Latvijā
Kriminālziņas

Zog letes abās pusēs: 70% zagļu – veikalu darbinieki 16

Foto – Shutterstock

Gada sākumā Rīgas centrā piedzīvots apģērbu veikalu apzagšanas vilnis – aptīrīti vairāki apģērbu veikali, informē Valsts policijas (VP) pārstāve Gita Gžibovska. Likumsargiem zagļu bandu izdevies notvert, un kopš tā laika apģērbu zādzību skaits galvaspilsētas centra veikalos esot mazinājies. Pēc VP Rīgas centra policijas iecirkņa pārstāvju sacītā, pārsvarā veikalos zog pārtiku un alkoholu, apģērbu zādzības neesot tik izplatītas. Tikmēr apģērbu veikalu darbinieku un apsargu novērojumi uzrāda citu ainu – drēbes un aksesuārus zog daudz. Turklāt to dara ne vien klienti, bet arī veikalu darbinieki. Ir pamats domāt, ka likumsargi tiek iesaistīti vien atsevišķos zādzību gadījumos – ilgās un bieži vien nerezultatīvās procedūras dēļ veikalnieki ar garnadžiem cīnās pašu spēkiem.

 

Atvelk no algas

Vairāki uzrunātie apģērbu veikalu oficiālie pārstāvji atsakās izpaust informāciju par zādzību apmēriem. Daži sākotnēji sarunai piekrīt, vēlāk pārdomā, atrunājoties ar komercnoslēpumu. Atklātāki ir bijušie vai esošie veikalu pārdevēji, kuri par to runā ar nosacījumu, ka paliek anonīmi. Drosmīgākie pat atklāj, ka zaguši arī paši.

Reinis pirms pāris gadiem īsu laiku strādājis apģērbu veikalā “Apranga”. “Pie rokas nevienu nepieķēru, bet inventarizācijās konstatētie zaudējumi acīmredzot bija lieli. Cik tiku informēts, uzņēmums bija noteicis kaut kādu pieļaujamo summu, ko pusgada laikā drīkst izzagt no veikala. Ja tā tika pārsniegta, sāka atvilkt no darbinieku algām,” stāsta Reinis. Viņam tas bijis tikai pagaidu darbs un tā pret to arī izturējies – neinteresējies ne par drošību, ne zādzību apmēriem, ne pārējo. Pašam atvilkšana no algas netrāpījās, bet citi kolēģi bijuši ar to ļoti neapmierināti.

Sandra dažādos apģērbu veikalos strādā jau piecus gadus. Viņa apstiprina – nav tāda mēneša, kad iztiktu bez zādzībām. Izplatīta prakse ir veikalā noteikta konkrēta mēneša “nozogamā” summa, ko nepārsniedzot viss ir kārtībā. Ja nozagts vairāk, sāk atvilkt no algas. Sandrai zināms, ka atsevišķos veikalos darbojas arī darbinieku motivācijas sistēma – ja nozagtās mantas vērtība ir mazāka par “pieļaujamo”, nosargātā prece naudas izteiksmē tiek sadalīta piemaksās darbiniekiem. Kā veikali nosaka summu, kurā zagļi ik mēnesi var iekļauties? To aprēķinot pēc konkrētas formulas, kas katrā veikalā, visticamāk, esot atšķirīga, tomēr galvenie elementi tajā ir ietirgotā summa un nozagto preču pašizmaksas vērtība. Cik zina stāstīt Sandra, zīmolu veikalā, ja mēnesī ietirgoti 40 000 eiro, pieļaujamā nozogamā summa esot 200 – 300 eiro. Izklausās maz, taču tā esot preču pašizmaksa, nevis cena, ko redzam uz cenu zīmēm.

“Lielajos apģērbu veikalos, kur ir tiešām ievērojams apgrozījums, inventarizācijas rezultāti visbiežāk algu neietekmē, jo tur zādzības ir tādos apmēros, ka pie tādas sistēmas darbiniekiem būtu jāpaliek vispār bez darba samaksas,” skaidro Sandra, uzsverot, ka zādzības apģērbu veikalos, viņasprāt, ir milzīga problēma.

