1215. gada 15. jūnijā 0

Pirms 800 gadiem, 1215. gada 15. jūnijā, sadumpojušies Anglijas aristokrāti piespieda karali Džonu Bezzemi apzīmogot Kenterberijas arhibīskapa sagatavotu dokumentu, kas apstiprināja viņu, kā arī pilsētu un baznīcas privilēģijas un ierobežoja karaļa varu.

Reklāma
Reklāma
Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā
Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”
Ņirgājas par demences pacientiem? Īvāna uzruna protestā šķeļ sabiedrību – vieniem ovācijas, citiem sašutums
Lasīt citas ziņas

Tā bija tā sauktā “Magna Carta” jeb Lielā brīvības harta, kas stājās spēkā 19. jūnijā un ir viens no mūsdienu Lielbritānijas konstitucionālo tiesību avotiem. Hartā karalis apņēmās nelietot pret saviem vasaļiem nelikumīgus arestus, garantēt tiem taisnīgu tiesu un neņemt pārlieku lielas nodevas. Tomēr tālākā vēsture liecina, ka apņemšanās netika pildīta, konflikti turpinājās un pie koriģētas tiesību hartas 1225. gadā nācās atgriezties arī Džona Bezzemja mantiniekam Henrijam III. Turpmāk tā kļuva par angļu karaļnama tradīciju – katrs jaunais monarhs vasaļiem apstiprināja, ka “Magna Carta” ir spēkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.