Pirms 80 gadiem, 1936. gada 2. martā, Latvijas Kultūras fonda dome Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā izlēma, kam piešķiramas naudas balvas par 1935. gada labākajiem sasniegumiem zinātnē, tēlotājmākslā, literatūrā, mūzikā un žurnālistikā.

Lasītākie

“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8

“Ir informācija, ka tas notiks šonakt!” Draudi ir reāli – Ukrainai tuvojas atbilde no Putina 1

Saeimas balsojums par Rosļikovu izraisījis sašutumu – uzzini, kuri deputāti balsoja pret viņa izraidīšanu 11

Lasīt citas ziņas

Balvu lielums parādīja tā brīža prioritātes. Ievērojamu summu – 1000 latu – saņēma vēsturnieks Arnolds Spekke par darbu “Latvieši un Livonija”. Iespaidīga atzinība – 750 latu – tāpat pienācās vēsturniekam Edgaram Dunsdorfam par pētījumu “Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas”. Pēc tam pa 500 latiem iedalīja vairākiem pētījumiem hidroloģijā, lauksaimniecībā, kā arī virknei mākslinieku par viņu darbiem. Vislielāko summu saņēma komponists Jāzeps Mediņš, kura balets “Mīlas uzvara” un klavierkoncerts tika atalgoti ar 1500 latiem. Nepārsteidz, ka literatūrā vislielāko atzinību 1000 latu apmērā par monogrāfiju “Kārlis Ulmanis” saņēma Edvards Virza. Mūsdienu vēsturnieku acīs šai grāmatai gan nav vērtības.