1924. gada 8. maijā 1

Pirms 90 gadiem, 1924. gada 8. maijā, Latvijas laikrak­sti ziņo, ka skvērā Rīgas apgabaltiesas (tagad Augstākā tiesa) priekšā tiek nojaukta “viena no pēdējām vācu okupācijas varas atliekām mūsu galvaspilsētā”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Kādai automašīnai tev vajadzētu piederēt saskaņā ar zodiaka zīmi – Aunam
RAKSTA REDAKTORS
“Man jāskatās viņas asarās, lūdzoties, lai ļauju nebraukt pie papa” – latviešu sievietei Zviedrijā atņemta meita
Ir pazīmes, kas par to liecina: analītiķi atklāj, kam patiesībā gatavojas Krievija, un kāpēc tā ievelk sarunu procesu
Lasīt citas ziņas

Strādnieki noārdīja 1918. gada 3. septembrī atklātā pieminekļa vācu landesvēristam postamentu. Pats piemineklis – vācu karavīra tēls, tautā saukts par “koka Frici” – bija gāzts vai nu 1918. gada novembrī, vai 1919. gada sākumā. Ziņas par to ir pretrunīgas, taču skaidrs, ka lielinieki 1919. gada 1. maijā atbrīvoto postamentu izmantoja, lai tur uzliktu tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto Kārļa Marksa krūšutēlu. Bet komunistu elka mūžs bija vēl īsāks. Divdesmit dienas vēlāk vāciešu un latviešu karavīri padzina Stučkas valdību un ģipša Marksu sadauzīja. Lai arī laukums tiesas priekšā pieminekļiem šķiet piemērots, neatkarīgās Latvijas valdība nolēma, ka iepriekšējās piemiņas zīmes to padarījušas par “drūmu atmiņu vietu”, tādēļ palikušais postaments nojaucams, bet tā vietā stādāmas puķes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.