1913. gada 21. janvārī 0

Pirms 100 gadiem, 1913. gada 21. janvārī, Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki no darbakārtības noņēma pilsoņu grupas lūgumu izskatīt jautājumu par pieminekļa celšanu pirms neilga laika mirušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam.

Reklāma
Reklāma

 

Velns slēpjas detaļās: 5 iezīmes, kas padara sievieti nepievilcīgu vīriešu acīs
Nosauktas 12 valstis, kurās dzīvot būtu visdrošāk, ja sāktos Trešais pasaules karš
5 ikdienas darbības, kas var palielināt vēža attīstības risku: karstas tējas dzeršana ir viena no tām! 5
Lasīt citas ziņas

Iniciatīvas grupa bija lūgusi ļaut celt pieminekli pie “I pilsētas teātra”, tas ir, Nacionālās operas. Armitsteda nopelni pilsētas infrastruktūras uzlabošanā tika gan cildināti, viņam nomirstot, taču pēc tam sākās kritika. Īpaši naidīga izrādījās Rīgas krievu prese, kas apgalvoja, ka Armitsteds atbalstījis vien visu vācisko; bijis par “krievu valodas nozīmes sašaurināšanos pilsētas pirmmācības skolās”; gādājis par “vāciešu vasarnīcu pilsētiņas nodibināšanu Ķeizara mežā (Mežaparkā)”, turklāt vēl paaugstinājis braukšanas maksu tramvajā! Tāpēc pietikšot, ja mēra bisti uzstādītu varbūt Rīgas domes sēžu zālē, bet pieminekli Rīgas centrā gan viņam nevajagot. Pieminekli Rīgas modernizētājam pie Nacionālās operas tomēr uzstādīja. Bet 2006. gadā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.