Pirms 510 gadiem, 1506. gada 22. janvārī, Vatikānā ieradās pāvesta Jūlija II nolīgtā 150 Šveices gvardu vienība, kam vajadzēja nodrošināt katoļu baznīcas galvas rezidences aizsardzību.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Eksperti brīdina par jaunas katastrofas tuvošanos: 90 procenti cilvēces var iet bojā

Lasīt citas ziņas

Kopš tā brīža šveiciešu gvardi kļuva par tradicionālu Vatikāna ainavas sastāvdaļu un joprojām gādā par pāvesta drošību. Jūlijs II nebija pirmais, kurš izmantoja ar uzticamību un kara mākslu slavenos šveiciešu algotņus. Tos savos karos un problēmu risināšanā bija aicinājuši arī citi pāvesti 15. gadsimtā, taču tagad šveiciešiem dienests pāvestu miesassargu lomā kļuva pastāvīgs. Interesanti, ka tautiešu stāšanos “Dieva, Dievmātes un kristīgās baznīcas” sardzē dedzīgi apsveica Šveicē cienītais mācītājs Huldrihs Cvinglijs. Bet nepilnus pārdesmit gadus vēlāk viņš savā zemē jau bija kļuvis par reformācijas kustības līderi, tātad niknāko pāvesta ienaidnieku. Vatikāns nebija vienīgā vieta, kur kalpoja šveiciešu algotņi – līdz 19. gadsimta beigām tos varēja sastapt arī Itālijas valstiņu, Prūsijas, Austrijas, Francijas, Spānijas un Portugāles valdnieku dienestā.