Pirms 200 gadiem, 1815. gada 18. jūnijā, 15 km uz dienvidiem no Briseles, pie Vaterlo ciema sākās Vaterlo kauja – pēdējā, ko izcīnīja un zaudēja slavenais franču karavadonis un valstsvīrs Napoleons Bonaparts.

Lasītākie

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

Lasīt citas ziņas

Franču tradīcijā šo notikumu pieņemts saukts par Monsenžanas (Mont Saint-Jean) kauju. Pret Napoleonu vērsās apvienotais britu, nīderlandiešu, prūšu un citu vācu valstu karaspēks. Vaterlo prasīja 47 tūkstošus kritušo un ievainoto un ir viena no slavenākajām kaujām pasaules vēsturē. Pēc tās Francijai kā impērijai pienāca gals, savukārt pašam Napoleonam nācās doties izsūtījumā uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā, kur 1821. gadā viņš arī nomira. Teiciens “piedzīvot savu Vaterlo” kopš tiem laikiem iegājis apritē kā sinonīms vārdam “sagrāve”.