šāda piespiedu % maksājumu summa bija, jo nodega īpašums, bet naudas savu dālu atjaunot nebija. Kādu mācību ieguvu.
    1. nenormālus kavējuma %, kas uz summām savācas lieli, īsā laikā viņi pamanījās vēl piesaistīt tiesu izpildītāju, kā rezultātā mans parāds palilinājās par trešo daļu. Ticiet tās reāli beigās bija milzīgas summas , kas tika uzrēķinātas, kaut es pats nekādus kredītus nebiju ņēmis, jo pie manas algas tos neviens nedotu tāpat, es gandrīz pazaudēju visu un vēl paliku parādā.
    Tāpēc man ir aizdomas, ka šinī gadījumā piespiedu hipotēka, atkal ir mēģinājums izputināt pensonārsu un mazturīgos, jo kāds pēc 10 gadiem smagi uzvārīsies…..

  13. Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību
    Piespiedu nomas zemei zem daudzdzīvokļu mājām un neražojošām būvēm vēlamies mainīt kadastrālās vērtēšanas principus un novērst likuma anomālijas, jo pašreizējā vērtēšana ir fiktīva, juridiski netaisnīga un neloģiska. Zemei zem daudzdzīvokļu mājām un neražojošām būvēm vērtība nosakāma atkarībā no ēkas, būves vērtības, uz kuras tā atrodas. Šīs zemes vērtība ir nemainīga, tā nerada pievienoto vērtību un peļņu. Ar šo iniciatīvu vēlamies grozīt likumu un noteikt vēsturiski taisnīgu un pamatotu kadastrālo vērtību.
    Saeimai prasām pieņemt šādu likumprojektu: Papildināt likumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” ar 71.1 pantu šādā redakcijā: 71.1 pants.(1) Kadastrālo vērtību zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un ēkām aprēķina, ņemot vērā šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus: 1) dzīvojamās mājas, būves kadastrālo vērtību; 2) dzīvojamās māja, būves raksturojošos datus; 3) zemes zem dzīvojamās māja lietošanas mērķus; 4) zemes zem dzīvojamās mājas, būves apgrūtinājumus. (2) Līdz laikam, kad dzīvojamā māja, būve un dzīvojamai mājai būvei funkcionāli nepieciešamā zemes platība tiks apvienota vienā nekustamā īpašumā, zemes zem dzīvojamās mājas, būves novērtējums kadastrā, ja tā netiek izmantota peļņas gūšanai, ir 1,5 % no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašuma un citu mājai, būvei piesaistīto saimniecisko ēku kopējās kadastrālās vērtības summas.
    Ar piespiedu nomas zemes taisnīgu kadastrālās vērtības noregulējumu sabiedrības vairākums pirmkārt, iegūs samērīgu nomas maksu, daļēju izlīgumu starp dzīvokļu īpašniekiem (Rīgā ap 200 000), un zemes īpašniekiem (Rīgā ap 1700), mājas, būves īpašniekiem radīs iespēju izpirkt zemi par pieņemamu cenu, daļēji novērsīs Civillikuma 968.panta izņēmumu absurdus, kad mājas un zemi zem tām sadalīja divos atsevišķos īpašumos, kaut likums paredzēja īpašniekiem zemi ierādīt citā vietā vai izmaksāt kompensāciju.

  14. Apstrīdi tiesību aizskārumu saistībā ar kadastrālās vērtēšanas prettiesisko normu
    Kadastrālās vērtēšanas anomālijas skar visu tautu.

    Šis ir viens no svarīgākajiem tiesību aizskārumiem, apliekot dzīvokļus un zemes īpašniekus ar absurdu maksājumu kadastrālās vērtības aplamības sakarā, jo šai zemei nav kapitāla pieauguma, ko jāvērtē trīs gadu periodā. Realizējot zemes vērtības kritērijus dod elementāras iespējas izbeigt dalīto īpašumu, samazināt īpašuma nodokli. Šis zemes zem mājām vērtējums un no tā izrietošie maksājumi neatbilst arī likuma „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma”, 4.pantam, kurā noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi ir šādi: 2) … optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošana, samērojot tos ar dzīvojamās mājas īpašnieka maksātspēju.

    Šo pozīciju visdrīzāk vajadzētu pārsūdzēt kā atsevišķu prasību tiesā, izejot visas trīs instances, tad Satversmes tiesā (ST) un beidzot Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT)
    Atsaucies uz 2011.gada 27.janvāra Satversmes tiesas spriedumu Nr.2010-22-01, kurā Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus, kas nav izvērtēti.

