Pirms 80 gadiem, 1936. gada 16. februārī, parlamentā vēlēšanās Spānijā politiski saspringtā gaisotnē uzvarēja Tautas frontē apvienotais kreiso partiju bloks.

Lasītākie

Bijušais CIP vadītājs brīdina: Putina nākamais mērķis būs Baltijas valstis. Viņš nosauc valsti, kura ir īpaši apdraudēta

Kokteilis

Rozīte un Porziņģis? Dīdžejmeitene pirmo reizi atklāti runā par šķiršanos no vīra

Kokteilis

Neviens nav tik mierīgs, kā izskatās – horoskops atklāj, kā katra zīme uzvedas, kad aiziet “pa pieskari”

Lasīt citas ziņas

Tas parlamentā ieguva 256 mandātus, kamēr labējo partiju Nacionālajam blokam palika 165 un centristiem – 52 vietas. PSRS kontrolētās Kominternes atbalstītās Tautas frontes rindas bija raibas, jo tajā atradās kā mēreni noskaņotas pilsoniskas partijas, tā komunisti, republikāņi, sociālisti un anarhisti. Savukārt uz Itāliju un Hitlera Vāciju orientētajā Nacionālajā blokā vienojās konservatīvie, monarhisti un spāņu fašisti – falangisti. Nākamajos mēnešos pēc vēlēšanām abas nesamierināmās nometnes ierāva Spāniju iekšpolitiskā haosā. Līdz jūlijam valstī bija notikušas 269 politiskas slepkavības. Arī Tautas frontes iekšienē valdīja strīdi, jo vienīgais, kas vienoja dažādās partijas, bija nepatika pret fašismu. Kā zināms, haotiskās demokrātijas posms noslēdzās 17. jūlijā, kad sākās Spānijas pilsoņu karš – viens no Otrā pasaules kara ievadkariem.