1934. gada 9. oktobrī 0

Pievieno LA.LV

Pirms 80 gadiem, 1934. gada 9. oktobrī, Balkānu separātistu organizācijas IMRO terorists, bulgārs Vlado Černozemskis, kuru uzskatīja par sava laika Eiropas bīstamāko teroristu, Marseļā nošāva Dienvidslāvijas karali Aleksandru un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū.

Kokteilis
Laimīgie! Turpmākajās nedēļās četras zodiaka zīmes peldēsies naudā
Kokteilis
FOTO. Kulberga un Baiba Šmite-Roķe uz pieņemšanu pie prezidenta ierodas gandrīz identiskās kleitās – lūk, cik tās maksā
“Esiet uzmanīgi!” Sieviete Mārupes automazgātavā gandrīz kļūst par jaunas krāpniecības shēmas upuri
Lasīt citas ziņas

Slepkavība notika brīdī, kad Francijā vizītē atbraukušais karalis kopā ar Bartū sveica tautu Marseļas ielās vaļējā automašīnā. Atentāta galvenais mērķis bija Dienvidslāvijas karalis, un uzbrukuma sagatavošanā piedalījās kā maķedoniešu un bulgāru, tā arī horvātu teroristi. Kaut tas nav pierādīts, pastāv aizdomas, ka aiz terora akta stāvējuši arī Itālijas, Ungārijas vai nacistiskās Vācijas specdienesti, kas nebija ieinteresēti ciešākā Dienvidslāvijas un Francijas savienībā. Marseļas notikumam bija ļoti liela rezonanse Eiropā. To uzskata par vienu no skaļākajiem 20. gadsimta terora aktiem. Tas palicis vēsturē arī kā viens no pirmajiem atentātiem, kas pilnībā nofilmēts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.