Pirms 90 gadiem, 1924. gada 10. janvārī, ”Jaunākās Ziņas” informēja: ”Rīgas ģerboni heraldiskā komisija apstiprinājusi pēc šāda projekta: sudraba laukā sarkans pilsētas mūris ar atvērtiem vārtiem un paceltām dzelzs restēm.

Lasītākie

Veselam

Vēlies dzīvot ilgāk? Ilgmūžības eksperts iesaka no uztura izslēgt 4 pārtikas produktu veidus

Labāk tos izslēgt no savas ēdienkartes! 5 produkti, kas kaitē aizkuņģa dziedzerim

“Putins no tā baidās!” Ukrainas karavīri izvirzījuši savus nosacījumus sarunām ar Krieviju

Lasīt citas ziņas

Vārtos zelta lauvas galva. Uz mūra divi torņi, starp kuriem Andreja krusta veidā saliktas divas atslēgas, virs kurām zelta krusts. Vairogu tur zelta lauvas.” Oficiāli Rīgas pilsētas ģerboni Valsts prezidents Jānis Čakste apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī. Tad ģerboņa apraksts atšķīrās no iepriekšminētā vien ar detaļu precizējumiem. Faktiski tas bija 1656. gada parauga zviedru laiku ģerbonis, tikai bez svešu impēriju simbolikas. Padomju laikā no Rīgas vēsturiskā heraldiskā simbola lietošanas vairījās, līdz 1967. gadā tas tika “reabilitēts”, novācot vairākas detaļas vai aizstājot tās ar padomju sistēmai piemērotākām, piemēram, ar piecstaru zvaigzni virs atslēgām. Vēsturisko ģerboni atjaunoja 1988. gadā.