Pirms 90 gadiem, 1924. gada 8. maijā, Latvijas laikrak­sti ziņo, ka skvērā Rīgas apgabaltiesas (tagad Augstākā tiesa) priekšā tiek nojaukta “viena no pēdējām vācu okupācijas varas atliekām mūsu galvaspilsētā”.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Strādnieki noārdīja 1918. gada 3. septembrī atklātā pieminekļa vācu landesvēristam postamentu. Pats piemineklis – vācu karavīra tēls, tautā saukts par “koka Frici” – bija gāzts vai nu 1918. gada novembrī, vai 1919. gada sākumā. Ziņas par to ir pretrunīgas, taču skaidrs, ka lielinieki 1919. gada 1. maijā atbrīvoto postamentu izmantoja, lai tur uzliktu tēlnieka Burkarda Dzeņa veidoto Kārļa Marksa krūšutēlu. Bet komunistu elka mūžs bija vēl īsāks. Divdesmit dienas vēlāk vāciešu un latviešu karavīri padzina Stučkas valdību un ģipša Marksu sadauzīja. Lai arī laukums tiesas priekšā pieminekļiem šķiet piemērots, neatkarīgās Latvijas valdība nolēma, ka iepriekšējās piemiņas zīmes to padarījušas par “drūmu atmiņu vietu”, tādēļ palikušais postaments nojaucams, bet tā vietā stādāmas puķes.