1930. gada 18. februārī. Višķi nekļūst par pilsētu 0
Pirms 90 gadiem “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” informēja: “Iekšlietu ministrijā un arī Saeimas pašvaldības komisijā iesniegts lūgums, lai Višķu bieži apdzīvotai vietai pie Višķu dzelzceļa stacijas Daugavpils apriņķī piešķirtu pilsētas tiesības. Ne Višķu pagasta padome, ne Daugavpils apriņķa valde šo ierosinājumu neatbalsta, labi zinādamas, ka apmēram 700 iedzīvotāji Višķos nespēs uzturēt atsevišķu pilsētas pārvaldi, kur nu vēl patstāvīgi darboties. Izskatot Iekšlietu ministrijai iesniegto lūgumu, ne iekšlietu ministrs, ne arī viņa biedrs Latgales lietās neatrada par iespējamu šo lūgumu atbalstīt, piekrizdami apriņķa valdes un pagasta padomes slēdzieniem.”
Pirms Pirmā pasaules kara Višķos bija 1200 iedzīvotāju, taču pēc kara miestiņš bija visai panīcis.
Par nozīmīgu centru 20. gados Višķos kļuva divgadīgā mājturības un dārzkopības skola, kuras jaunajai trīsstāvu ēkai lika pamatus tā paša 1930. gada vasarā. Nākamajā gadā skola bija gatava. Tomēr galvaspilsētā attieksme bija diezgan nicīga.
Piemēram, laikraksts “Centra Balss” pēc miestiņa apmeklējuma 1933. gada 1. septembrī rakstīja: “Višķi ne ar ko neatšķiras no pārējām Latgales pilsētiņām, kurās noteicošais vārds ir žīdiem. Tie piedod arī šīm pilsētiņām īpatnēju nokrāsu – netīras ielas ar specifisku smaku.” Korespondents apgalvoja, ka plašajā Višķu lauksaimniecības skolā tajā brīdī mācījušies 25 audzēkņi, kaut skola paredzēta ap 300. Kritiķi prātoja, ka, skolu būvējot, valdība vadījusies nevis no racionāliem apsvērumiem, bet tā drīzāk bijusi “vienkārša pabalsta izpumpēšana un vietu apgādāšana no Latgales politikas taisītājiem”.
