Pirms 90 gadiem, 1923. gada 16. aprīlī, Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam.

Lasītākie

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Viljams paliek ēnā! Pēc Harija un Čārlza III tikšanās attiecības karaliskajā ģimenē krasi mainījušās

Lasīt citas ziņas

Par pirmo Krāslavas pilsētas galvu ievēlēja poli Lucianu Gžibovski. Pilsētas domes locekļu skaitu noteica uz 20. 1920. gadā Krāslavā bija 3564 iedzīvotāji, bet piecus gadus vēlāk jau četrarpus tūkstoši – no tiem gan tikai 833 latvieši. Vēl viduslaiku hronikās pieminētajā Krāslavā pirms Pirmā pasaules kara bija 10 tūkstoši iedzīvotāju, un tā bija otrs lielākais miests Latvijā. Lielākoties pilsētiņu tobrīd apdzīvoja ebreji, kas nodarbojās ar linu, linsēklu un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Tad Krāslava skaitījās arī visai rosīgs amatniecības un sīkražošanas centrs. 1925. gadā pilsētā uzskaitīja 735 koka un 72 mūra mājas. Pirmskara Latvijā skaistās apkaimes dēļ tā tika popularizēta kā tūrisma galamērķis.