1914. gada 29. septembrī 0

Pievieno LA.LV

Pirms 100 gadiem, 1914. gada 29. septembrī, avīzē ”Latvija” bija lasāma lakoniska ziņa: ”Gleznotājs Aleksandrs Štrāls, iesaucot 1. šķiras zemes sargus, noņemts kara dienestā.”

Kokteilis
Tev mājās ir kāds vecs rokaspulkstenis? 15 padomju laika lietas, par kurām kolekcionāri šobrīd gatavi maksāt labu naudu
Kokteilis
Dvīņiem – telepātija, Vēzim – priekšnojauta: raganas spēks, kas piemīt katrai zodiaka zīmei
RAKSTA REDAKTORS
Elektrība, apkure, zāles, NĪN un pārtika: kādu palīdzību var saņemt cilvēki ar 600 eiro ienākumiem mēnesī
Lasīt citas ziņas

Latvijas lauku, Pļaviņu, Daugavas un Pērses atainotājs nenonāca frontē, bet gan lauka rezerves hospitālī, kopā ar to pavadīdams visu Pirmo pasaules karu. Sākotnēji hospitālis bāzējās Rīgā, tad Petro­gradā, Pleskavā, Narvā, Lugā. Štrālu demobilizēja 1917. gadā, bet dažus turpmākos gadus nākamais latviešu glezniecības klasiķis pavadīja Kubaņā kā zīmēšanas skolotājs. Pļaviņās mākslinieks no bēgļu gaitām atgriezās 1921. gada sākumā, un drīz iekļāvās Latvijas māk­slas dzīvē, ieņemot tajā cienījamu vietu. Ne velti 30. gados impresionistu Aleksandru Štrālu dēvēja par ”latviskās sirds tulku glezniecībā”. Štrāls nebija vienīgais latviešu glezniecības meistars, kurš pabija dienestā Pirmā pasaules kara laikā. Tāds, piemēram, bija arī Krievijas armijas kavalērijas virsnieks Jāzeps Grosvalds. Viņu mobilizēja 1915. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.