Pirms 200 gadiem, 1815. gada 18. jūnijā, 15 km uz dienvidiem no Briseles, pie Vaterlo ciema sākās Vaterlo kauja – pēdējā, ko izcīnīja un zaudēja slavenais franču karavadonis un valstsvīrs Napoleons Bonaparts.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Kokteilis

VIDEO. Karaliskā sveiciena vietā sūdi! Anglijas godasardzes zirgs nokārtojas Trampa priekšā

Lasīt citas ziņas

Franču tradīcijā šo notikumu pieņemts saukts par Monsenžanas (Mont Saint-Jean) kauju. Pret Napoleonu vērsās apvienotais britu, nīderlandiešu, prūšu un citu vācu valstu karaspēks. Vaterlo prasīja 47 tūkstošus kritušo un ievainoto un ir viena no slavenākajām kaujām pasaules vēsturē. Pēc tās Francijai kā impērijai pienāca gals, savukārt pašam Napoleonam nācās doties izsūtījumā uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā, kur 1821. gadā viņš arī nomira. Teiciens “piedzīvot savu Vaterlo” kopš tiem laikiem iegājis apritē kā sinonīms vārdam “sagrāve”.