Pirms 90 gadiem, 1924. gada 10. janvārī, ”Jaunākās Ziņas” informēja: ”Rīgas ģerboni heraldiskā komisija apstiprinājusi pēc šāda projekta: sudraba laukā sarkans pilsētas mūris ar atvērtiem vārtiem un paceltām dzelzs restēm.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Vārtos zelta lauvas galva. Uz mūra divi torņi, starp kuriem Andreja krusta veidā saliktas divas atslēgas, virs kurām zelta krusts. Vairogu tur zelta lauvas.” Oficiāli Rīgas pilsētas ģerboni Valsts prezidents Jānis Čakste apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī. Tad ģerboņa apraksts atšķīrās no iepriekšminētā vien ar detaļu precizējumiem. Faktiski tas bija 1656. gada parauga zviedru laiku ģerbonis, tikai bez svešu impēriju simbolikas. Padomju laikā no Rīgas vēsturiskā heraldiskā simbola lietošanas vairījās, līdz 1967. gadā tas tika “reabilitēts”, novācot vairākas detaļas vai aizstājot tās ar padomju sistēmai piemērotākām, piemēram, ar piecstaru zvaigzni virs atslēgām. Vēsturisko ģerboni atjaunoja 1988. gadā.