Pirms 80 gadiem, 1936. gada 16. februārī, parlamentā vēlēšanās Spānijā politiski saspringtā gaisotnē uzvarēja Tautas frontē apvienotais kreiso partiju bloks.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Gadsimtiem rūpīgi glabāts noslēpums: ko par tevi atklāj tava dzimšanas mēneša akmens

Kokteilis

Noslēpumi, ko atklāj cipari: atklāj, ko par tavu raksturu un likteni stāsta dzimšanas gada pēdējais cipars

Lasīt citas ziņas

Tas parlamentā ieguva 256 mandātus, kamēr labējo partiju Nacionālajam blokam palika 165 un centristiem – 52 vietas. PSRS kontrolētās Kominternes atbalstītās Tautas frontes rindas bija raibas, jo tajā atradās kā mēreni noskaņotas pilsoniskas partijas, tā komunisti, republikāņi, sociālisti un anarhisti. Savukārt uz Itāliju un Hitlera Vāciju orientētajā Nacionālajā blokā vienojās konservatīvie, monarhisti un spāņu fašisti – falangisti. Nākamajos mēnešos pēc vēlēšanām abas nesamierināmās nometnes ierāva Spāniju iekšpolitiskā haosā. Līdz jūlijam valstī bija notikušas 269 politiskas slepkavības. Arī Tautas frontes iekšienē valdīja strīdi, jo vienīgais, kas vienoja dažādās partijas, bija nepatika pret fašismu. Kā zināms, haotiskās demokrātijas posms noslēdzās 17. jūlijā, kad sākās Spānijas pilsoņu karš – viens no Otrā pasaules kara ievadkariem.