1818. gada 16. jūlijā. Dikļos spēlē teātri latviešu mēlē 1
Pirms 200 gadiem Valmieras puses Dikļu muižas kalpotājs, muižas pavāra dēls Jānis Peitāns organizēja pirmo pašu latviešu sarīkoto teātra izrādi, kurā kā aktieri darbojās tās pašas Dikļu muižas kalpu ļaudis.
Izvēlētā luga bija Peitāna no vācu valodas tulkotie Frīdriha Šillera “Laupītāji”. Dikļu muiža tajā laikā piederēja fon Tīzenhauzenu dzimtai.
1817. gadā Peitāns bija pavadījis kungu minētās teātra izrādes apmeklējuma laikā Rīgā, kur arī iedvesmojies.
Tīzenhauzeni bijuši diezgan bargi kungi, tomēr teātra spēli acīmredzot atbalstījuši, lai arī “Laupītāji” tajā laikā skaitījās “dumpīga” luga.
Runājot par pašu Jāni Peitānu, ir zināms, ka viņš nāca no izglītotas dzimtas, līdz ar to tulkošana lielas grūtības nesagādāja.
Jāņa vectēvs Pēteris Peitāns 18. gadsimtā Dikļos bija skolotājs.
Pats režisors “Laupītājos” uzņēmās arī galvenā varoņa – Karla Mora – lomu.
Par godu šim notikumam Dikļos mūsdienās uzstādīts piemiņas akmens.
Atmodas sākumos, 1988. gada maijā, Latvijas Kultūras fonda talkotāji Vecmīlgrāvja kapos atrada Peitāna atdusas vietu – aplauztu un zemē iegrimušu krustu, uz kura tomēr bija salasāms nelaiķa vārds, uzvārds un dzīves dati.
Mūža nogalē Peitāns bija Daugavgrīvas draudzes priekšnieks.
