Dzimis Latvijas ainavzinātnes pamatlicējs

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem Stavropolē dzimis Latvijas ainavu pētniecības pamatlicējs, ģeogrāfs Kamils Arturs Ramans – pirmais, kurš Latvijā sāka nodarboties ar ainavpētījumiem un tādējādi iedibināja jaunu ģeogrāfijas pētniecības virzienu; deva ieguldījumu ģeogrāfisko terminu kaldināšanā. Droši vien daudziem mājās būs viņa sagatavotais un 1969. gadā izdotais albums “Latvijas daba un ainavas”. Tā kā viņa zinātniskā brieduma laiks attiecas uz pēckara gadiem, Ramanu godā kā visu pēckara ģeogrāfu paaudžu skolotāju un audzinātāju. LU Ģeogrāfijas fakultātē viņš strādāja no tās dibināšanas brīža 1944. gadā līdz savai nāvei 1991. gadā, periodā no 1955. līdz 1961. gadam būdams fakultātes dekāns. 50. gados viņa ieviestais studiju kurss “Ainav­zinātne” lika pamatus sistemātiskiem Latvijas ainavas pētījumiem. Tas bija laiks, kad tradicionālā Latvijas lauku ainava cilvēka iedarbības dēļ padomju uzspiestās kolektivizācijas apstākļos veidojās citādāka. Ramans mēdza pats fotografēt, un mūsdienās viņa uzņemtās ainavas kalpo salīdzinājumam, parādot, ka arī šodien Latvija turpina mainīties – kļūst mežaināka, aizaug upju krasti un ielejas. Jāatzīmē, ka Kamils Arturs Ramans pārstāvēja ģeogrāfu dinastiju, jo ģeogrāfs bija arī viņa tēvs. Savukārt dēls Ģederts Ramans (1927 – 1999) kļuva par ievērojamu komponistu.