1933. gada 8. jūlijā 0
Pirms 80 gadiem, 1933. gada 8. jūlijā, laikraksts ”Jaunākās Ziņas”, balstoties uz Rīgas pašvaldības gruntsgabalu un dzīvokļu skaitīšanas statistiku, paziņoja: ”Latviešiem pieder 66% Rīgas.”
Minētais statistikas pētījums bija veikts maijā un centās noskaidrot ne vien zemes gabalu un mājokļu lielumu un skaitu, bet arī to, kas šajās vietās dzīvo. Izrādījās, ka Rīgā ir 17 328 gruntsgabali, uz kuriem atrodas 102 140 dzīvokļi, kuros mājo 334 398 cilvēki. 9533 gruntsgabali piederēja latviešiem. Tālāk nāca vācieši, ebreji, krievi, lietuvieši un citi. Iekšrīgā no 788 gruntsgabaliem latviešiem piederēja tikai 82, vāciešiem 232, ebrejiem 137. Īpašumu ziņā latviskākās izrādījās nomales, īpaši Daugavas salas – Zvirgzdu un Zaķu. Latgales priekšpilsētā dominēja krievi. Ebreju īpašumi koncentrējās Elizabetes, Brīvības, Avotu, Matīsa ielas un tagadējās E. Birznieka-Upīša ielas apkaimē. Bija arī noskaidrots, ka vērtīgākie Rīgas namīpašumi pieder vāciešiem un ebrejiem.
