Pirms 80 gadiem, 1936. gada 2. martā, Latvijas Kultūras fonda dome Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā izlēma, kam piešķiramas naudas balvas par 1935. gada labākajiem sasniegumiem zinātnē, tēlotājmākslā, literatūrā, mūzikā un žurnālistikā.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Lasīt citas ziņas

Balvu lielums parādīja tā brīža prioritātes. Ievērojamu summu – 1000 latu – saņēma vēsturnieks Arnolds Spekke par darbu “Latvieši un Livonija”. Iespaidīga atzinība – 750 latu – tāpat pienācās vēsturniekam Edgaram Dunsdorfam par pētījumu “Uksenšernas Vidzemes muižu saimniecības grāmatas”. Pēc tam pa 500 latiem iedalīja vairākiem pētījumiem hidroloģijā, lauksaimniecībā, kā arī virknei mākslinieku par viņu darbiem. Vislielāko summu saņēma komponists Jāzeps Mediņš, kura balets “Mīlas uzvara” un klavierkoncerts tika atalgoti ar 1500 latiem. Nepārsteidz, ka literatūrā vislielāko atzinību 1000 latu apmērā par monogrāfiju “Kārlis Ulmanis” saņēma Edvards Virza. Mūsdienu vēsturnieku acīs šai grāmatai gan nav vērtības.