FOTO. Putina lielais 9. maija šovs šoreiz bez tankiem: ārzemju prese pamanījusi detaļas, kas Maskavai varētu nepatikt 0
Dažādi ārvalstu mediji šodien plaši raksta par 9.maija parādi Maskavā. Žurnālistiem garām nav paslīdējušas arī lietas, ko Kremļa pārstāvji labāk gribētu, lai cilvēki nepamana. Apkopojam tēmas, ko ārvalstu mediji šogad īpaši izcēluši parādes kontekstā.
Maskavā Sarkanajā laukumā 9. maijā notika ikgadējā Uzvaras dienas parāde, taču šogad tā bija krietni pieticīgāka nekā ierasts. Kamēr Vladimirs Putins tribīnē runāja par pārliecību, ka Krievija uzvarēs, ārvalstu prese īpaši pamanījusi to, kā pats pasākums atspoguļoja Kremļa bažas: pastiprinātu drošību, Ukrainas dronu draudus un neparasti ierobežotu militārās tehnikas demonstrēšanu.
Viena no spilgtākajām detaļām: Sarkanajā laukumā šogad parādē nebija tanku un smagās militārās tehnikas. “Reuters” raksta, ka
tradicionāli šis pasākums bijis Krievijas militārā spēka vitrīna, bet šoreiz tādas sistēmas kā “Yars” starpkontinentālā ballistiskā raķete un S-500 pretgaisa aizsardzības sistēma tika rādītas nevis pašā parādē, bet ekrānos un valsts televīzijas pārraidēs.
Īpaši ass bija britu tabloīds “The Sun”, kas šo parādi aprakstīja kā pazemojošu atkāpšanos un rakstīja, ka Putins esot fiziski nobijies par savu dzīvību. Rakstā citēts trimdā dzīvojošais Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis, kurš drošības pasākumu pastiprināšanu un parādes samazināšanu saista ne tikai ar kara apstākļiem, bet arī ar Putina personīgajām bailēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis ir tabloīda un opozīcijas politiķa vērtējums, nevis oficiāli apstiprināts fakts.
Drošības tēma šogad caurvija gandrīz visu ārvalstu mediju atspoguļojumu. AP ziņoja, ka parāde notikusi īpaši stingros drošības apstākļos, jo Krievija turpina karu Ukrainā un Maskava bažījas par iespējamiem Ukrainas triecieniem. Reuters arī uzsvēra, ka pasākums norisinājās laikā, kad spēkā bija ASV panākts trīs dienu pamiera režīms, ko publiski atbalstīja gan Krievija, gan Ukraina.
Tikmēr Ukraina par Kremļa nervozitāti pasmējās savā stilā. “The Guardian” rakstīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izdevis ironisku rīkojumu, ar kuru “atļāvis” Maskavā rīkot 9. maija parādi. Rīkojumā bija noteikts, ka Sarkanā laukuma teritorija uz laiku netiks iekļauta Ukrainas ieroču izmantošanas plānos. Šis solis tika uztverts kā sarkastiska atbilde uz Krievijas bažām par dronu draudiem parādes laikā.
Putins savā aptuveni astoņas minūtes ilgajā uzrunā mēģināja sasaistīt pašreizējo karu Ukrainā ar Otrā pasaules kara atmiņu.
“Reuters” raksta, ka Krievijas prezidents runā Krievijas karavīrus attēlojis kā Sarkanās armijas pēctečus un solījis uzvaru Ukrainā. AP arī norāda, ka viņš uzsvēris nacionālo vienotību un cīņu pret NATO atbalstītu pretinieku.
Taču ārvalstu prese pamanījusi pretrunu: runa bija par spēku un uzvaru, bet pati
parāde izskatījās piesardzīgāka nekā agrāk.
Deutsche Welle savos materiālos vēstīja, ka Krievija šogad samazinājusi Uzvaras dienas pasākumu vērienu un ka daļā Krievijas reģionu svinības tikušas atceltas. DW šo tendenci saistīja ar drošības bažām un Ukrainas dronu aktivitāti.
Vēl viena detaļa, kas raisīja uzmanību, bija ārvalstu žurnālistu piekļuve parādei. “Meduza”, atsaucoties uz vācu izdevumu “Der Spiegel”, ziņoja, ka Krievijas varasiestādes pirms parādes anulējušas ārvalstu mediju akreditācijas. Pēc šīs informācijas, žurnālistiem no ārvalstu redakcijām pa telefonu paziņots, ka viņi pasākumā netiks ielaisti.
Arī Ukrainas un Baltkrievijas neatkarīgie mediji, atsaucoties uz “Der Spiegel”, vēstīja, ka parādi drīkstēšot atspoguļot tikai Krievijas mediji. Atsevišķi raksti minēja, ka akreditācijas esot atsauktas, tostarp ARD, ZDF, Sky, AFP, Itālijas Rai un Japānas NHK žurnālistiem. Kremlis gan šos ziņojumus noliedza, un Dmitrijs Peskovs tos nosauca par nepatiesiem.
Ārvalstu mediju uzmanību piesaistīja arī tas, ka Maskavas parādē piedalījās Ziemeļkorejas karavīri, kuri, kā raksta Reuters, bija karojuši Krievijas Kurskas reģionā. Tas vēl vairāk pastiprināja iespaidu, ka Uzvaras dienas simboliskais stāsts par Otro pasaules karu šogad tika tieši savienots ar pašreizējo karu pret Ukrainu un Krievijas jaunajām militārajām saitēm.
Kopumā ārvalstu prese šo 9. maija parādi apraksta nevis kā Kremļa triumfa demonstrāciju, bet kā daudz pretrunīgāku ainu: Putins runā par uzvaru, bet parāde ir samazināta; Kremlis demonstrē pārliecību, bet drošības pasākumi liecina par bailēm; valsts televīzija rāda militāro varenību, bet smagā tehnika Sarkanajā laukumā neparādās.
Tieši šī atšķirība starp oficiālo vēstījumu un realitātes detaļām šogad kļuvusi par galveno ārvalstu mediju akcentu.
