Pirms 80 gadiem, 1934. gada 9. oktobrī, Balkānu separātistu organizācijas IMRO terorists, bulgārs Vlado Černozemskis, kuru uzskatīja par sava laika Eiropas bīstamāko teroristu, Marseļā nošāva Dienvidslāvijas karali Aleksandru un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Tavs dzimšanas mēnesis atklāj, kā tu reaģē uz pārmaiņām – sakritība ir biedējoša

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Lasīt citas ziņas

Slepkavība notika brīdī, kad Francijā vizītē atbraukušais karalis kopā ar Bartū sveica tautu Marseļas ielās vaļējā automašīnā. Atentāta galvenais mērķis bija Dienvidslāvijas karalis, un uzbrukuma sagatavošanā piedalījās kā maķedoniešu un bulgāru, tā arī horvātu teroristi. Kaut tas nav pierādīts, pastāv aizdomas, ka aiz terora akta stāvējuši arī Itālijas, Ungārijas vai nacistiskās Vācijas specdienesti, kas nebija ieinteresēti ciešākā Dienvidslāvijas un Francijas savienībā. Marseļas notikumam bija ļoti liela rezonanse Eiropā. To uzskata par vienu no skaļākajiem 20. gadsimta terora aktiem. Tas palicis vēsturē arī kā viens no pirmajiem atentātiem, kas pilnībā nofilmēts.