Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Žurnāls “Agro Tops” jūlijā

AT_01072014

abonet_pogapirkt_poga

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

Agro Topā jūlijā

Kāpēc lauksaimniecības zemes paliek novārtā?
Vairāk nekā 300 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā dažādu iemeslu dēļ nav apsaimniekoti. Daļa lauku ir pamesti nekopti, daļa aizauguši jau tādā stadijā, ka būtu transformējami par meža zemēm. Rakstā – Latgales reģiona pieredze.

Zemnieks savā akā nespļaus
Zemnieku saimniecība Mežacīruļi Zaļenieku pagastā ir pelnoša daudznozaru saimniecība, kurā veiksmīgi sadarbojas graudkopība, lopkopība, dārzkopība un biogāzes ražošana. Saimnieks Juris Cīrulis arī tikko atzīts par Latvijas Gada lauksaimnieku Baltijas jūras reģionā.

Jaunas prasības profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem
Tuvākajos gados VAAD inspektors saimniecībā ieradīsies ne kā pārbaudītājs un sodītājs, bet gan kā draudzīgs konsultants, kurš kopā ar saimnieku mēģinās rast atbildes, kā labāk ieviest integrētās augu aizsardzības prasības, kas no šā gada 1. janvāra ir obligātas visā Eiropas Savienībā.

Vējauzas – nopietns drauds mūsu laukiem
Šobrīd pavisam droši var apgalvot – vējauzas jau sen vairs nav tikai Zemgales, Dienvidkurzemes un vēl dažu vietu lokāla problēma, kā teica pirms gadiem trīsdesmit. Vējauzu izplatība strauji aptver visu Latviju, un tas ir pamatīgs drauds visiem mūsu lauksaimniekiem.

Kviešu un rapšu šķirņu salīdzinājums Elejā
Latraps demonstrējumu laukos iesētas gan jaunas, gan jau labi zināmas un pārbaudītas ziemas kviešu, ziemas rapšu, alus miežu un lauka pupu šķirnes.

Kritiskie punkti bioloģisko kartupeļu audzēšanā
Prasmes vienmēr pakārtotas zināšanām, un īpaši zinošiem jābūt augkopjiem, strādājot bioloģiskajās saimniecībās. Pieredze liecina, ka kartupeļu audzētājiem šajās saimniecībās tā sauktie kritiskie punkti ir stādīšanas laiks un kaitīgo organismu ierobežošana.

Audzē lucernu pārstrādei granulās
Dobeles novada Penkules pagasta z/s Mazbaldonas kopš 1992. gada graudus audzē brāļi Ainārs un Dainis Meieri. Daļā pavasari nesagaidījušo ziemāju lauku viņi šogad iesēja lucernu. Tajos pirmais pļāvums paredzams jūlija pirmajā nedēļā vai pat mazliet agrāk.

Precīzi noregulēts smidzinātājs nav ierēdņa iegriba
ES lauksaimnieku mērķis ir saražot drošu un kvalitatīvu produkciju, izmantojot efektīvas un ilgtspējīgas saimniekošanas metodes. To iespējams sasniegt, ja produkciju ražo kvalificēts un izglītots personāls ar pieņemtajiem standartiem atbilstošiem instrumentiem. Viens no tiem ir kvalitatīvi izgatavots, rūpīgi pārbaudīts un precīzi noregulēts smidzinātājs.

Elektronika novāc, smalcina un izkrauj
Bez elektronikas šodien nevar iztikt tikpat kā nekur, un arī lopbarības novākšanas kombaini nav izņēmums. Gandrīz visas funkcijas un automātiskie procesi šajās mašīnās tiek vadīti vai kontrolēti ar elektroniskajām shēmām.

Kas jāņem vērā, ēdinot govis?
Dzīvnieku ēdināšanas zinātne nevar būt tikpat precīza kā fizika vai matemātika. To nosaka dzīvo organismu lielā mainība. Lai profesionāli ēdinātu govis, ir jāizprot dzīvnieka uzvedība, jāpārzina gremošanas fizioloģija un bioķīmija.

Aitu vērtēšanas kārtībā izmaiņas
Šajā pārraudzības gadā aitām būs jauna vērtēšanas kārtība, kas paredzēs sertifikātā ierakstīt dzīvnieka izmantošanas mērķi – nobarošanai un kaušanai, gaļas ražošanas saimniecībai vai vaislai šķirnes audzētavā.

Angusiem pietiek tikai ar zāles lopbarību
Angusi var dzīvot ganībās gan vasarā, gan ziemā. Konrāds Hvits ir uzticīgs Dānijā tik iecienītajiem gaļas liellopiem un audzē tos arī šeit. Šobrīd viņam pieder lielākais gaļas liellopu ganāmpulks Latvijā.

Austrijas saimnieki zaļāki un jaunāki
Austrijas lauksaimniekiem, attīstot samērā nelielās ģimenes fermas, izdevies kļūt par Eiropas valsti ar vislielākajām bioloģiskās lauksaimniecības platībām, lielu mazāk labvēlīgo apvidu īpatsvaru, vides aizsardzības programmām un salīdzinoši lielu skaitu jauno lauksaimnieku.

Agrās lai audzē dienvidos
Vēl pirms gadiem desmit z/s Lazdukalni Sidgundā nopietni nodarbojās ar divām nozarēm – cūkkopību un zemeņu audzēšanu, un tieši ar cūkām saistījās visi nākotnes plāni. Taču nu jau daudzus gadus vienīgās naudas pelnītājas Apsīšu ģimenei ir simtiem metru garās zemeņu vagas.

Vīnogu kopšana vasarā
Latvijā vīnoga prasa lielāku kopšanu nekā dienvidos. Vasaras kopšana ietver virkni regulāru paņēmienu, ko dēvē par zaļajām operācijām.

Latvijas tomāti karaļgaldam
Getliņu siltumnīcas ir visai netipiska un neparasta saimniecība. Pirmkārt, tās pieder pašvaldībām; otrkārt, tās ir būvētas speciāli ar nolūku utilizēt lieko siltumu, kas rodas no Getliņu energobloka darbības; treškārt, tās ir pirmās siltumnīcas Latvijā, kas sāka audzēt tomātus nepārtraukti visu gadu ar papildapgaismojumu ziemā.

Vai salātu audzēšana atmaksājas?
Lai gan Latvijā trūkst vietējo tomātu un gurķu, jaunie siltumnīcu celtgribētāji arvien biežāk domā par citu produktu ražošanu. Jau pieredzējušajiem zemniekiem ar puslīdz stabilu noietu šķiet loģiski pievērsties mazāk siltumprasīgām nišas kultūrām, piemēram, salātiem.

 

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+