1927. gada 2. jūnijā. 0
Latvijas – PSRS tirdzniecības līguma eiforija
Pirms 90 gadiem Marģera Skujenieka sociāldemokrātu valdības delegācija deputāta Roberta Bīlmaņa vadībā PSRS Ārlietu tautas komisariāta telpās Maskavā noslēdza PSRS – Latvijas tirdzniecības līgumu, ar kuru kreisi orientētās politiskās un tāpat ekonomiskās aprindas saistīja lielas cerības. Visiem atmiņā bija “labie gadi” pirms Pirmā pasaules kara, kad Rīga un citas Latvijas pilsētas piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, ko nodrošināja Krievijas impērijas milzīgais tirgus. Arī neatkarības gados saglabājās stereotips, ka Latvijas rūpniecībai “Krievijas tirgus ir dabīgi piemērots”, kā to formulēja ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns. Līgumu slēdza uz pieciem gadiem. Latvija kāroja piegādāt PSRS visplašāko preču klāstu, sākot no dzelzceļa vagoniem un beidzot ar trikotāžu un zivju konserviem. Bija cerības, ka līdzšinējais eksporta apjoms četrkāršosies un tuvās ekonomiskās krīzes priekšvakarā dos spēcīgu impulsu rūpniecībai. Saeimā gan ne visi deputāti bija noskaņoti tik naivi optimistiski kā sociāldemokrāti. Līguma ratifikācija 28. oktobrī iezīmējās ar karstām debatēm un galu galā parlaments dokumentu akceptēja tikai ar 52 balsīm. PSRS solīja pasūtījumu Latvijas uzņēmumiem, un sākotnēji tie tiešām tika izvietoti. Pasūtījumus saņēma ap 100 uzņēmumu, kuros strādāja ap 17 tūkstošiem darbinieku. Taču 1929. gadā PSRS sāka atkāpties no iepriekšējām norunām un kļuva skaidrs, ka Maskavai līgums ir tikai politisks instruments ietekmes palielināšanai Latvijā. 1932. gadā PSRS līgumu atsauca. Pēc daudziem gadiem bijušais ārlietu ministrs Cielēns atzina līguma parakstīšanu par kļūdu.