 

Pilnas kabatas pīkstuļiem

“Zog šausmīgi, nenormāli. Īpaši izpārdošanās, kad ir milzīgs cilvēku pieplūdums,” stāsta Aija, kas pirms nepilna gada strādājusi veikalā “Zara”. Lai gan pusgada laikā, kamēr Aija bija tā darbiniece, neviena inventarizācija veikalā neesot notikusi, par zādzību apmēriem liecinājuši bojātie preču magnētiskie pretzagļu pīkstuļi, kas masveidā atrasti sabāzti tirdzniecībā esošo drēbju kabatās. Reiz kādā somā tādi atradušies veseli deviņi. Tātad vienā piegājienā nozagtas deviņas preces. “Kādu laiku mums katra diena bija jāsāk, pārmeklējot tirgojamo drēbju kabatas un pierakstot veikala zonas – kur un cik pīkstuļi atrasti,” atminas Aija. Mēneša laikā varēts atrast līdz 70 atvērtu vai bojātu un pamestu šo drošības ierīču. Taču arī tas vēl neliecinot par patieso nozagto preču apmēru, jo netrūkst zagļu, kas praktizē tā saucamo folijas maisu metodi, kad preci no veikala iznes ar visiem magnētiskajiem pīkstuļiem, ievietojot speciālos maisos jeb somās, kas tos padara neuztveramus signalizācijai. “Darbiniekiem tika organizētas apmācības, kurās skaidro nevis kā labāk apkalpot klientu, bet gan kā novērst zagšanu. Toreiz mums teica, ka zogot katrs piektais pircējs,” atminas Aija. Tomēr reti realitātē gadījies kādu zagli pieķert, jo haosā, kas valdījis veikalā, izkontrolēt kaut ko esot ļoti grūti. Darbinieku algu zādzību apmērs gan neesot ietekmējis.

 

Zagšanas modē – bezkaunība

Zogot visdažādākā vecuma un dzimuma pārstāvji, sākot no pusaudžiem, beidzot ar vecām tantiņām, sākot ar profesionāliem zagļiem vai narkomāniem un beidzot ar iereibušiem tūristiem, kas nolēmuši tā izklaidēties – novērojusi Sandra. Viņai spilgti iespiedies atmiņā kāds zagļu tandēms – 50 gadus veca sieviete kopā ar savu 70 – 80 gadus veco māti. Reiz profesionāla zagle no Igaunijas, kas jau bijusi meklēšanā citās valstīs, apzagusi veikalu divas dienas pēc kārtas. “Viņa bija ļoti skaista, kopta un labi ģērbta sieviete. Runājot skatījās acīs, bija pārliecināta un izsmalcināta arī komunikācijā. Bet izrādās – zagle,” atceras Sandra.

Veikalu apsargi stāsta, ka zagli var censties atpazīt pēc kustības, komunikācijas veida, acu kontakta u. tml. Šim nolūkam izstrādātas pat īpašas apmācību programmas veikalu darbiniekiem. Novecojis ir priekšstats, ka zaglis ļoti slēpjas un ir piesardzīgs. “Šobrīd zagšanā modē ir bezkaunība. Jo bezkaunīgāk, jo labāk. Piemēram, paķer preci un ātri skrien prom. Vai arī vienkārši angļu mierā zagto iekrāmē somā,” stāsta apsardzes kompānijas “Grifs AG” pārstāvis Uģis Začs.

Bruņojumā pret veikalu zagļiem arvien jāmeklē jauni veidi, kā preci tomēr nosargāt. Piemēram, daudzviet jau ieviesti folijas somu atpazinēji. Folijas somas esot ļoti aktuāls zagšanas instruments. Izplatīta esot arī pīkstuļu bojāšana un atvēršana. Tos mēdzot gan karsēt ar atklātu liesmu, gan lauzt, gan atvērt, izmantojot tam paredzētu aprīkojumu. “Savulaik paziņas teica, ka tirgū pīkstuļu noņēmēju var nopirkt par 30 latiem (42,69 eiro). Gan jau arī šodien tādus var nopirkt internetā,” spriež pārdevēja San­dra. Kā pārliecinājos, ārvalstu interneta veikalos šādas iekārtas var nopirkt par cenu, sākot no 4 eiro.

 

Vieglāk ir neziņot

U. Začs norāda, ka tas, cik bieži izvēlas ziņot vai neziņot policijai par zādzību gadījumiem, esot atkarīgs no katra uzņēmuma nostājas. Esot tādi, kas ziņo par katru gadījumu, bet liela daļa zādzību gadījumus cenšas atrisināt bez policijas iesaistīšanas – lūdzot preci atdot vai liekot par to samaksāt. “Saucot policiju, seko diezgan sarežģīts process – jātaisa veikala plāns, precīzi jāapraksta notikušais, jāiet uz atpazīšanu utt. Tāpēc daudzi izvēlas to nedarīt,” atklāj Sandra. Tomēr viņa atzīst, ka pareizāk būtu to tomēr darīt ik reizi, jo tad zagļiem šie sīko zādzību gadījumi uzkrājas un viņus var saukt pie atbildības. Tam piekrīt arī U. Začs, norādot, ka tas likumpārkāpējiem neļautu pierast pie domas, ka nekas jau tāpat nebūs. Daudziem zagļiem kabatā jau esot sagatavota nauda, ar ko pieķeršanas gadījumā samaksāt un tikt sveikā. “Tā viņiem tāda laimes spēle – varbūt tomēr izdodas ietaupīt,” uzsver Začs.

