Pirms 190 gadiem, 1823. gada 12. aprīlī, tiesu ierēdņa ģimenē Maskavā piedzima viens no krievu literatūras klasiķiem, dramaturgs Aleksandrs Ostrovskis.

Lasītākie

Kokteilis

Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami

Veselam

Lūk, kā izskatās nekopta sieviete: 7 pazīmes, kas par to liecina

TV24

“Ja visu laiku bijām tik stulbi, ka nepamanījām, tā nav amerikāņu problēma!” Rajevs norāda, kur gaidāms nākamais lielais karš

Lasīt citas ziņas

Līdzīgi kā citiem 18. – 19. gadsimta britu, vācu un krievu demokrātiskā virziena literātiem, viņam bijusi būtiska ietekme uz latviešu dramaturģijas veidošanos. Minētā autora darbus latviešu valodā sāka tulkot jau 19. gadsimta 70. – 80. gados un uzskata, ka no tiem iedvesmojies gan Ādolfs Alunāns, gan Reinis un Matīss Kaudzītes, kuru ”Mērnieku laiku” tēlos literatūrzinātnieki saskata līdzības ar Ostrovska ”Negaisa” varoņiem. Klasiķa lugas tika izmantotas arī latviešu teātra pirmsākumos. Tā 19. gadsimta 80. gadu sākumā Rīgas Latviešu teātra repertuārā bija uzņemtas ”Balzaminova precības”, bet ”Vilki un avis” ir pieprasīti visos laikos. Krievijā ar Aleksandra Ostrovska vārdu asociē krievu teātra rašanos mūsdienu izpratnē. Viņš mainīja līdz tam pastāvošo teātra koncepciju, uzsverot, ka skatītājs iet uz teātri nevis skatīties lugas sižetu, bet gan aktieru spēli.