1926. gada 29. novembrī 0
Arhitektu biedrība iemājo Zviedru vārtos
Pirms 90 gadiem, 1926. gada 29. novembrī, “Jaunākajās Ziņās” lasāms: “Rīgas pilsētas valdei iesniegts lūgums pārdot Latvijas Arhitektu biedrībai namu ar Zviedru vārtiem Torņa un Aldaru ielas stūrī. Biedrība tur iekārtotu sev kluba telpas, nodrošinot šī vēsturiskā nama ārienes īpatnību pasargāšanu.” Tādējādi ēkā Torņa ielā 11 ar Zviedru vārtiem tika Latvijas Arhitektu savienībai, kas tajā saimnieko joprojām. Nams 1926. gadā acīmredzot bija bez saimnieka, jo togad izskanēja arī doma, ka tur iekārtojams “Revolūcijas muzejs”, ar to gan droši vien domājot 1905. gada revolūciju. Arhitekti 20. gadu beigās saveda šo vietu kārtībā, lai tā ārēji un iekšēji atbilstu 17. gadsimta tēlam. Rīgas pilsētas valde par to nodeva telpas biedrībai lietošanā uz 25 gadiem. Zviedru vārti kā vienīgie saglabātie bijušā Rīgas viduslaiku aizsargmūra vārti jau tad skaitījās aizsargājams objekts. 1928. gadā uzsvēra, ka pieminekļa statuss ir arī turp no Krustpils pārvestajai “holandiešu krāsnij”. Nākamo lielo pārbūvi un atjaunošanu šī vieta piedzīvoja 1953. – 1956. gadā.