    Te jāvāc tie paši dokumenti, tajā skaitā – dzīvokļa zemesgrāmata, mājas zemesgrāmata, piespiedu nomas līgumi, maksājumu kvītis pa gadiem, ienākumu un izdevumu aprēķini pa gadiem, sarakstes dokumenti ar citām iestādēm, likumu normu izdruka, pieprasījums Valsts zemesgrāmatu dienestam (VZD) izsniegt izziņu par kadastrālo vērtēšanas principiem mājas zemei, vērtēšanas hronoloģija no zemes mantojuma atjaunošanas līdz šim laikam (no zemes reformas uzsākšanas un zemes īpašuma atdošanas laika līdz šim), šīs zemes robežu plāns utt.

  15. JJau kārtējo reizi atgādinu ,ka pēc tiksanās ar Kom. vad. Dolgopolovu ,paskaidrojot un dokumentāli pieradot ka vinreiz mēs dzīvokļu ipašnieki parzemi samaksājām ar sertifikātiem untoes informēju TM Valsts sekretāru Kronbergu .Tā ka DIVAS x maksāt ir PRETTIESISKI. Vienīgas variants PILSĒTU zemēm to pašu likumu kā LAUKU zemēm .

  16. Kādēļ komentārs “jāvērtē”, tas ir tautas vairākuma, nabagu interesēs un nedomājiet, ka tā ir peļņas reklāma Šiem te nav naudas ar ko reklamēties, neaizskar komentāru.

  17. Izņēmuma kārtā: pieņem lēmumu kopības sapulcē vai aptaujā atcelt tiesības apsaimniekotājam slēgt līgumu ar zemes īpašnieku

    Šeit realizēsi savas tiesības, ierobežosi liela apmēra patvaļu bez tiesas un sūdzību rakstīšanas, sapulces protokolu nosūtot apsaimniekotājam un zemes īpašniekam pret parakstu.

    Likuma „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 6.pantā noteikts, ka obligātās apsaimniekotāja darbības – slēgt piespiedu nomas līgumu tavā (mājas) vietā. Tu zini, ka šādas tiesības māja apsaimniekotājam nav deleģējusi vai nav pat noslēgusi apsaimniekošanas līgumu, jo sevišķi kas attiecas uz Rīgas namu pārvaldnieku (RNP).
    Likuma par dzīvojamo māju privatizāciju 50.pants nosaka, ka (1) privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī — dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir:3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju …
    Arī „Dzīvokļa īpašuma likums” 16.8. pants saka, ka dzīvokļu īpašnieki var atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam. Izmanto savas tiesības!

    Rīgas dome, cik zināms, vardarbīgi, administratīvi apvienoja bijušās Rīgas namu pārvaldes un izveidoja RNP, uzdeva RNP ar atsevišķu vienošanos apsaimniekot mājas, bet līgums ar dzīvokļu īpašniekiem, kā to nosaka „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”, nav noslēgts retos gadījumos vai tāda nav. Bez tam dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības un pienākums „savstarpēji vienojoties”, noslēgt zemes nomas līgumu.

    Šis būs reāls, iedarbīgs variants apturēt zemes īpašnieku patvaļu, „apgrūtinot viņa dzīvi”, nevis guļot gultā, neko nedarot saņemt desmitiem tūkstošus meslu no dzīvokļu īpašniekiem.
    Mums ir jāsaprot arī nerakstīta patiesība, ka saistībā ar okupāciju vieniem īpašumi tika nacionalizēti, atņemti, bet tiem, kuriem šāda apjoma īpašumu nebija, 60 gadu laikā tos varētu iegūt, ja nebūtu bijis okupācijas, bet neieguva, savu darbu ieguldīja valsts attīstībā, saņemot minimālo algu, proti, kā vieni, tā otri palika bez īpašuma un, atjaunojot neatkarību, kā paredzēja minētās atjaunotās tiesību normas, bija

    Šeit tu panāksi milzu iespējas: zemes īpašniekam vajadzēs slēgt nomas līgumu ar katru dzīvokļa īpašnieku, izrakstīt katram dzīvoklim rēķinu un atsūtīt, slēdzot līgumu vienoties, bet ja nevar vienoties, viņam būs jātiesājas ar katru dzīvokli (ja īpašniekam uz viņa zemes ir 10, 50, 100 … vai 5000 dzīvokļu!).
    Bez līguma vai tiesas sprieduma, vienpusējā kārtā viņš nevarēs pieprasīt maksu par zemi, kā to nekaunīgi pašlaik dara apsaimniekotāji – piedzen maksu ar atpakaļejošu datumu un pat iepriekšējo zemes īpašnieku vietā, kas ir nelikumīgi.

    Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemesgabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības, kas satur korupcijas un interešu konflikta iespējas. Arī šī likuma norma, tāpat kā 6.pantā. ir amorāla, jo liedz iespējas dzīvokļu īpašniekiem aizstāvēt savas intereses, par tevi „rūpējas” viens no bosiem.

    Piespiedu nomas līgumos ir tikai viens rekvizīts – nomas maksas summa, kur abas puses ir ieinteresētas gūt labumu no dzīvokļu īpašniekiem – viena lielāku konta apsaimniekošanas procentu no lielākas summas, otrie – lielāku nomas maksu.

  18. Zemes nod. taču nebūs mazāks par nomas maksu, tad, kāda jēga no izpirkšanas? Tieši lielāki izdevumi un darba došana mērniekiem, juristiem. Kā tad daudzstāvenēs rēķinās izpirkumu, dalot vai reizinot ar stāvu skaitu? Manuprāt, nevajadzīgs pasākums, jo īpašnieki tāpat neko neietaupīs.

  19. Pirmkārt kaut kad pagātnē (laikam vēl padomju laikā) ir radīti idiotiski zemes plāni, kas ir “piešūti” konkrētai mājai. Piem. ir paliels četrkantīgs laukums, kura katrai malai piekļaujas atsevišķa māja (4gab). Jautājums, KĀPĒC gandrīz viss šis laukums ir “piešūts 1 mājai, bet ne sadalīts uz 4 mājām??? Piebidīšu, ka šajā laukumā aug tikai zāle.

  20. Atpērkot zemi, jāatskaita tā summiņa, ko jau līdz šim saņēmis šīs “zems īpašnieks’, pieskaitot tos izdevumus, ko viņa vietā ieguldījuši iedzīvotāji uz viņa zemes platības. Turklāt jāmaksā būtu ne par piespiesto platību, bet par tikai eksistenciāli nepieciešamo (ceļi šajā teritorijā nebūtu jāatmaksā – to var atlīdzināt vai nu valsts vai pašvaldība, vai bijušais īpašnieks.

  21. Taatad shajos namos dziivo ap 10% no valsts iedziivotaajiem, zemes cena ir nosaukta.Situaacija izveidojusies valsts politikas rezultaataa. Ljodzoties ar Parex izgruuda miljardu. Normaals risinaajums redzams tikai viens – nacionalizeet sho zemi un paardot ar daliito maksaajumu uz gadiem 20 daudzdziivoklju namu dziivoklju iipashniekiem.

    • Tā zemes piespiedu privatizācija jau arī ir nacionalizācija, tikai ar kompensāciju (diezgan trūcīgu, kā izskatās) zemes īpašniekam. Tiesiski jau zemes īpašums zem daudzdzīvokļu mājām, ko padomju laikā atņēma īpašniekiem, ir daudz leģitīmāks nekā īpašums uz dzīvokļiem šajās daudzdzīvokļu mājās. Īstenībā šīs mājas varētu uztvert arī kā nelikumīgu celtniecību uz kādam piederošas zemes, jo šī celtniecība ir notikusi bez īpašnieka atļaujas. Faktiski mājas īpašniekam būtu jāsamaksā zemes īpašniekam pilna tirgus vērtība par šo zemi, nevis tikai kadastrālā vērtība ar pavisam simbolisku koeficientu. 1,18 – nu, kas tas par koeficientu? Faktiski tas nozīmē, ka zemes īpašnieks būs spiests pārdot savu zemi par puscenu. Un kā labā? 80 % no šiem dzīvokļu īpašniekiem ir padomju kolonisti!

  22. Ko jūs nabaga deputātiņi, kuļaties. Likums ar nozieguma smaku un diez vai kāda māja pirks zemi pēc spekulantu sastādītā likuma. Diez vai Rasnača ir lasījis šo likumu. Labāk būtu atdevis atpakaļ saviem kolēģiem no Maksātnespējas administrācijas, gan jau viņi to rakstīja, jo citādi likumprojekts pēc Tieslietu ministrijas rokraksta neizskatās.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (2)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+