Pirms 70 gadiem, 1946. gada 13. jūnijā, pēdējais Itālijas karalis Umberto II, pakļaujoties valdības galvas Alčides de Gasperi politiskajam spiedienam, devās trimdā uz Portugāli un savā dzimtenē nekad vairs neatgriezās.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Sludinājumā minētais atalgojums bija 3100 eiro…” darbinieks neizpratnē par sludinājumā minēto un reālo atalgojumu

Kokteilis

Kā tava zodiaka zīme uzvedas pēc trešās vīna glāzes iztukšošanas? Dvīņiem iestājas uzplaukums, bet Svari pārvēršas par diplomātiem

Tas sāksies 6. jūlijā un ilgs 30 dienas pēc kārtas: Eiropā gaidāmi laikapstākļu pavērsieni un anomālijas

Lasīt citas ziņas

Monarha godā viņš pabija tikai 40 dienas, kad maijā nomainīja tronī savu tēvu Vitorio Emanuelu III. Itālijas monarhijas liktenis tobrīd praktiski bija izlemts, jo Savojas dinastija sevi kompromitēja, sadarbojoties ar Benito Musolīni fašistisko režīmu. Valdības līmenī lēmums par pāreju uz republiku tika pieņemts jūnija sākumā, bet 18. jūnijā to apstiprināja referendums, kas notika jau Umberto II prombūtnē. Valdnieks republiku neatzina un trimdā turpināja sevi saukt par Itālijas karali. Par atbildi 1948. gadā Itālijas konstitūcijā ierakstīja punktu, kas aizliedza Savojas dinastijas pārstāvjiem atgriezties valstī pat parasta pilsoņa statusā. Umberto II nomira 1983. gadā Ženēvā, Šveicē. Dzimtai kopš 1453. gada piederošo leģendāro Turīnas līķautu testamentā viņš novēlēja Vatikānam.