Ekonomika
Bizness

Ziemas dīzeļdegvielu vasarā aizliegs 16

Foto – Shutterstock

Par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) beidzot secinājusi, ka pašreizējā situācija degvielas tirgū, kas ļauj arī vasarā pārdot arktisko dīzeļdegvielu, ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās. “Latvijas Avīzē” uzmanību šai ačgārnajai situ­ācijai vērsām šā gada 24. marta publikācijā “Šovasar brauks ar arktisko degvielu”, žurnāls “Agrotops” par dīzeļdegvielas ietekmi uz dzinēju kvalitāti vēstīja šā gada jūnija numurā rakstā “Detaļas dilst, sūkņi bojājas. Vai vainīga degviela?”.

Arktiskā jeb ziemas degviela palielina arī siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas, dod iespēju papildu pelnīt tirgotājiem un pēc ekspertu pētījumiem – bojā spēkratu detaļas. Pirms divarpus gadiem MK noteikumos atstātais caurums – ļaut arī vasarā izmantot ziemas dīzeļdegvielu (bez 5% biodīzeļa pievienošanas) – radījis situāciju, ka 2016. gadā pavisam pārdotas vien 78 000 tonnas dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu – gandrīz par 80% mazāk nekā 2015. gadā, kad pārdeva 346 000 tonnu dīzeļdegvielas ar biodegvielas piejaukumu. No 2016. gadā Latvijā pārdotās dīzeļdegvielas daudzuma vien 9% bija ar MK noteikumos prasīto biodīzeļa piedevu. Pērn autobraucēji un lauksaimnieki, pērkot ziemas dīzeļdegvielu vasarā un rudenī, pārmaksājuši vismaz septiņus miljonus eiro, secināts Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijā. Izveidojusies jauna situācija, kad, piemēram, lauksaimnieki spēkratos ziemas dīzeļdegvielas ietekmi uz dzinējiem neitralizē ar piedevu. Protams, tie ir vēl papildu naudas izdevumi.

EM vēsta par Ministru kabineta lēmumu par labojumiem vairākos MK noteikumos, lai nodrošinātu, ka no 2018. gada periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst pārdot tikai, pievienojot biodegvielu vismaz 4,5 – 5% apjomā.

Jaunā biodegvielas obligātā piejaukuma piemērošanas kārtība attiekšoties tikai uz komersantiem, kuri dīzeļdegvielu laidīs brīvā apgrozībā, nododot to patēriņam no akcīzes preču noliktavām vai realizēs no vairumtirdzniecības noliktavām.

Tātad mazumtirdzniecības tirgotājiem, kam tūlīt pēc ziemas perioda beigām nebūs jāizsūknē arktiskā dīzeļdegviela no degvielas uzpildes staciju degvielas tvertnēm un tiks atļauta šādas dīzeļdegvielas tirdzniecība, līdz tvertnes tiks iztukšotas.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka pārdot varēs ar hidroattīrīšanas paņēmienu iegūtu parafinizētu augu izcelsmes dīzeļdegvielu (sekmējot Eiropas Savienības Pilot lietas Nr. 6948/14/ENER risināšanu). Tas nozīmē, ka par atjaunojamo komponentu dīzeļdegvielai atzīs SIA “Neste Latvija” pārdoto produktu, kura sastāvā 15% īpatsvaru veido hidrogenētā augu eļļa.

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, ko rada transports, Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka no atjaunojamiem energoresursiem (AER) ražotas enerģijas īpatsvars transportā 2020. gadā ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transporta sektorā (AER 10% mērķis). Kā minēts iepriekš, Latvijā biodegvielu tērē aizvien mazāk, radot risku, ka valsts līdz 2020. gadam nesasniegs AER 10% mērķi. Jaunākie statistikas dati liecina, ka no AER saražotas enerģijas īpatsvars transporta galapatēriņā 2015. gadā bija 3,9% (salīdzinājumam 2014. gadā AER īpatsvars bija 4,08%), no kuriem biodegviela veidoja 2,3%, savukārt elektroenerģija – 1,6% īpatsvaru.

LA.lv