Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Ziemāju iespējamā nākotne līdz pavasarim

Foto - Māra BērziņaFoto - Māra Bērziņa

Pēc pagājušā gada bargās ziemas šogad likās, ka rudens uzreiz pāries pavasarī. Zīlītes jau janvāra pēdējā nedēļā sākušas pavasara dziesmu, bet ziemāju lauki, ja prastu runāt, nedziedātu vis – graudaugiem un rapšiem šajā laikā ir jābūt zem sniega piemigušiem līdz pavasarim. Šobrīd katra nedēļa atnes kādu pārstei­gumu.


 

Zeme nav sasalusi

Visas Latvijas teritorijas ziemāju lauku kopējā iezīme ir mazsasalusī vai nesasalusī zeme. Sniega segas biezums krasi atšķiras. Vidzemes, Latgales un daļā Zemgales zem sniega pazuduši ziemas kviešu un rudzu asni. Vietām var nojaust, kur zem sniega mājo labi saaugušie rapši, bet zaļie virs sniega izslējušies stublāji pieder noziedējušām krustziežu nezālēm. Turpretī Kurzemes pusē daļā novadu ziemāju kultūras joprojām viegli atšķiramas, jo sniegi nākuši un gājuši, papildinot uz laukiem izveidojušos dīķus ar ūdeni. Laukos, kuros līdz šim laikam izveidojušās liekā ūdens lāmas, kultūraugi, visticamāk, līdz pavasarim aizies bojā, jo ūdens nekur nepazūd, tikai veidojas ledus kārtiņa.

Vietās, kur sniega ir maz, vēl ir iespējams izveidoties klasiskai ziemai, kad vispirms sasalst zeme un tad uzsnieg. Turpretī biezais sniegs uz jau tā pārmitrās zemes radīs ziemāju kultūrām izsušanas draudus. Arī labi saaugušos, biezos sējumos biezais sniegs veicinās izsušanu, sniega pelējuma veidošanos, sakņu puvju attīstību pavasarī. Rudenī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, apsekojot ziemāju graudaugu platības, konstatēja tikai dažus procentus lapu un sakņu slimību izplatības, kas ziemošanu neietekmēs. Arī rapši ziemo līdzīgi kā iepriekšējos gados.

 

Ja būs daudz sniega

Pašlaik sniegs tiešus draudus nerada, jo ir normāla dabas parādība, bet, turpinoties atkušņiem ar nokrišņiem lietus veidā, sniegs sablīvēsies, veidosies ledus garoza, zeme tā arī nesasals. Jācer, ka piepildīsies tā meteorologu prognoze, kas turpmākai ziemai pārāk lielu salu nesola, jo pagājušajā ziemā daļa sējumu gāja bojā no sala, kas sasaldēja februāra vidū nokust paspējušos laukus. Vislabāk laukiem patiktu pakāpeniska sala iestāšanās. Tad, apsedzoties ar sniegu, pārziemošana veiktos labi. Šobrīd, ņemot vērā Latvijā ļoti atšķirīgos laika ap­stākļus un vēl atšķirīgāko lauku stāvokli, jo nāk klāt agrotehniskie faktori, ziemāji var paspēt gan izsust, gan apsalt, gan priecēt saimniekus ar spirgtu zaļumu pavasarī.

 

Dzīvnieki ziemāju laukos

Līdzšinējā ziema nerada problēmas ar pārtiku meža dzīvniekiem, bet, lai dažādotu savu ēdienkarti, tie ir pietiekami bieži viesi gan graudaugu, gan ziemas rapšu laukos. Dzīvnieki neiznīcina augšanas punktu, pavasarī augi ataug, bet raža ir stipri samazināta. Te nelīdzēs arī agri dotais virsmēslojums, kas ziemas novājinātiem augiem būs nepieciešams. Ieilgušais rudens lika augiem pārtērēt barības krājumus, daļa stiprajās lietavās aizskalojās no saknītēm. Pavasarī pirms mēslojuma izsējas gan jāpārliecinās par sējumu veselību. Sevišķi mānīgi mēdz izskatīties rapši – zaļu lapu rozete, bet sakne pilnībā nopuvusi, vai arī lauks izskatās slikti, bet saknes dzīvas. Arī graudaugu ceru ar brūnu, atmirušu augšanas punktu neviens mēslojums neatdzīvinās.

Šobrīd situācija ziemāju laukos nav rudens ražu apdraudoša, bet līdz aprīlim, kad īsti būs novērtējama zaļo un panīkušo platību attiecība, vēl nāksies pārciest ne vienu vien ziemas un agrā pavasara kaprīzi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+