1923. gada 16. aprīlī 0

Pirms 90 gadiem, 1923. gada 16. aprīlī, Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
Asinsspiediens atkal uzkāpis? Noteikti apēdi kādu no šiem 9 produktiem – no tiem noteikti jāizvairās
“Dzīvā Nostradama” baisā prognoze par III pasaules karu: Šobrīd notiekošais ir tikai starpbrīdis!
Kokteilis
Vīrieši ir kā traki pēc sievietēm, kuras bez aizķeršanās var atbildēt uz šiem 6 jautājumiem 1
Lasīt citas ziņas

Par pirmo Krāslavas pilsētas galvu ievēlēja poli Lucianu Gžibovski. Pilsētas domes locekļu skaitu noteica uz 20. 1920. gadā Krāslavā bija 3564 iedzīvotāji, bet piecus gadus vēlāk jau četrarpus tūkstoši – no tiem gan tikai 833 latvieši. Vēl viduslaiku hronikās pieminētajā Krāslavā pirms Pirmā pasaules kara bija 10 tūkstoši iedzīvotāju, un tā bija otrs lielākais miests Latvijā. Lielākoties pilsētiņu tobrīd apdzīvoja ebreji, kas nodarbojās ar linu, linsēklu un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Tad Krāslava skaitījās arī visai rosīgs amatniecības un sīkražošanas centrs. 1925. gadā pilsētā uzskaitīja 735 koka un 72 mūra mājas. Pirmskara Latvijā skaistās apkaimes dēļ tā tika popularizēta kā tūrisma galamērķis.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.