 

70% zagļu – veikalu darbinieki

U. Začs nenoliedz – gan zādzības, gan mēģinājumi zagt apģērbu veikalos notiek daudz: “Taču gan mūsu pētījumi, gan starptautiskā prakse liecina, ka veikalu īpašniekiem aptuveni 60 – 70% nodarīto zudumu rada iekšējās jeb pašu darbinieku zādzības, bet 30 – 40% – klientu zādzības.”

Veikalu darbinieki iekšējo zādzību izplatību skaidro ar to, ka pamatā veikalos strādā jauni cilvēki, kam tā ir tikai pagaidu darbavieta. Tāpat izskan viedoklis, ka tāda ir cilvēka daba – neatteikties no iespējas iegūt sev kādu labumu. “Ir bijuši gadījumi, kad darbinieki sarunā – paņemam katrs pa kurpju pārim un to summu, kas pārsniegs pieļaujamo, sadalīsim uz visiem,” saka San­dra. Reinis atzīstas, ka arī pats šo to nospēris. Zinājis konkrētas zonas, kuras videonovērošanas kameru objektīvi nesasniedz. “Kāpēc neizmantot izdevību, tur tāpat visi darbinieki zaga,” nosaka jaunietis.

 

Jāpasargā no iespējas zagt

“Veicot drošības auditus uzņēmumos, atklājam nepilnības, kas rada labvēlīgu augsni zādzībām. Piemēram, veikals piedāvā darbiniekiem ar 90% atlaidi nopirkt preces ar defektiem, nu, teiksim, kreklu ar iztrūkušu pogu. Diemžēl šāds apstāklis motivē darbiniekus pašus noraut krekliem pogas vai kā citādi nedaudz iebojāt preci, lai pie tās tiktu pa lēto,” skaidro apsardzes kompānijas pārstāvis. Darbiniekiem ir piekļuve veikala informācijai – zina laikus, rutīnas, nianses, kas viņiem dod iespēju labāk izplānot zādzību, lai tā paliktu nepamanīta. Reizēm pārdevējs piepalīdzot veikalu apzagt arī saviem draugiem vai tuviniekiem, piesedzot vai kā veikala darbinieks pieverot acis.

Tāpēc esot maksimāli jānovērš iespēja vai vēlme kaut ko nozagt jeb, kā saka U. Začs, jāpasargā cilvēks no iespējas zagt. Piemēram, likt darbiniekiem, ejot mājās, kameru redzamības zonā izkrāmēt savas somas. Šāda rutīna daudz ko atrisinot. Vēl efektīva esot prakse, kad visi darbinieki tiek informēti, ka jebkuras darbdienas beigās var negaidot ierasties apsardze un pārbaudīt personiskās mantas. Aija atceras, ka, strādājot veikalā “Zara”, katras darba dienas beigās darbinieki tika pārbaudīti. Dažas kolēģes tik un tā centušās apzagt veikalu, iznesot preci no veikala pusdienlaika pārtraukumā, bet pieķertas.

 

Metodes, ko zagļi izmanto apģērbu veikalos

* Darbojas tandēmā. Izmantojot situāciju, kad pārdevējs atrodas otrā veikala galā, viens pircējs garderobē ienes daudz drēbju, daļu tur atstājot. Viņam iznākot no pielaikošanas kabīnes, tajā ieiet pārinieks ar mugursomu, kurš pārdevēja klātbūtnē pielaikošanai paņēmis tikai vienu apģērba gabalu, ko pēc tam arī atdod atpakaļ. Tikmēr savā somā viņš sakrāmējis iepriekš ģērbtuvē atstāto apģērbu.

* Vairāku dienu operācija. Zaglis ierodas veikalā, izvērtē situāciju, noņem drēbēm pīkstuļus, bet nozog preci nākamajā dienā vai atsūta tai pakaļ kādu citu.

* Divi vienā. Pircējs uzkar uz viena pakaramā divus vienādus apģērba gabalus un dodas uz ģērbtuvi, pēc pielaikošanas plauktā atpakaļ noliek tikai vienu.

* Dedzina vai slāpē. Ar atklātu liesmu karsē magnētiskā pīkstuļa vidu, līdz to izdodas atvērt. Izmanto speciālas iekārtas pīkstuļu noņemšanai. Izmanto folijas somas, kas slāpē preču aizsargmehānismu signālu, ejot cauri drošības vārtiem.

LA.lv