Pirms 200 gadiem, 1815. gada 18. jūnijā, 15 km uz dienvidiem no Briseles, pie Vaterlo ciema sākās Vaterlo kauja – pēdējā, ko izcīnīja un zaudēja slavenais franču karavadonis un valstsvīrs Napoleons Bonaparts.

Lasītākie

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”

Ņirgājas par demences pacientiem? Īvāna uzruna protestā šķeļ sabiedrību – vieniem ovācijas, citiem sašutums

Lasīt citas ziņas

Franču tradīcijā šo notikumu pieņemts saukts par Monsenžanas (Mont Saint-Jean) kauju. Pret Napoleonu vērsās apvienotais britu, nīderlandiešu, prūšu un citu vācu valstu karaspēks. Vaterlo prasīja 47 tūkstošus kritušo un ievainoto un ir viena no slavenākajām kaujām pasaules vēsturē. Pēc tās Francijai kā impērijai pienāca gals, savukārt pašam Napoleonam nācās doties izsūtījumā uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā, kur 1821. gadā viņš arī nomira. Teiciens “piedzīvot savu Vaterlo” kopš tiem laikiem iegājis apritē kā sinonīms vārdam “sagrāve”.