Pirms 80 gadiem, 1935. gada 28. maijā, “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Ko rakstīs Brīvības piemineklī? Pastāv dažādas domas par šo jautājumu.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Vieni saka, ka nekāda uzraksta nevajaga, jo monuments pats runā uz skatītāju. Citi turpretī domā, ka atbilstošs uzraksts nepieciešams pēc iespējas īss un nozīmīgs. Valsts prezidents A. Kviesis kā komitejas priekšsēdētājs uzaicinājis mākslas un kultūras lietu pārzini Edv. Virzu izteikties šinī jautājumā un dot savu atzinumu.” Kā zināms, Brīvības pieminekļa komiteja piekrita šīs komitejas locekļa literāta Kārļa Skalbes priekšlikumam izmantot uzrakstam kodolīgo devīzi “Tēvzemei un brīvībai”. Pārbaude ar laiku pierādījusi šīs lakoniskās frāzes simbolisko nemirstību, un bez uzraksta Brīvības pieminekli mūsdienās ir pat grūti iedomāties. Pieminekli atklāja tā paša gada 18. novembrī, kad Valsts prezidents Alberts Kviesis paziņoja: “Nododu to kā tautas svētumu un viņas tikumisko spēku paudēju tautas cieņai un godināšanai.”