1215. gada 15. jūnijā 0

Pirms 800 gadiem, 1215. gada 15. jūnijā, sadumpojušies Anglijas aristokrāti piespieda karali Džonu Bezzemi apzīmogot Kenterberijas arhibīskapa sagatavotu dokumentu, kas apstiprināja viņu, kā arī pilsētu un baznīcas privilēģijas un ierobežoja karaļa varu.

Kokteilis
Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro
“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē
Kokteilis
Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami
Lasīt citas ziņas

Tā bija tā sauktā “Magna Carta” jeb Lielā brīvības harta, kas stājās spēkā 19. jūnijā un ir viens no mūsdienu Lielbritānijas konstitucionālo tiesību avotiem. Hartā karalis apņēmās nelietot pret saviem vasaļiem nelikumīgus arestus, garantēt tiem taisnīgu tiesu un neņemt pārlieku lielas nodevas. Tomēr tālākā vēsture liecina, ka apņemšanās netika pildīta, konflikti turpinājās un pie koriģētas tiesību hartas 1225. gadā nācās atgriezties arī Džona Bezzemja mantiniekam Henrijam III. Turpmāk tā kļuva par angļu karaļnama tradīciju – katrs jaunais monarhs vasaļiem apstiprināja, ka “Magna Carta” ir spēkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.