Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. decembris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Zolīte jāievieš visās skolās (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Aizrautīgi cilvēki vāc parakstus, lai kā obligātu disciplīnu mācību ie­stādēs pasniegtu zolīti, tāpat kā japāņu bērni apgūst sumo cīņu vai mazie azerbaidžāņi – šahu. Idejas pieteicēji nacionālo sporta veidu apzīmē poētiski – kā inteliģentu kāršu spēli ar attīstošo un izglītojošo potenciālu. Atbalstītāji pagaidām ir divi, bet tev ir trešā roka, lai parakstītos par!

Pēc teiksmas, mītiskās spēles pirmo partiju izspēlējuši zoles dievs Kodējs ar debesu visvarenajiem Pērkonu un Trimpu. Ilgu laiku zolēt pratuši tikai zintnieki, bija nepieciešama Piektā gada revolūcija, lai smadzeņu trenēšanai veselīgā nodarbe izplatītos tautas masās. Okupācijas laikā zole līdzējusi noturēt latvisko pašapziņu, jo nekur citur pasaulē mūsu nacionālo spēli nespēlē.

Itin kā zolīte nav labirints, kur grūti meklēt izeju un viegli apmaldīties. Dēvēsim to par mazās formas kāršu spēli, taču, satiekoties trim masīviem intelektiem, katram galviņa kūp un strādā kā jaudīgs procesors. Nav reti gadījumi, kad uguņošana pie galda tiek pārtraukta ar rīta svīdumu. Cīņas laime var novērsties no lielmeistara, un fortūna uzsmaida iesācējam, kurš zoles maestro atstāj jaņos. Kaut ar astoņiem gājieniem, partijas ir dinamiskas. Tiklab lielais izmīda mazo aizsardzību, tiklab, grimstot plikam dūzim, pats nokļūst dimbā. Zole ir demokrātijas paraugspēle. Lai sāktu sīvu maču, nepieciešams galdiņš, nenospeķota kava un trīs spēlmaņi. Entuziastiem pietiktu ar celmu meža vidū!

Priekšlikums zolēt no bērna kājas nāk kā džo­kers īstā laikā, kad zūdāmies, ka tautiskās vērtības gaist kā dūmi un nav droša pamata, kā integrēt cittautiešus. Cilvēciskais materiāls mums būtu – azartiskā skolu jaunatne, par kuru bieži sūdzamies, ka padsmitgadīgo enerģija aiziet pavisam ne tais sliedēs, kur vajadzētu.

Latvija ir pilnīgi sagatavota spēles ieviešanai skolās. Ir globāla zoles federācija. Sporta veidam ir leģendāri treneri, ilgi spēlējošas, nedziestošas zvaigznes, neuzvarami novadu meistari un vēsturiska mēroga ciema personības. Čempiņi labprāt pasniegs pamatus skolniekiem kaut tāpēc, lai pildītu patukšās kabatas. Skola taču maksā naudu! Skolotāji arī nopelnīs lielāku algu! Eiro par punktu! Jaunieši profesionāļu vadībā izcīnīs skolas aktu zālē Cipariņa titulu. Skenēs kārtis kā lāzers, pedantiski skaitīs acis un izsistās trumpas. Uzmanīsies no jelgavnieka! Zole nozīmē domāšanu, psiholoģiju, atmiņu, ētiku, radošo izaug­smi, turklāt traumatisma procents šajā sporta veidā ir zems. Izcilības no jauno virtuozu vidus sacentīsies Latvijas skolu jaunatnes meistarsacīkstēs Rundāles pilī vai Operas Baltajā namā par Augusta Brigmaņa dāvāto kausu. Aizlaiduši mazuli īsbiksēs uz 1. klasi, pēc 12 gadiem vecāki saņems atpakaļ analītiķi ar grumbām vagotu pieri, izvalbītām acīm uz kātiņiem, ar rokām kā grābekļi – līdz elkoņiem pretinieku asinīs, kurš nepazīst zaudējuma rūgtumu pie kāršu galda. Dienās viņš būs pasaules čempions, jo zolē par tādu kļūs vienīgi letiņš. Varbūt šis pirmklasīgais speciālists daudz saprātīgāk pārdos Citadeles banku nekā tagadējie zoles nepratēji! Ja Izglītības ministrei nepatīk progresīvas domas, tad viņai bezstiķis un demisija.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. tas jau laikam domātks kaut kāds feļetonjoks, bet laikam ne manam prātam saprotams.

    Azartspēles kā obligāts priekšmets nu gan neder. Šahu/ dambreti es vēl saprastu, bet zoli? varbūt tad uzreizi spēļu automātu ienest skolā? : )

  2. fakultatīvo stundu jā, bet ne obligāto!

  3. Vispirms zeku žargons, pēc tam azartspēles, bet jāsāk ar acīti un podkidnoi.
    Reizesrēķinu vairs nevajadzēs, to aizstāj Līcīša programmas.
    Es zolīti spēlēju līdz 4. kursam, pēc tam sapratu cik naiva šī rotaļa, taču dauņiem der visam mūžam.

  4. Tā varētu bū trešā sporta stunda ar prāta spēlēm – bez zolītes arī šahs un dambrete. Tās visas atīsta prāta domāšanu un sakarību atrašanu. Tur varētu pievienot arī novusu.
    Par azartspēlēm – tā var atrast pat visnevainīgākā veidā – kaut vai – nāks vīrietis vai sieviete, mašina no labās vai kreisās puses u.t.t. -liekiet tik naudiņu…

  5. Līcīt, ej ārstējies!!! Tā tik vēl trūka, lai skolā mācītu azartspēles!!! Tās viņi iemācās tāpat.

  6. Prātiņ, nāc mājās! Ja vēl pievienot spaisa tēju gatavošanas un lietošanas stundas, būtu pilna skolēnu debilizācjas programma.,

  7. Jā, jā, zolīte, pokeris, acīte. Un rulete, re kā var varbūtības teoriju apskaidrot. . Tik un tā neko citu izglītības sistēmas normalizēšanai izgudrot nevar.

  8. Jācer,ka IZM speciālisti samainīs vienu no divām sporta 45 minūtēm nedēļā un vienā sporta 45 minūtē rakstīs projektu par sporta tēmu,bet otrā spēlēs zolīti.Tas būtu ļoti savrīgi jauno zolīšmenu audzināšanā,jo,piem.,Pierīgas Sporta spēļu kopvērtējuma (PSRS laika atrauga) uzvarētāju izšķīra tieši, sporta sasniegumu vērtēšanas ziņā,visnozīmīgākais sporta veids-zolīte.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+