Pasaulē
Eiropa

Ziemeļīrijas robeža – grūtākais jautājums 1


Plakāts ceļmalā pie Killīnas ciema, Olsteras provincē Ziemeļīrijā netālu no robežas ar Īriju, aicina pēc breksita neatgriezties pie stingrās robežkontroles.
Plakāts ceļmalā pie Killīnas ciema, Olsteras provincē Ziemeļīrijā netālu no robežas ar Īriju, aicina pēc breksita neatgriezties pie stingrās robežkontroles.
Foto – EPA/LETA

Ziemeļīrijas iespējamā atrašanās ES Muitas zonā Apvienotajā Karalistē tiek uztverta kā konstitucionāls pārkāpums un ekonomiskais vandalisms.

Šajā nedēļā izskanējušās ziņas par to, ka Lielbritānija ir piekritusi samaksāt Eiropas Savienībai (ES) 45 – 55 miljardu eiro “šķiršanās rēķinu”, liecina – attiecībā uz finansiālo jautājumu breksita sarunās, visticamāk, ir panākts zināms progress. Un arī ES sarunvedējs Mišels Barnjē izteicis cerību līdz decembra samitam vienoties par konkrētu summu.

Taču, lai uzsāktu nākamā posma sarunas par tirdzniecības līgumu, vēl jāatrisina robežjautājums starp Ziemeļīriju un Īriju, kas, izskatās, būs visgrūtākais.

Īrijas valdība jau iepriekš paudusi savu nostāju, ka būtiskākais ir tas, lai Lielbritānija vismaz apņemtos nodrošināt, ka netiek atjaunota “cietā” robeža un tiek aizsargāta Īrijas ekonomika. Jāņem vērā arī politiskais aspekts – šobrīd pastāvošā atvērtā robeža bija nozīmīgs faktors miera procesā, kas palīdzēja izbeigt konfliktu starp republikāņiem un lojālistiem Ziemeļīrijā. Pastāv bažas, ka robežkontroles atjaunošana varētu atjaunot spriedzi starp šīm abām kopienām.

Britu valdība līdz šim nav nākusi klajā ar detalizētu plānu par robežjautājuma risināšanu un spriedze starp Dublinu un Londonu šajā jautājumā tikai pieaug.

Breksita sarunās šomēnes izskanēja aicinājums Lielbritānijai nodrošināt Ziemeļīrijas palikšanu bloka vienotajā tirgū, lai nepieļautu robežkontroles atjaunošanu ar Īriju. Īrijas un ES amatpersonas apgalvo, ka labākais veids, kā izvairīties no “cietās robežas”, kas ietvert pasu un muitas kontroli, ir saglabāt vienādus noteikumus robežas ziemeļu un dienvidu pusē.

Ja Ziemeļīrija pēc breksita paliktu ES tirdzniecības sistēmā, nodrošinot, ka starp to un Īrijas Republiku nerodas regulējuma atšķirības starp iekšējā tirgus un muitas savienības noteikumiem, tā iegūtu īpašu ekonomisko stāvokli un nonāktu citādākā pozīcijā nekā pārējā Apvienotā Karaliste. Šajā gadījumā Īrijas salā robežas starp dienvidiem un ziemeļiem nebūtu, taču Īrijas jūra faktiski pārvērstos par Lielbritānijas iekšējo robežu. Nāktos ieviest preču muitas kontroli ostās un lidostās starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Britu valdība un Demokrātisko unionistu partija (DUP) šo ideju jau noraidījusi un partijas vadītāja Arlēne Fostere ES līderiem nosūtījusi vēstules ar ziņu, ka tas nevar notikt, bet pašā Ziemeļīrijā šajā jautājumā nav vienprātīgas nostājas.

Ziemeļīrijas asamblejas deputāts Jans Peislijs uzskata, ka uz robežas neizbēgami būs būtiskas pārmaiņas, bet robežas novirzīšana uz jūru būtu konstitucionāls pārkāpums. Savukārt deputāte Diāna Dodsa apgalvoja, ka Ziemeļ­īrijas atgriešana no Lielbritānijas būtu “ekonomiskā vandalisma akts”. Viņa norādīja, ka Ziemeļ­īrija muitas savienību un vienoto tirgu pametīs kopā ar Lielbritāniju, piebilstot, ka pretējā gadījumā tiks apdraudētas darba vietas un izaugsme.

Asamblejas deputāts Čārlzs Tannoks, kurš savulaik bija aktīvs breksita pretinieks, ierosinājis – lai izlemtu, vai Ziemeļīrijai palikt ES muitas savienībā un vienotajā tirgū vai ne, būtu nepieciešams organizēt referendumu.

Īrija ir ieņēmusi stingru nostāju attiecībā uz muitas noteikumu saskaņošanu abās robežas pusēs. Īrijas premjers Leo Varadkars norādīja, ka šobrīd atteikšanos no “cietās robežas” atbalsta visas ES dalībval­stis, kā arī paziņoja, ka pat tad, ja citu Eiropas valstu vadītāju nostāja mainītos, viņš neatkāpsies. “Mēs šobrīd neesam pakļauti jebkādam spiedienam, kas mēģinātu mīkstināt mūsu nostāju. Tomēr es neesmu tik naivs, lai domātu, ka tas nevar notikt,” sacīja valdības vadītājs.

Uz parlamenta deputātu prasību garantēt, ka breksita sarunu otrā fāze nesāksies, pirms netiks atrisināts Ziemeļīrijas robežas jautājums, premjers atbildēja, ka pagaidām neredz nepieciešamību izmantot Īrijas veto tiesības, lai bloķētu sarunu virzību.

Britu starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss šonedēļ paziņoja, ka, viņaprāt, Lielbritānija nevarēs atrisināt robežas jautājumu, pirms tā nebūs vienojusies ar ES par tirdzniecības līgumu. Viņš pauda uzskatu, ka būtu grūti šo jautājumu atrisināt, kamēr nav skaidrs, kādas būs ES un Lielbritānijas attiecības pēc breksita.

LA.lv