Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. februāris, 2015
Drukāt

ZM: Piena cenu kritums maksimumu sasniegs martā, nozare var rēķināties ar 43 miljoniem eiro (9)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Piena iepirkuma cenas kritums maksimumu varētu sasniegt martā, taču pēc tam prognozējams cenas kāpums. Savukārt piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, šodien biedrības “Zemnieku saeima” piena grupas sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

“Novembrī un decembrī bija vērojams minimāls cenas kāpums, sasniedzot 24 centus par kilogramu piena, taču iepircēju janvāra prognoze liecina, ka cena atkal samazināsies līdz 23 centiem. Faktisko janvāra cenu redzēsim pēc 10.februāra, kad iepircēji būs paziņojuši savas cenas. Kopumā 2014.gada vidējā piena iepirkuma cena bijusi 29 centi,” sacīja eksperte.

Viņa arī norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par situāciju tirgū zemākās piena iepirkuma cenas gaidāmas martā, kas būs attiecināms ne tikai uz Latviju, bet kopumā arī uz Eiropas Savienību (ES). Pēc šī krituma sāksies ilgi gaidītais iepirkuma cenu kāpums, tomēr tas nebūs straujš.

Vidējā piena iepirkuma cena ES tirgū patlaban ir 34 centi par kilogramu, un tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam vidējās cenas pieaugums sasniegs tikai 35 centu rādītāju, kas skaidrojams ar strauju piena ražošanas palielināšanos, kas gaidāma pēc kvotu sistēmas atcelšanas šā gada 1.aprīlī.

Vienlaikus EK prognozē ievērojamu pieaugumu pēc piena produkcijas turpmākajos gados. Pieprasījums pēc piena gadā ir ap 120 miljoniem tonnu, kamēr piedāvājums nesasniedzot par 100 miljonus tonnu.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka lielākais potenciāls piena ražošanā ir ES ziemeļu reģions, kur esot mazākās ražošanas izmaksas. Kā lielākās piena piegādātājas minētas Vācija, Francija, Polija, Nīderlande, Lielbritānija. Savukārt Latvija, kā arī Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija un Austrija ierindota vidējā valstu blokā, kur neprognozē būtisku piena ražošanas apjomu pieaugumu. Latvijai EK prognozē nelielu – apmēram 0,1 miljons tonnu piena – pieaugumu gadā.

Tikmēr Latvijas piensaimniecībām saistībā ar sarežģīto situāciju tirgū šogad paredzēts ievērojams valsts atbalsts dažādu subsīdiju veidā.

Kopumā piensaimniecībām šogad plānots atvēlēt vairāk nekā 43 miljonus eiro, no kuriem ciltsdarbam būs 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,7 miljoni – ES atbalsts.

Kā ziņots, 23.janvārī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja, ka EK patlaban netiek plānots papildu atbalsts piensaimniecības nozarei saistībā ar zaudējumiem Krievijas embargo dēļ, jo pastāv atšķirīga izpratne par krīzes jēdzienu šajā nozarē.

Tāpat viņš norādīja, ka, sākot ar 1.janvāri, piensaimniekiem ir iespēja saņemt valsts atbalstu ciltsdarbam par slaucamajām govīm 21 500 325 eiro apmērā. Par govi, kurai izslaukums ir līdz 7000 kilogramiem, maksā 189,70 eiro, bet par govi, kurai izslaukums ir virs 7000 kilogramiem, – 229,24 eiro.

Tāpat piensaimniekiem pienākas valsts atbalsts subsīdiju veidā par vairāk nekā 1,85 miljoniem eiro, kas paredzēts produktivitātes kontrolei.

Turklāt, sākot ar šo gadu, arī tiešmaksājumu ietvaros tiks maksāts atbalsts par slaucamām govīm. Aptuvenā likme par dzīvnieku šogad ir 147 eiro, bet 2016.gadā – 167 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. man trikata no 1feb. par 1 lpiena maksa 0,163 centi kāds murgs par 0,240 centiem

  2. Žēl kad mēs paši sevi esam iznīcinājuši bez kara,paldies mums jāsaka ES un mūsu ierēdņiem kas kalpoja ES un centās laukus iznīcināt.
    Nebūs lauki ,nebūs cilvēku nejau mūs pabaros dator tārpi un pilsētnieki.
    Lai kaķi izaudzinātu vaig 1,5gadi tad peles nedancos pa galdu,izaudzināt govi lai viņa ražotu vaig trīs gadi un darba darītāju vismaz 20gadus un mēs esam LATVIJU atsvieduši par 20gadiem atpakaļ.
    Arī laukos vajag izglītotu tautu nevis ar 5-8klašu izglītību nopīpējušos jauniešus.

  3. sankciju dēļ cenas krītas, bet Krievijas pirktspējas zuduma dēļ. Sankcijas tikai paāytrināja šo procesu, bez visām sankcijām būtu zemas canas, varbūt gan tikai mazliet vēlāk un ne tik strauji.

  4. ieguvums no ES,visa rūpniecība un lauksaimniecība iznīcināta

  5. jau paris gadus atpakal Italijaa, kur arii zemnieki ir neapmierinati ar piena iepirkuma cenaam, kadaa saimnieciibaa bija izdomajusi iegadaties piena pardosanas automatu, kur katrs pats vareja aizbraukt pec svaiga, visam sanitarajaam normaam atbilstosa piena uz zemnieku saimniecibu, iemest aparaataa naudinu un iepildiit sev traukaa (tas laikam bija pudeleem paredzets automats) svaigu pienu. Cena bij, ja nemaldos, 1 eiro litraa – leetaak kaa veikalaa, bet daudz vairaak nekaa iepirkuma cena.

  6. Jā, aizmirsu piebilst par tiem skaistajiem skaitļiem, ko gudri runā ierēdne. Mums par kg piena iepircēji maksā 20 centus, nez kur tie 24 centi radušies. Laikam no Rīgas gaiteņiem skaidrāk redzams, nekā zemniekam savā makā…

  7. Tos ES 7,7 miljonus eiro jau solīja izmaksāt decembrī! Joprojām piensaimnieki ik dienu zaudē krietnu naudas summu. Un tikai tāpēc, ka kādam šķita šiki noteikt Krievijai sankcijas. Cieš ne jau tie, kas noteica sankcijas, bet tā tautas daļa, kas smagi strādā, lai pabarotu sevi un savu ģimeni. Rakstā skaisti izskatās tie skaitļi un solījumi, bet ne jau visu govju īpašnieki saņems šo atbalstu – tiks lielajiem, kuriem ir lielāks skaits dzīvnieku un lobiji tur augšā. Lai jau tiek, tikai tad vajag godīgi pateikt un uzrakstīt, nevis lielīties ar miljoniem, kurus izdalot uz tām govīm, nesanāk nemaz tik daudz, lai varētu nopelnīt. Metiet mieru cilvēki tai lauksaimniecībai, jo tur ir tikai darbs, kreņķi un neziņa par nākotni, daudz vieglāk sēdēt par ierēdni, gudri runāt un apsmaidīt tos, kuri naudu pelna ar darbu.

  8. mjā , un Jēkabpils PK maksā tik17 centus

  9. un veikalu cenas paliks tādas pašas un barosim torgašus un citus nahvostņikus?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+