1914. gada 29. septembrī 0
Pirms 100 gadiem, 1914. gada 29. septembrī, avīzē ”Latvija” bija lasāma lakoniska ziņa: ”Gleznotājs Aleksandrs Štrāls, iesaucot 1. šķiras zemes sargus, noņemts kara dienestā.”
Latvijas lauku, Pļaviņu, Daugavas un Pērses atainotājs nenonāca frontē, bet gan lauka rezerves hospitālī, kopā ar to pavadīdams visu Pirmo pasaules karu. Sākotnēji hospitālis bāzējās Rīgā, tad Petrogradā, Pleskavā, Narvā, Lugā. Štrālu demobilizēja 1917. gadā, bet dažus turpmākos gadus nākamais latviešu glezniecības klasiķis pavadīja Kubaņā kā zīmēšanas skolotājs. Pļaviņās mākslinieks no bēgļu gaitām atgriezās 1921. gada sākumā, un drīz iekļāvās Latvijas mākslas dzīvē, ieņemot tajā cienījamu vietu. Ne velti 30. gados impresionistu Aleksandru Štrālu dēvēja par ”latviskās sirds tulku glezniecībā”. Štrāls nebija vienīgais latviešu glezniecības meistars, kurš pabija dienestā Pirmā pasaules kara laikā. Tāds, piemēram, bija arī Krievijas armijas kavalērijas virsnieks Jāzeps Grosvalds. Viņu mobilizēja 1915. gadā.
