Pirms 200 gadiem, 1815. gada 18. jūnijā, 15 km uz dienvidiem no Briseles, pie Vaterlo ciema sākās Vaterlo kauja – pēdējā, ko izcīnīja un zaudēja slavenais franču karavadonis un valstsvīrs Napoleons Bonaparts.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Lasīt citas ziņas

Franču tradīcijā šo notikumu pieņemts saukts par Monsenžanas (Mont Saint-Jean) kauju. Pret Napoleonu vērsās apvienotais britu, nīderlandiešu, prūšu un citu vācu valstu karaspēks. Vaterlo prasīja 47 tūkstošus kritušo un ievainoto un ir viena no slavenākajām kaujām pasaules vēsturē. Pēc tās Francijai kā impērijai pienāca gals, savukārt pašam Napoleonam nācās doties izsūtījumā uz Sv. Helēnas salu Atlantijas okeānā, kur 1821. gadā viņš arī nomira. Teiciens “piedzīvot savu Vaterlo” kopš tiem laikiem iegājis apritē kā sinonīms vārdam “sagrāve”.