1416. gada 25. aprīlī 0
Pirms 600 gadiem, 1416. gada 25. aprīlī, Rīgā apstiprināja neprecēto ārzemju tirgoņu un tirgoņu dēlu brālības – melngalvju – šrāgas jeb statūtus.
To var uzskatīt par Melngalvju brālības dibināšanas brīdi, kaut faktiski šī institūcija Rīgā pastāvēja vēl 14. gadsimta vidū. Biedrība sanāca tā saucamajā Jaunajā namā, ko mūsdienās pazīstam kā Melngalvju namu. Par vārda izcelsmi ir dažādas versijas – vieni to skaidro ar paradumu turnīru bruņucepures krāsot melnas, citi – ar Melngalvju biedrības patronu Sv. Maurīciju, ko parasti attēloja kā mori. Brālībā uzņēma tikai tirgoņzeļļus un tirgotājus ar nevainojamu reputāciju un pēc citu brālības kolēģu rekomendācijas. Lēš, ka viduslaikos vienlaikus organizācijā bija 15 – 25 biedri. Parasti melngalvji biedrību pameta, kad apprecējās un kļuva par pilntiesīgiem Rīgas namniekiem. 18. un 19. gadsimtā turīgākie Rīgas uzņēmēji, tirgotāji un ievērojamākās pilsētas amatpersonas visai bieži bija nākuši no melngalvju aprindām. Biedrība kā sabiedriska organizācija Rīgā pastāvēja līdz vācbaltu izceļošanai 1939. gadā.
