Pārdaugavas hercogistes ģerbonis

Pirms 450 gadiem, uz Livonijas valsts drupām ar Polijas un Lietuvas karaļa Sigismunds II Augusta ziņu mūsdienu Vidzemes un Latgales, toreiz – Inflantijas, teritorijā izveidoja Pārdaugavas hercogisti. Kurzemi un Zemgali piecus gadus pirms tam sev valdījumā bija nodrošinājis pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Arī Kurzemes hercogiste bija Polijas – Lietuvas vasaļvalsts.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Putina nākamais mērķis: militārais eksperts atklāj, kur ienaidnieks plāno ofensīvu 2

Lasīt citas ziņas

Par Pārdaugavas hercogistes pirmo gubernatoru kļuva hetmanis Jans Hodkevičs, kurš rezidēja Siguldā. Hercogisti iedalīja Rīgas, Turaidas, Cēsu un Daugavpils apriņķos. Kaut tā pakļāvās katoliskai zemei, Pārdaugavas hercogistē oficiāli tomēr pastāvēja protestantisma neaizskaramība un arī vācu muižnieku privilēģijas saglabājās. Dibināšanas brīdī hercogistei tika piešķirts ģerbonis – sarkanā laukā kronēts sudraba grifs ar zobenu ķetnā. Tas izrādījies paliekošs simbols, jo redzams arī mūsdienu Latvijas ģerbonī kā Latgales un Vidzemes alegorija.

Pati hercogiste gan faktiski pastāvēja vien līdz 1629. gadam, kad Vidzemi ieguva zviedri, bet Latgale palika poļiem.